Zvaigžņu kari

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par zinātniskās fantastikas filmām. Par citām jēdziena Zvaigžņu kari nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
"Zvaigžņu kari"
Star Wars Logo 2.svg
Oriģinālais
nosaukums
Star Wars
Žanrs fantastika
Režisors
Producents
Scenārija autors
Galvenajās
lomās
Mūzika Džons Viljamss
Studija
Izdošana 1977—pašlaik
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets $ 409 500 000
Kopējie ienākumi $ 4 382 359 868
IMDb profils
Mākslas portāls / Kino vikiprojekts

"Zvaigžņu kari" (angļu: Star Wars) amerikāņu zinātniskās fantastikas filmu sērija , kuru radījis Džordžs Lūkass. Sērijā šobrīd iekļautas septiņas filmas: oriģinālā triloģija, priekšvēstures triloģija, turpinājuma triloģija un atvasinātās filmas, kuru darbība risinās kādā galaktikā, kas aprakstīta kā "tālu, tālu prom...". Filmas notikumu un darbības pamatā ir plašs filozofisko interešu grupu — džedaju un situ — konflikts, kas pāraug galaktikas mēroga karā starp Republiku un separātistiem, bet pēc džedaju faktiskas iznīcības un Situ nākšanas pie varas turpinās starp Impēriju un dumpiniekiem.

Pirmo filmu "Zvaigžņu kari" (vēlāk papildināta ar nosaukumu "Epizode IV: Jaunā cerība"), 1977. gada 25. maijā izdeva studija 20th Century Fox un tā kļuva par pasaules popkultūras fenomenu. Tai sekoja ne mazāk veiksmīgi turpinājumi "Zvaigžņu kari: Impērija dod atbildes triecienu" (1980) un "Zvaigžņu kari: Džedaju atgriešanās" (1983); šīs trīs filmas tiek uzskatītas par oriģinālo "Zvaigžņu karu" triloģiju. Sāgas priekšvēstures triloģija tika izdota laika posmā no 1999. līdz 2005. gadam, kas salīdzinājumā ar oriģinālo triloģiju saņēma dažādas atsauksmes gan no kritiķiem, gan faniem. Visas sešas filmas ir tikušas nominētas vai arī ieguvušas Amerikas Kinoakadēmijas balvu, un tām ir bijuši labi finansiālie ieņēmumi, kas kopsummā sastāda apmēram 4,38 miljardus ASV dolāru,[1] padarot "Zvaigžņu karus" par piekto ienesīgāko filmu sēriju kino vēsturē.[2] Filmu sērija ir radījusi plašu mediju franšīzi: grāmatas, seriālus, spēles datoriem un konsolēm un komiksus. 2012. gadā kopējā vērtība "Zvaigžņu karu" franšīzei bija 30,7 miljardi ASV dolāru, kurā tika pieskaitīti arī ieņēmumi no spēļu un DVD disku tirdzniecības.[3]

2012. gadā The Walt Disney Company iegādājās studiju Lucasfilm par 4.06 miljardiem ASV dolāru un paziņoja, ka izdos "Zvaigžņu karu" turpinājuma triloģiju; triloģijas pirmā filma, "Zvaigžņu kari: Spēks mostas", tika izdota 2015. gada 18. decembrī.[4] 20th Century Fox saglabā izplatīšanas tiesības uz pirmajām divām triloģijām līdz 2020. gadam.[5][6] The Walt Disney Studios pieder digitālās izplatīšanas tiesības izplatīt visām "Zvaigžņu karu" sērijām, izņemot "Jaunā cerība".[6][7]

Saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklātas nozīmīgas detaļas par filmas saturu!

