Nigēra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti Āfrikā. Par upi skatīt rakstu Nigēra (upe)
Nigēras Republika
République du Niger
Nigēras karogs Nigēras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeFraternité, Travail, Progrès (franču)
"Brālība, Darbs, Progress"
HimnaLa Nigérienne
Location of Niger
Nigēras atrašanās vieta Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Niameja
267 000) 13°32′N 2°05′E / 13.533°N 2.083°E / 13.533; 2.083
Valsts valodas franču valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Mahamadu Isufu
 -  Premjerministrs Brigi Rafini
Neatkarība no Francijas 
 -  deklarēta 1960. gada 3. augustā 
Platība
 -  Kopā 1 267 000 km² (22.)
 -  Ūdens (%) 0,02
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 15 306 000 (63.)
 -  Blīvums 12,1/km² 
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā 10,206 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 719 
Džini koef. (1995) 50,5 
HDI (2013[1])  (0,337 (zems)) (187.)
Valūta Rietumāfrikas franks (XOF)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ne
ISO 3166-1 kods 562 / NER / NE
Tālsarunu kods +227

Nigēra (franču: Niger, izrunā: [niʒɛʁ]), oficiāli Nigēras Republika (République du Niger) ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā. Valsts nosaukums radies no Nigēras upes. Nigēras platība ir gandrīz 1 270 000 km², tā ir lielākā valsts Rietumāfrikā. Vairāk nekā 80% no valsts teritorijas atrodas Sahāras tuksnesī. Lielākā daļa no 17 138 707[2] iedzīvotājiem ir islamticīgajiem, kas galvenokārt ir izvietojušies valsts dienvidu un rietumu daļā. Valsts galvaspilsēta ir Niameja, tā atrodas Nigēras dienvidrietumu stūrī.

Nigēra ir jaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiem ANO Tautas attīstības indeksiem (HDI). 2013. gadā tā atradās 187. vietā [1]. Lielākajai daļai no valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomika ir koncentrēta uz iztikas un eksportu lauksaimniecībā valsts dienvidos, kur ir auglīgāks, un izejvielu eksportu, jo īpaši urāna rūdu. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā reljefa dēļ, iedzīvotāju sliktu izglītību un nabadzību, infrastruktūras trūkumu, slikto veselības aprūpi un vides degradāciju.

Vēsturiski, Nigēra bijusi vairāku lielo valstu pakļautībā. Kopš neatkarīgas atgūšanas, 1960. gadā, Nigērai ir bijušas vairākas konstitūcijas un trīs periodi ar militārajām varām. Pēc 2010. gada militārā apvērsuma, Nigēra ir kļuvusi demokrātiskāka un izveidojusies kā daudzpartiju valsts. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos un tiem ir maz pieejama normāla izglītība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī šodien gandrīz visa Nigēras teritorija ir pārvērtusies tuksnesī, pirms 5000 gadiem šajā reģionā pletās plaši zālāji. Tajos jau 10 000 gadus pirms mūsu ēras dzīvoja cilvēki. Viena no pirmajām impērijām, kuras sastāvā ietilpa mūsdienu Nigēras teritorija, bija Songai impērija. 19. gadsimtā Nigēra pirmo reizi nonāca kontaktā ar rietumniekiem, kad šeit ieradās pirmie ceļotāji un pētnieki. Drīz pēc tam francūži mierīgā ceļā centās iegūt visu teritoriju savā kontrolē, taču vairākas etniskās grupas nevēlējās padoties. Tikai 1922. gadā Nigēra pilnībā un oficiāli kļuva par Francijas koloniju. 1958. gadā Nigēra kļuva par Francijas autonomo teritoriju, bet jau 2 gadus vēlāk — 1960. gada 3. augustā — par neatkarīgu valsti.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigēra ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā, kas atrodas Sahāras un Subsahāras reģionos. Nigēra dienvidos robežojas ar Beninu un Nigēriju, rietumos Burkinafaso un Mali, ziemeļos Alžīriju un Lībiju, austrumos ar Čadu. Nigēra atrodas starp 11 un 24 Z paralēli un 0 un 16 A meridiānu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 2014 Human Development Report Summary 21–25. United Nations Development Programme (2014). Atjaunināts: 27 July 2014.
  2. Niger: Regions, Major Cities & Urban Centers — Statistics & Maps on City Population. Citypopulation.de. Atjaunināts: 25 April 2014.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]