Pāriet uz saturu

Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā

Vikipēdijas lapa
Ķīnas kuģis Newnew Polar Bear (agrākais nosaukums Baltic Fulmar), kas bija iesaistīts Balticconnector incidentā.

Zemūdens cauruļvadu un kabeļu bojāšana Baltijas jūrā Krievijas–Ukrainas kara laikā sākās ar zemūdens dabasgāzes cauruļvada Nord Stream uzspridzināšanu pie Bornholmas salas 2022. gada 26. septembrī Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā.[1]

2023. gada 8. oktobrī notika zemūdens dabasgāzes cauruļvada un telekomunikāciju kabeļa starp Igauniju un Somiju (Balticconnector) bojājums ārējas darbības rezultātā, raisot aizdomas par Krievijas iesaisti.[2] Izmeklēšana liecināja, ka kabeļa un gāzesvada bojājumu radīja Ķīnas kuģis. Aptuveni tajā pašā laikā Zviedrija paziņoja par atsevišķiem bojājumiem kabelim, kas savieno to ar Igauniju.

2024. gada incidents

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 17. novembrī Ķīnas kuģis Yi Peng 3, kas kuģoja no Krievijas Ustjlugas ostas ar minerālmēslojuma kravu, izslēdza automātiskās identifikācijas sistēmas transponderu un ap plkst. 21ː00 ar izmesta enkura palīdzību sabojāja telekomunikāciju kabeli starp Zviedriju un Lietuvu, bet pēc apmēram 178 kilometriem ap plkst. 3ː00 sabojāja otru kabeli "C-Lion1", kas savieno Somiju un Vāciju. Kuģi Kategata jūras šaurumā arestēja Dānijas jūras spēki. Ķīnas Ārlietu ministrija kategoriski noraidīja jebkādu saistību ar sabotāžu.[3][4][5] Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pauda pārliecību, ka Lietuvu un Zviedriju, kā arī Vāciju un Somiju savienojošo sakaru kabeļu bojājumi Baltijas jūrā, visticamāk, ir sabotāža.[6]