Zigfrīds Markuss (vācu: Siegfried Marcus, dzimis 1831. gada 18. septembrī, miris 1898. gada 1. jūlijā) bija ebreju izcelsmes vācu izgudrotājs, viens no pirmajiem automobiļu radītājiem. Konstruējis vairākus ar benzīnu darbināmus automobiļus. Pirmo no tiem izveidojis 1864. gadā, kad dzīvoja Vīnē, Austrijā.
Zigfrīds Markuss piedzima 1831. gadā ebreju ģimenē, kas dzīvoja Malhīnē, Mēklenburgas-Šverīnes lielhercogistē. 12 gadu vecumā sāka strādāt par mehāniķa mācekli. 17 gadu vecumā iestājās darbā uzņēmumā Siemens und Halske, kas ražoja telegrāfa līnijas. 1852. gadā pārcēlās uz Vīni, kur strādāja Medicīnas skolas Fizikālajā institūtā sākumā par tehniķi, bet vēlāk par fiziologa un profesora Kārļa Ludviga asistentu. 1860. gadā Markuss atvēra pats savu darbnīcu, kurā gatavoja mehāniskas un elektriskas ierīces.[1] Starp viņa izgudrojumiem bija telegrāfa releju sistēmas uzlabošana, aizdedzes ierīces, spridzināšanas ierīce, kā arī ar benzīnu darbināmi automobiļi.
Protestējot pret tuvojošos antisemītismu, 1937. gadā Austrijas kustība pret rasu naidu izdeva pastmarku kolekciju par godu ievērojamiem ebrejiem. Zigfrīds Markuss tika minēts kā izgudrotājs, kas radījis ar benzīnu darbināmus automobiļus. 1938. gadā Austrijā norisinājās Anšluss un nākot pie varas nacistiskajam režīmam, ebreju sasniegumi vairs netika atzīti. Otrā pasaules kara laikā pēc Vācijas propagandas ministrijas rīkojuma no vācu enciklopēdijām tika izņemtas norādes par Markusu kā automobiļa izgudrotāju. Viņa vietā par automobiļu izgudrotājiem tika pasludināti Gotlībs Daimlers un Kārlis Bencs. Tika likvidēti pierādījumi, kas varētu liecināt par labu Markusam.
Pašlaik Austrijā pieņemts uzskatīt, ka pirmais Markusa automobilis, kas varēja braukt, ticis radīts tikai 1880. gados.[2] Tomēr ir saglabājušās arī norādes par braukt spējīgu Markusa automobili jau pirms 1870. gada.[3]Encyclopædia Britannica ir norāde uz pirmo Markusa radīto automobili 1864. gadā, kuram nākamais sekojis pēc 10 gadiem.[4]