Zvīņas

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Zivju zvīņojums (cikloīdās zvīņas).

Zvīņas jeb zvīņojums ir dažu dzīvo organismu grupu ārējais pārklājums, kas veidots no raga (amniotiem) vai kaula (zivīm) plātnītēm - zvīņām. Lielākā zivju daļa ir klāta ar zvīņām, kaut arī dažām grupām tās ir reducējušās. Zivju zvīņas attīstās ādas slānī un veido tur kaula aizsargkārtu, kuram reizēm ir sarežģīta uzbūve. Zivju zvīņas ādā kombinējas ar gļotu dziedzeriem. Zvīņu izvietojums uz organisma ķermeņa tiek saukts par folidozi.

Zvīņu formas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivīm atkarībā no kaula veidojuma rakstura izšķir piecas zvīņu formas:

  • Plakoīdās zvīņas - izvietotas ādas šķiedrainajā slānī un nobeidzas ar nosmailinātu zobiņu, kas vērsts atpakaļ. Zvīņa veidotas no kaula vielas - osteodentīna. Zivs dzīves laikā zvīņas vairākkārt nomainās. Šīs zvīņas sastāv no trim slāņiem: vitrodentīna (ārējais emalijveidīgs slānis), dentīna (organiska viela, kas satur kaļķi) un pulpas.
  • Ganoīdās zvīņas - lielas pārkaulotas plātnes. Sastāv no trim slāņiem: augšējā blīvā ganoīna, vidējā slāņa, veidota no kosmīna ar daudziem kanāliņiem un apakšējā kaulveida izopedīna slāņa.
  • Kosmoīdās zvīņas - biezas, apaļīgas vai rombiskas formas plātnītes, augšā klātas ar kosmīnu (modificētu dentīnu). Šī forma pēc būtības ir ganoīdo zvīņu variācija.
Rāpuļu zvīņojums.
  • Cikloīdās zvīņas - plānas, apaļīgas un puscaurspīdīgas plātnītes ar gludu ārējo malu.
  • Ktenoīdās zvīņas - plānas, apaļīgas un puscaurspīdīgas plātnītes ar robotu ārējo malu. Abām pēdējām formām zvīņām saglabājas tikai kaula slānis.

Plakoīdās zvīņas ir raksturīgas skrimšļzivīm, ganoīdās - zemākajām starpurēm (skrimšļa un kaula ganoīdzivīm), cikloīdās - īstajām kaulzivīm (siļķveidīgās, karpveidīgās), ktenoīdās - augstākajām kaulzivīm (asarveidīgās), kosmoīdās - daivspurzivīm (latimērija). Vissenākā zvīņu forma ir plakoīdās zvīņas.

Rāpuļu zvīņas ir epteliālas izcelsmes raga veidojumi.