Mali

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Mali Republika
République du Mali
Mali karogs Mali ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaLe Mali
Location of Mali
Mali atrašanās vieta Rietumāfrikā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Bamako
12°39′N 8°00′E / 12.650°N 8.000°E / 12.650; 8.000
Valsts valodas franču valoda
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Ibrahims Keita
 -  Premjerministrs Modibo Keita
Neatkarība
 -  no Francijas 1960. gada 22. septembrī 
Platība
 -  Kopā 1 240 192 km² (24.)
 -  Ūdens (%) 1,6
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2009. g. 14 517 176 (67.)
 -  Blīvums 11,7/km² (215.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā 16,031 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 1173 
HDI (2007)  (0,371 zems) (178.)
Valūta Rietumāfrikas franks (XOF)
Laika josla GMT (UTC+0)
 -  Vasarā (DST) nav (UTC+0)
Interneta domēns .ml
ISO 3166-1 kods 466 / MLI / ML
Tālsarunu kods +223

Mali (franču: Mali), oficiāli Mali Republika (République du Mali), ir valsts Rietumāfrikā. Tā robežojas ar Alžīriju ziemeļos, Nigēru austrumos, Burkinafaso un Kotdivuāru dienvidos, Gvineju dienvidrietumos, Senegālu un Mauritāniju rietumos. Mali robežas ziemeļu virzienā iestiepjas līdz pat Sahāras tuksneša centrālajai daļai, kamēr valsts dienvidu daļa, kurā dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, pa upēm robežojas ar Nigēru un Senegālu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirms koloniālisma laikmeta mūsdienu Mali teritorijā pastāvēja vairākas lielas valstis, kā Ganas impērija, Mali impērija un Songaju impērija. 19. gadsimta beigās teritoriju pakļāva Francija un izveidoja tajā Franču Sudānas koloniju. 1960. gada jūnijā Mali kopā ar Senegālu ieguva neatkarību kā Mali Federācija, bet pāris mēnešus vēlāk, Senegāla izstājās no federācijas un Mali kļuva par Mali Republiku. Par valsts prezidentu tika ievēlēts Mobido Keita.

1968. gada novembrī armijas virsnieku grupa veica valsts apvērsumu un izveidoja Nacionālās atbrīvošanas militāro komiteju ar prezidentu Musu Traorē priekšgalā. 1974. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, saskaņā ar kuru vara valstī pakāpeniski pārgāja jaunizveidotās valodošās partijas- Mali tautas demokrātiskās savienības rokās. 1979. gada jūnijā tika sarīkotas prezidenta vēlēšanas, kurās Musa Traorē saņēma 99% balsu.

1991. gada martā sākās pret Traorē režīmu vērsti protesti, kas noveda pie Traorē atstādināšanas no amata. 1992. gada janvārī tika pieņemta jauna konstitūcija un sarīkotas pirmās demokrātiskās prezidenta vēlēšanas.

2012. gada janvārī valsts ziemeļu daļā sākās tuaregu sacelšanās, kas noveda pie Azavadas neatkarības pasludināšanas. Konfliktu saasināja martā notikušais valsts apvērsums un cīņas starp islāmistu un tuaregu kaujiniekiem. Islāmistiem izdevās ieņemt lielāko daļu Azavadas teritorijas, kas noveda pie Francijas iejaukšanās karadarbībā 2013. gada janvārī. Mēneša laikā Francijas un Mali bruņotie spēki bija atkarojuši lielāko daļu valsts ziemeļu daļas.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mali raksturīgs subtropu un sauss klimats. Tā galvenokārt ir līdzena, ar kalnaināku apvidu un savannu dienvidaustrumos. Lielākā daļa valsts atrodas Sahāras tuksnesī. Nācijas izdzīvošanas apstākļi saistīti ar bagātiem dabas resursiem - zeltu, urānu, fosfātiem, kaolinītu, sāli un kaļķakmeni.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni trešdaļa no visiem Mali iedzīvotājiem ir bambari, kas runā bambaru valodā. Šo valodu prot 80% valsts iedzīvotāji, bet tā tomēr nav oficiālā valsts valoda. Šāds statuss ir tikai franču valodai. Nakošās lielākās etniskās grupas ir fuli, senufo un bva. Valsts ziemeļu daļu apdzīvo tuaregi.

90% no Mali iedzīvotājiem ir musulmaņi, apmēram 5% ir kristieši (divas trešdaļas no tiem katoļi, viena trešdaļa- protestanti).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • (angliski) Mali CIA - The World Factbook