Ziedonis Ligers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ziedonis Ligers
Personīgā informācija
Dzimis 1917. gada 27. februārī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija
Miris 2001. gada 21. maijā (84 gadi)
Valsts karogs: Francija Bajē, Francija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Etnogrāfija
Darba vietas Latvijas Universitāte
Francijas zinātņu akadēmija
Alma mater Latvijas Universitāte
Kānas Universitāte
Sorbonnas Universitāte

Ziedonis Ligers (1917—2001) bija latviešu etnogrāfs, jurists un mākslas vēsturnieks. Mūža lielāko daļu pavadījis Francijā, kur aktīvi pievērsies afrikānistikai, kļūdams par vienīgo plašāk zināmo šīs jomas pētnieku no Latvijas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1917. gada 27. februārī Petrogradā, pēc Pirmā pasaules kara beigām ģimene atgriezās Latvijā un apmetās Kalnciema pagastā. 1931. gadā Ligers absolvēja Kalnciema pamatskolu un uzsāka mācības Rīgas 2. ģimnāzijā. 1936. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, taču paralēli apmeklēja lekciju kursus arī Filoloģijas fakultātes vēstures nodaļā. Studiju laikā apmeklēja Franciju, Beļģiju, Vāciju u.c. valstis, kur studēja arhīvu un muzeju materiālus. 1939. gadā sāka strādāt Filoloģijas fakultātē par Etnogrāfijas katedras subasistentu. Šajā laikā aktīvi vācis materiālus par latviešu etnogrāfiju, īpaši pievēršoties zvejas tradīcijām. 1939. gadā apprecējās ar Gaidu Ginteri un strādāja Berlīnē, kur izturēja diploma pārbaudi krimināltiesībās. 1942. gadā lūdza atļauju nobeigt studijas LU tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1943. gadā LU sekmīgi aizstāvēja diplomdarbu un ieguva tiesību maģistra grādu. Šajā laikā sarakstīja savus ievērojamākos darbus latviešu etnogrāfijā, kas izdoti latviešu, vācu un vēlāk arī franču valodā.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā Ligers kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur studēja Heidelbergas Universitātē. Pirmajos pēckara gados apmetās uz dzīvi Bajē (Bayeux) pilsētā Francijā. Sāka strādāt Francijas zinātņu akadēmijā par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku, lasīja lekcijas par Ēģiptes kultūras vēsturi. Paralēli beidza Kānas (Caen) universitāti un vēlāk arī Sorbonnas Universitāti iegūstot doktora grādu un profesora nosaukumu.[1]

Pēc Francijas valdības piedāvājuma Ligers kopā ar sievu devās ekspedīcijā pa Rietumāfriku, kur pēc ekspedīcijas vadītāja nāves uzņēmās tās vadību. Vairāk kā desmit gadus pētīja Āfrikas tautu kultūru un etnogrāfiju, sevišķi pievēršoties Sorko tautai Nigērijā. Par personīgajiem līdzekļiem iegūtos materiālus izdeva vairākās grāmatās un pašrocīgi ilustrētos albumos.

Pēc sievas nāves 1992. gadā apprecējās otrreiz ar laosieti Katrinu. Visu mūžu Ligera vaļasprieks bija māksla. Jaunībā gleznoja pats un bija pazīstams ar daudziem ievērojamiem latviešu māksliniekiem. Francijā, savā mājā, izveidoja apjomīgu latviešu mākslinieku gleznu kolekciju. Ligers bija arī plašas un vērtīgas bibliotēkas īpašnieks. 1990. gados Ligers savas bērnības skolas (tagadējā Kalnciema vidusskola) bibliotekārei dāvināja grāmatas dažādās valodās par dažādām tēmām.[2]

Ziedonis Ligers miris savās majās Francijā 2001. gada 21. maijā.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziedoņa Ligera zinātniskā darbība ir iedalāma trijos virzienos. Pirmais no tiem saistās ar pilsētu vēstures izpēti. 1946.—1948.gadā Parīzē divos sējumos izdots pētījums Latvijas un Igaunijas pilsētu vēsture no pirmsākumiem līdz 18.gs. (franču valodā). 1948. gadā tas pats pētījums Bernē izdots arī vācu valodā.

Daudz nozīmīgāks ir Ligera veikums latviešu etnogrāfijā. Vēl Latvijā, 1942.—1944. gadā, latviešu un vācu valodā divos sējumos (otrais sējums, domājams, gan tikai latviešu valodā) tika izdota grāmata Latviešu tautas kultūra. Etnogrāfiski pētījumi, kurā apkopoti gan paša, gan citu pētnieku savāktie materiāli par latviešu tradicionālo zvejniecību, dravniecību, tautas celtniecību u.c. jautājumiem. 1952. gadā Francijā izdod grāmatas Latviešu etnogrāfija pirmo daļu. 1954. gadā Šveicē tā tiek izdota arī franču valodā un joprojām ir plašākais darbs par latviešu etnogrāfiju šajā valodā.[3] 1950.—1970. gados kopā ar A. Dzērvīti, A. Ozoliņu un R. Legzdiņu Ligers strādājis pie fundamentālā trimdas trīssējumu izdevuma Latvju raksti — Ornament Letton sastādīšanas.

1960. gados aktīvi pievērsies Āfrikas etnogrāfijai. No 1964. līdz 1981. gadam Parīzē, septiņos sējumos, izdod Ligera pētījumu Les Sorko (Bozo). Maîtres du Niger. Étude etnographique, kurā aplūkotas šīs Nigērijas tautas tradicionālās medības, zveja, mājokļi un ģimenes dzīve. 1971. gadā izdod grāmatu La sculpture Nigérienne par Nigērijas tautu tradicionālo mākslu un skulptūru. 1966.—1972. gadā izdots divsējumu albums Atlas d'ethnographie Nigérienne, kurā apkopota liela daļa no iepriekšējo gadu Āfrikas pētījumiem.

Kopumā Ziedonis Ligers bija viens no ražīgākajiem latviešu zinātniekiem trimdā, kas iepazīstināja franču lasītājus ar latviešu etnogrāfiju, un arī kļuva par visievērojamāko latviešu cilmes afrikānistu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Brīvā Latvija, Londona, 2001. gada 2/8. jūlijs, 8. lpp.
  2. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 11. aprīlī.
  3. H.Strods, Grāmata, 1990, Nr.5, 87.lpp.