Zilenīšu apakšdzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zilenīšu apakšdzimta
Polyommatinae (Swainson, 1827)
Krūkļu zilenītis (Celastrina argiolus)
Krūkļu zilenītis (Celastrina argiolus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
ApakškārtaSūcējsnuķaiņi (Glossata)
InfrakārtaDažādspārnu tauriņi (Heteroneura)
VirsdzimtaDižtauriņu virsdzimta (Papilionoidea)
DzimtaZeltainīšu dzimta (Lycaenidae)
ApakšdzimtaZilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)
Iedalījums
Zilenīšu apakšdzimta Vikikrātuvē

Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae) ir viena no astoņām zilenīšu dzimtas (Lycaenidae) apakšdzimtām un ir viena no lielākajām, apvienojot vairāk kā 200 sugas, kas tiek iedalītas 4 ciltīs.[1][2] Zilenīšu apakšdzimtas sugas sastopamas visā pasaulē. Vislielākā sugu dažādība sastopama Dienvidaustrumāzijā, Āfrikas tropu biomā un Ziemeļu puslodes mērenajā joslā.[3] Pieaugušie īpatņi parasti uzturas to augu tuvumā, ar kuriem barojas to kāpuri, bet paši barojas ar dažādu ziedu nektāru. Kopumā zilenīšu sugas lido īsas distances, lai gan dažas tropu sugas veic garus migrācijas lidojumus.[3] Tēviņus bieži var nivērot uz mitrām smiltīm un dubļiem, bet mātītes pie augiem, uz kuriem tiek dētas olas.[3]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 20 zilenīšu apakšdzimtas sugas.[4] Viena no tām — drudzeņu zilenītis (Phengaris alcon) — tika atklāta 2013. gadā.[5] Visbiežāk Latvijas pļavās var novērot parasto zilenīti (Polyommatus icarus), bet lielā mārsila zilenīša (Phengaris arion) izplatība pēdējos gados ir dramatiski samazinājusies,[6] kaut kādreiz tas bija bieži sastopams sausos priežu silos.[4] 2015. gadā lielais mārsilu zilenītis izvēlēts par Gada kukaini 2015.[7]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Parastais zilenītis (Polyommatus icarus) ir visbiežāk novērojamā zilenīšu suga Latvijā

Zilenīšu apakšdzimtas sugas ir nelieli, bet spilgti dienas tauriņi, kuriem raksturīgs dzimumu dimorfisms. Tēviņi ir košāki par mātītēm. Spārni galvenokārt spilgti zili, bet var būt arī gaiši pelēkzili, tumši zili, violetzili un brūnganzili. Tēviņu spārniem (dažām sugām abiem dzimumiem) raksturīga zili zaigojoša virspuse. Interesanti, ka zilenīšu spārnos nav zilās krāsvielas. Metāliski zilā tēviņu spārnu krāsa rodas, gaismai lūstot pret tūkstošiem zvīņu, kas atrodas spārna virspusē. Dažiem tēviņiem un lielākajai daļai mātīšu spārnu virspuse ir brūna. Spārnu apakšpuse abiem dzimumiem parasti ir gaiša, pelēcīgi, ar melniem raibumiem. Toties Euphilotes ģints tauriņiem aizmugurējiem spārniem ir oranža ārējā mala.[3] Lielākajai daļai sugu aizmugurējie spārni ir noapaļoti, bet dažām sugām iekšējiem stūriem ir mazas astītes, piemēram, astainajam zilenītim (Cupido argiades). Acis var būt gan iekļautas matiņos, gan uz kailas galvas. Lai noteiktu sugu, zilenīšiem parasti ir jāskatās abas spārnu puses un visdrošāk sugu var noteikt pēc spārna apakšpuses.[8]

Zilenīšiem pārziemo kāpuri vai jau iekūņojušies kāpuri. Kāpuri ziemo skudru pūžņos. Tie izdala tādas pašas smaržvielas jeb feromonus kā skudras, kā arī saldus izdalījumus, kas ļoti garšo skudrām.[3] Tās kāpurus ienes skudru pūznī un visu ziemu aprūpē: tos pabaro, sasilda un apsargā. Pavasarī kāpuri turpat pūznī iekūņojas un agri no rīta, kamēr skudras miegainas, izlido.[9][10]

Sistemātikas diskusijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem vairākas ģintis likvidētas un savstarpēji apvienotas, bet par vairākām ģintīm zinātniekiem joprojām nav vienprātības, vai tās pieder zilenīšu apakšdzimtai, vai nepieder. Tās ir: Lepidochrysops, Paralycaeides un Uranothauma. Iespējams šīs ģintis pieder pie zeltainīšu apakšdzimtas (Lycaeninae).[11]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gandreņu zilenītis (Aricia eumedon)
Lielais mārsilu zilenītis (Phengaris arion)
Astainais zilenītis (Cupido argiades)
Mazais viršu zilenītis (Plebeius argus)

Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)

Zilenīšu apakšdzimtas sugas Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zilenīšu apakšdzimta (Polyommatinae)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]