Nigēra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par valsti Āfrikā. Par upi skatīt rakstu Nigēra (upe)
Nigēras Republika
République du Niger
Nigēras karogs Nigēras ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeFraternité, Travail, Progrès (franču)
"Brālība, Darbs, Progress"
HimnaLa Nigérienne
Location of Niger
Nigēras atrašanās vieta Āfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Niameja
267 000) 13°32′N 2°05′E / 13.533°N 2.083°E / 13.533; 2.083
Valsts valodas franču valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Mahamadu Isufu
 -  Premjerministrs Brigi Rafini
Neatkarība no Francijas 
 -  deklarēta 1960. gada 3. augustā 
Platība
 -  Kopā 1 267 000 km² (22.)
 -  Ūdens (%) 0,02
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 15 306 000 (63.)
 -  Blīvums 12,1/km² 
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā 10,206 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 719 
Džini koef. (1995) 50,5 
HDI (2013[1])  (0,337 (zems)) (187.)
Valūta Rietumāfrikas franks (XOF)
Laika josla WAT (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+1)
Interneta domēns .ne
ISO 3166-1 kods 562 / NER / NE
Tālsarunu kods +227

Nigēra (franču: Niger, izrunā: [niʒɛʁ]), oficiāli Nigēras Republika (République du Niger) ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā. Valsts nosaukums radies no Nigēras upes. Nigēras platība ir gandrīz 1 270 000 km², tā ir lielākā valsts Rietumāfrikā. Vairāk nekā 80% no valsts teritorijas atrodas Sahāras tuksnesī. Lielākā daļa no 17 138 707[2] iedzīvotājiem ir islamticīgajiem, kas galvenokārt ir izvietojušies valsts dienvidu un rietumu daļā. Valsts galvaspilsēta ir Niameja, tā atrodas Nigēras dienvidrietumu stūrī.

Nigēra ir jaunattīstības valsts, un tai ir viens no zemākajiem ANO Tautas attīstības indeksiem (HDI). 2013. gadā tā atradās 187. vietā [1]. Lielākajai daļai no valsts draud periodisks sausums un pārtuksnešošanās. Nigēras ekonomika ir koncentrēta uz iztikas un eksportu lauksaimniecībā valsts dienvidos, kur ir auglīgāks, un izejvielu eksportu, jo īpaši urāna rūdu. Nigēra saskaras ar nopietnām attīstības problēmām, sakarā ar to, ka tai nav izejas uz jūru, tuksnešainā reljefa dēļ, iedzīvotāju sliktu izglītību un nabadzību, infrastruktūras trūkumu, slikto veselības aprūpi un vides degradāciju.

Vēsturiski, Nigēra bijusi vairāku lielo valstu pakļautībā. Kopš neatkarīgas atgūšanas, 1960. gadā, Nigērai ir bijušas vairākas konstitūcijas un trīs periodi ar militārajām varām. Pēc 2010. gada militārā apvērsuma, Nigēra ir kļuvusi demokrātiskāka un izveidojusies kā daudzpartiju valsts. Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo lauku rajonos un tiem ir maz pieejama normāla izglītība.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai arī šodien gandrīz visa Nigēras teritorija ir pārvērtusies tuksnesī, pirms 5000 gadiem šajā reģionā pletās plaši zālāji. Tajos jau 10 000 gadus pirms mūsu ēras dzīvoja cilvēki. Viena no pirmajām impērijām, kuras sastāvā ietilpa mūsdienu Nigēras teritorija, bija Songai impērija. 19. gadsimtā Nigēra pirmo reizi nonāca kontaktā ar rietumniekiem, kad šeit ieradās pirmie ceļotāji un pētnieki. Drīz pēc tam francūži mierīgā ceļā centās iegūt visu teritoriju savā kontrolē, taču vairākas etniskās grupas nevēlējās padoties. Tikai 1922. gadā Nigēra pilnībā un oficiāli kļuva par Francijas koloniju. 1958. gadā Nigēra kļuva par Francijas autonomo teritoriju, bet jau 2 gadus vēlāk — 1960. gada 3. augustā — par neatkarīgu valsti.

Pēc neatkarības atgūšanas, valsts cieta no sausuma un pārtikas trūkuma. Tas noveda pie politiskas nestabilitātes. 1974. gadā armijas virsnieki, kurus vadīja pulkvedis Seinī Kountčē, gāza pirmā prezidenta, Hamani Diori, ievēlēto valdību. Sākās 1. militārā vara. Militārie spēki pārņēma varu un ieviesa konstitūciju.

