Zilenīšu cilts
| Zilenīšu cilts Polyommatini (Swainson, 1827) | |
|---|---|
.jpg) Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Zvīņspārņi (Lepidoptera) |
| Virsdzimta | Dižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea) |
| Dzimta | Zeltainīšu dzimta (Lycaenidae) |
| Apakšdzimta | Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) |
| Cilts | Zilenīšu cilts (Polyommatini) |
 Zilenīšu cilts Vikikrātuvē | |
Zilenīšu cilts (Polyommatini) ir viena no četrām zilenīšu apakšdzimtas (Polyommatinae) ciltīm, kas apvieno lielāko daļu zilenīšu sugu. Šie nelielie dienas tauriņi sastopami visā pasaulē. Zilenīšu sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms. Daudzām sugām ir zaigojoši, zili spārni, īpaši bieži šādi spārni ir tēviņiem. Mātītes no virspuses ir brūnas, var būt pa virsu zilgans zaigojums. Ir sugas, kurām arī tēviņi ir brūni.[1] Aizmugurējie spārni noapaļoti, reizēm iekšējiem stūriem nelieli izaugumi, piemēram, astainajam zilenītim (Cupido argiades).[2] Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.[3]
Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā sastopamas 20 zilenīšu cilts sugas. Viena no tām — drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon) — tika atklāta 2013. gadā.[4] Visbiežāk Latvijas pļavās var novērot parasto zilenīti (Polyommatus icarus), bet lielā mārsila zilenīša (Phengaris arion) izplatība pēdējos gados ir dramatiski samazinājusies,[5] kaut kādreiz tas bija bieži sastopams sausos priežu silos.[6] 2015. gadā lielais mārsilu zilenītis izvēlēts par Gada kukaini 2015.[7]
Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem vairākas ģintis likvidētas un savstarpēji apvienotas, bet par vairākām ģintīm zinātniekiem joprojām nav vienprātības, vai tās pieder zilenīšu ciltij, vai nepieder. Ir nepieciešams veikt padziļinātus pētījumus, lai atbildētu uz šiem jautājumiem.[8] Īpaši daudas ģintis savienotas ar divām holarktiskajām ģintīm: zilenīšu (Polyommatus) un vainadzīšu zilenīšu (Plebeius) ģintīm.[2] Lai būtu vieglāk orientēties šajā lielajā tauriņu grupā, zinātnieki to mēdz dalīt sekcijās.[2][8] Arī no Latvijā sastopamajām ģintīm viena — viltus zilenīši (Pseudophilotes) — iekļauta pārbaudāmo ģinšu sarakstā. Latvijā no šīs ģints sastopama viena suga — mazais mēslu zilenītis (Pseudophilotes vicrama).
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zilenīšu cilts sugas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Zilenīšu cilts (Polyommatini)
- Brūnie zilenīši (Aricia)
- Gandreņu zilenītis (Aricia eumedon)
- Tumšbrūnais zilenītis (Aricia artaxerxes)
- Lielie zilenīši (Phengaris)
- Brūnvālīšu zilenītis (Phengaris teleius)
- Drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon)
- Lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion)
- Pelēkie zilenīši (Glaucopsyche)
- Tumšais zilenītis (Glaucopsyche alexis)
- Sīkie zilenīši (Cupido)
- Astainais zilenītis (Cupido argiades)
- Sīkais zilenītis (Cupido minimus)
- Vainadzīšu zilenīši (Plebeius)
- Lielais viršu zilenītis (Plebeius idas)
- Mazais viršu zilenītis (Plebeius argus)
- Vainadzīšu zilenītis (Plebeius argyrognomon)
- Zileņu zilenītis (Plebeius optilete)
- Ziedu zilenīši (Celastrina)[9]
- Krūkļu zilenītis (Celastrina argiolus)
- Zilenīši (Polyommatus)
- Amoliņa zilenītis (Polyommatus dorylas)
- Esparsešu zilenītis (Polyommatus damon)
- Krāšņais zilenītis (Polyommatus bellargus)
- Meža zilenītis (Polyommatus semiargus)
- Parastais zilenītis (Polyommatus icarus)
- Vīķu zilenītis (Polyommatus amandus)
- Viltus zilenīši (Pseudophilotes)
- Mazais mēslu zilenītis (Pseudophilotes vicrama)
- Brūnie zilenīši (Aricia)
Zilenīšu kopējā sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zilenīšu cilts (Polyommatini)
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «ZipCodeZoo: Polyommatinae». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «TolWeb: Polyommatini». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 11. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 11. janvārī.
- ↑ Dabas dati: Latvijas Entomoloģijas biedrība (LEB) par Gada kukaini 2015 ir izvēlējusies lielo mārsilu zilenīti Phengaris arion.
- ↑ Latvijā atklāta jauna tauriņu suga - drudzeņu zilenītis
- ↑ «Dabas muzejs: Lielais mārsilu zilenītis Maculinea arion». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 12. janvārī.
- ↑ Tauriņi jeb zvīņspārņi: Zeltainīšu dzimta
- ↑ «Par Gada kukaini 2015 kļūst taurenis – lielais mārsilu zilenītis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 10. janvārī.
- ↑ 8,0 8,1 Eliot, J. N. 1973 The higher classification of the Lycaenidae (Lepidoptera): a tentative arrangement. Bull. Br. Mus. Nat. Hist. (Ent.) 28, 371-505, 6 pls.
- ↑ The Holarctic genus Celastrina
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zilenīšu cilts |