Kauja pie Skodas (1259)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Livonijas ordeņa karaspēks devās karagājienā no Kuldīgas (kartē - Goldingen) uz dienvidiem.

1259. gada kauja pie Skodas notika 1259. gada vidū, pēc miera līguma notecēšanas starp žemaišiem un Livonijas ordeni. Žemaitijas kunigaiši rīkoja lielas dzīres, kurās viņu vadonis aicināja doties uz Kurzemi un izdzīt no turienes kristiešus. Viņu priesteris ar upurēšanas palīdzību pareģoja kara veiksmi, ar nosacījumu, ka trešdaļa no gūtā laupījuma jāatdod dieviem. Karagājienam sapulcējās 3000 žemaišu karavīru.

Kurzemē esošie ordeņa brāļi aicināja palīgā ordeņa brāļus, vāciešus un kuršus no Klaipēdas. Kad Klaipēdas karadraudze ieradās Kuldīgā, tad krusta karotāji Klaipēdas komtura Bernharda no Hārenes vadībā devās pakaļ žemaišiem, kas ar Kurzemē iegūto laupījumu devās mājup.

Abi karaspēki sastapās pie kuršu Skodas pils (tagad pilsēta Klaipēdas apriņķī netālu no Lietuvas un Latvijas robežas). Pirmie uzbruka krusta karotāji komtura Bernharda vadībā, bet sastapa niknu žemaišu pretestību. Daļa no kuršu karavīriem atstāja kaujas lauku, ordeņa karaspēks cieta sakāvi, kurā krita 33 bruņinieki, arī Klaipēdas komturs Bernhards. Žemaiši pateicās dieviem par dāvāto uzvaru.


Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]