1989. gadā Nigēra kļuva par demokrātisku valsti un jaunā konstitūcija tika pieņemta 1992. gadā. Vēlēšanas notika 1993. gadā. Militārie spēki atkal pārņēma varu 1996. gadā, kuru vadīja pulkvedis Ibrahims Barre Maïnassara. Ibrahims Barre Maïnassara tika "ievēlēts" nelikumīgi. Ibrahims tika noslepkavots 1999. gadā, un viņa vietu ieņēma jauns militārais līderis Daouda Malams Vankē. Vankē solīja demokrātiskas vēlēšanas un Mamadou Tandja tika ievēlēts 1999. gadā kā jaunais Nigēras prezidents. Viņš tika atkārtoti ievēlēts 2004. gada 4. decembrī. Premjerministrs no 2000. līdz 2007. gadam bija Hama Amadou, taču 2008. gada jūlijā viņš tika arestēts saistībā ar apsūdzībām par $230,000 piesavināšanos.

2009. gadā tuvojās Tandjas otrais un pēdējais termiņš. Parlaments un konstitucionālā tiesa iebilda pret konstitūcijas grozījumiem, un tā tika likvidēta. Prezidents 26. jūnijā pasludināja ārkārtas stāvokli un notika balsošana. Augusta sākumā 92% iedzīvotāji nobalsoja par izmaiņām konstitūcijā par labu Tandjam. 2010. gada 18. februārī notika apvērsums pret Tandjas valdību, kuru veica valsts militārie spēki. Apvērsuma laikā Tandja tika notverts.[3] Militārie spēki izveidoja Demokrātijas Atjaunošanas Augstāko Padomi. Viņi iecēla pulkvedi Saloufu Džibou par pagaidu prezidentu un Mahamadou Dandahu par premjerministru. Gadu vēlāk, 2011. gada martā, godīgās vēlēšanās opozīcijas līderis Mahamadu Isufu tika ievēlēts par valsts prezidentu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigēra ir iekšzemes valsts Rietumāfrikā, kas atrodas Sahāras un Subsahāras reģionos. Nigēra dienvidos robežojas ar Beninu un Nigēriju, rietumos Burkinafaso un Mali, ziemeļos Alžīriju un Lībiju, austrumos ar Čadu. Nigēra atrodas starp 11 un 24 Z paralēli un 0 un 16 A meridiānu.

Adminstratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigēra ir sadalīta 7 reģionos un 1 apgabalā, kurā atrodas tās galvaspilsēta. Šie reģioni ir sadalīti 36 departamentos. 36 departamenti sīkāk tiek iedalīti pašvaldībās.

Karte Reģions/Apgabals Centrs Platība (km²) Iedz.sk. (2012)[4] Komūnu skaits
Agadez in Niger.svg Agadesas reģions Agadesa 667799 487620 3
Diffa in Niger.svg Difas reģions Difa 156906 593821 3
Dosso in Niger.svg Doso reģions Doso 33844 2037713 5
Maradi in Niger.svg Maradi reģions Maradi 41796 3402094 6
Niamejas apgabals Niameja 402 1026848
Tahoua in Niger.svg Tahua reģions Tahua 113371 3328365 8
Tillaberi in Niger.svg Tillaberi reģions Tillaberi 97251 2722482 6
Zinder in Niger.svg Zinderas reģions Zindera 145430 3539764 5

Politika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstī ir politiska nestabilitāte. Valdība bieži tiek nomainīta apvērsumu dēļ. 1992. gadā pieņēma jaunu konstitūciju.

Parlamentu (Nacionālo asambleju) ar 83 dalībniekiem ievēl ik pēc 5 gadiem. Valsts galvu ievēl vēlēšanās arī ik pēc 5 gadiem (var atkārtoti ievēlēt tikai vienu reizi). Var balsot tikai tie, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu.

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigēra ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Saimnieciskā darbība galvenokārt notiek valsts dienvidrietumos, kur Nigēras upe ietek Nigērā.

Lauksaimniecība un lopkopība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

85% no valsts populācijas, nodarbojas ar lauksaimniecību, bet tikai 3% no pieejamās zemes var izmantot. Aptuveni 7% no pieejamās zemes platības tiek izmantota lopkopībai. Svarīgākie lauksaimniecības produkti ir pupiņas un rīsi. Ienesīgākie produkti ir zemesrieksti un kokvilna.

Derīgo izrakteņu ieguve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nigērā ir daudz derīgo izrakteņu, bet tiek iegūti tikai urāns, alva un volframs. Nigēra ir trešā lielākā urāna ražotāja. 48,8% no eksporta ir urāns un 74% no tiem tiek ekportēti uz Franciju.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 2014 Human Development Report Summary 21–25. United Nations Development Programme (2014). Atjaunināts: 27 July 2014.
  2. Niger: Regions, Major Cities & Urban Centers — Statistics & Maps on City Population. Citypopulation.de. Atjaunināts: 25 April 2014.
  3. BBC News - Military coup ousts Niger president Mamadou Tandja.
  4. Niger at Geohive

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]