Daudzas no apzinātās galaktikas planētām ir apvienotas varas sistēmā — Republikā, ar galvaspilsētu galaktikas sirdī — Korusantu. Republikā miers pastāvējis jau tūkstošiem gadu, līdz Tirdzniecības Federācija, kas ir noslēgusi vienošanos ar situ lordu Dārtu Sidiosu, uzsāk planētas Nabū blokādi. Lai atrisinātu radušos konfliktu, kanclers Valorums, nezinādams par Tirdzniecības Federācijas noslēgto vienošanos, nosūta divus džedajus Kvai-Gon Džinu un Obi-Van Kenobi uz miera sarunām. Ierodoties uz miera sarunām, Obi-Vans sajūt Spēkā, mistiskā, visumu vienojošā enerģijā, neaptveramas briesmas. Abi džedaji atklāj, ka Tirdzniecības Federācija plāno okupēt Nabū. Nonākot uz planētas kopā ar iekarotāju spēkiem, Kvai-Gons un Obi-Vans pierunā Nabū karalieni Amidalu doties tiem līdzi uz Korusantu, kur darbojas Galaktikas Senāts, kur viņi cer risināt tālāk draudus planētai Nabū.

Pārvarot blokādi, džedajiem ar karalieni hiperdraiva bojājumu dēļ kosmosa kuģim jānosēžas uz Tatuīnas, tuksnešainas planētas galaktikas Ārējā Lokā. Uz šīs planētas Kvai-Gons satiek mazu zēnu, Anakinu Skaivolkeru, kuram piemīt neparastas dotības Spēkā. Anakins palīdz Kvai-Gonam iegūt detaļas kosmosa kuģa remontam, piedaloties sacensībās, un dodas viņam līdzi uz Korusantu, lai kļūtu par džedaju. Nokļūstot uz Korusantas, atklājas, ka Senāts nespēs efektīvi palīdzēt Nabū, un karaliene nolemj atgriezties uz savas planētas, lai atgūtu kontroli pār to ar varu, kas arī izdodas ar vietējās aborigēnu rases Gungānu palīdzību. Darbības laikā džedaji atklāj, ka atkal galaktikā ir atgriezušies siti.

Norit kārtējais konflikts galaktikas vēsturē starp Republikas sargātājiem džedajiem un sitiem, "Klonu kari", kura rezultātā Republika ar džedajiem krīt un tiek radīta Galaktiskā Impērija. Lai nosargātu varu, tai jācīnās ar separātiskajām planētām un dumpiniekiem vairāku gadu garumā.

Galvenais tēls visās epizodēs ir Anakins Skaivolkers. Džedaji tic, kas viņš ir tas, kam pēc pareģojuma ir jāiznīcina siti un jāatnes Spēka līdzsvars. Zēnu džedaju mākslās apmāca Obi-Van Kenobi, kas ir izcils skolotājs, bet saskata zēnā bīstamību, ko ar laiku saskata arī pārējie džedaji. Anakins tomēr kļūst par džedaju un viņam paredz kļūt par varenāko no visiem, tomēr viņš nav apmierināts ar sava varas robežām un neuzticas džedajiem pilnībā.

Tieksme pēc varas un mīlestība pret savu sievu Padmi Amidalu noved pie tā, ka, cenšoties atrast veidu, kā glābt viņu no nāves dzemdību laikā, ko viņš paredz savās vīzijās, Anakins pāriet no Spēka gaišās puses uz tumšo. Viņš bezizejas situācijā izpilda Dārta Sidiosa, sava jaunā skolotāja, pavēles, kas ir vērstas uz džedaju iznīcināšanu "Pavēlē 66". Anakinam pārejot uz tumšo pusi, Dārts Sidioss viņam piešķir vārdu Dārts Veiders.

Dārts Veiders vada Galaktikas Impēriju cīņā pret dumpinieku armiju, kas cenšas atjaunot veco Republikas kārtību un pārtraukt Impērijas valdīšanu, kuru tā realizēja ar pavadoņa lieluma kaujas stacijas "Nāves Zvaigzne" palīdzību. Pēc Lūka Skaivolkera, Anakina dēla, un viņa draugu centieniem tiek atjaunota Republika, tiek nogalināts Dārts Sidioss, ko paveic pats Dārts Veiders, un tiek iznīcināta arī pēdējā Nāves Zvaigzne. Pats Dārts Veiders jeb Anakins Skaivolkers iet bojā no ievainojumiem pēc cīņas ar savu dēlu Lūku Skaivolkeru un Dārtu Sidiosu, kļūstot vienots ar Spēku.

Filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopā ir uzņemtas septiņas Zvaigžņu karu daļas. Sākumā tika uzņemta ceturtā, piektā un sestā daļa, bet pēc tam — pirmā, otrā un trešā.

# Nosaukums Izdošanas datums Režisors Sērija
1 "Zvaigžņu kari: IV daļa. Jaunā cerība" (Star Wars Episode IV: A New Hope) 1977. gada 25. maijs Džordžs Lūkass Oriģinālā triloģija
2 "Zvaigžņu kari: V daļa. Impērija dod atbildes triecienu" (Star Wars Episode V: The Empire Strikes Back) 1980. gada 21. maijs Ērvins Keršners
3 "Zvaigžņu kari: VI daļa. Džedaju atgriešanās" (Star Wars Episode VI: Return of the Jedi) 1983. gada 25. maijs Ričards Markvāns
4 "Zvaigžņu kari: I daļa. Ļaunumu vēstošā ilūzija" (Star Wars Episode I: The Phantom Menace) 1999. gada 19. maijs Džordžs Lūkass Otrā triloģija — priekšvēsture
5 "Zvaigžņu kari: II daļa. Klonu uzbrukums" (Star Wars Episode II: Attack of the Clones) 2002. gada 16. maijs
6 "Zvaigžņu kari: III daļa. Situ atriebība" (Star Wars Episode III: Revenge of the Sith) 2005. gada 19. maijs
7 "Zvaigžņu kari: Spēks mostas" (Star Wars: The Force Awakens) 2015. gada 18. decembris[8][9] Džefrijs Džeikobs Eibramss Trešā triloģija — turpinājums
8 TBA 2017. gada 26. maijs Rajens Džonsons
9 TBA 2019. gads TBA

Atvasinātās filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

# Nosaukums Izdošanas datums Režisors Sērija
1 "Zvaigžņu kari: Klonu kari" (Star Wars: The Clone Wars) 2008. gada 15. augusts Deivs Filoni Animācijas filmas
2 Star Wars Anthology: Rogue One 2016. gada 16. decembris Garets Edvards Antoloģijas filmas
3 Filma par Hanu Solo 2018. gada 25. maijs Fils Lords un Kristofers Millers

Citas filmas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas filmas ir uzņemtas ar Džordža Lūkasa piedalīšanos. Viņš bija visu epizožu scenārists un pirmo četru daļu režisors.

Aktieri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

IV Jaunā cerība V Impērija dod atbildes triecienu VI Džedaju atgriešanās I Ļaunumu vēstošā ilūzija II Klonu uzbrukums III Situ atriebība VII Spēks mostas
Dārts Veiders / Anakins Skaivolkers Deivids Provss, Džeimsa Ērla Džonsa balss Džeiks Loids Heidens Kristensens Heidens Kristensens, Džeimss Ērls Džonss (epizodiski) (minēts)
Obi-Vans Kenobi Aleks Giness Jūens Makgregors
R2-D2 Kenijs Beikers
C-3PO Entonijs Daniels
Joda Franks Ozs Franka Oza balss
Palpatīns Elains Beikers
Klaivs Revils
Ians Makdairmids
Leja Organa Kerija Fišere Aidans Bartons Kerija Fišere
Lūks Skaivolkers Marks Hemils Aidans Bartons Marks Hemils
Ovens Lars Fils Brouns Džoels Edgertons
Beru Šela Frasera Bonnija Piese
Mofs Tarkins Pīters Kushings Veins Pigrams
Čubaka Pīters Mejhevs Pīters Mejhevs
Hans Solo Harisons Fords Harisons Fords
Vedže Antiles Deniss Lawvons
Boba Fets Džeremijs Buloks
Džeisona Vingrīna balss
Daniels Logans
Admirālis Piets Kenets Kollejs
Lando Kalrisians Bilijs Dī Viljamss
Džaba Lerija Varda balss Nezināms aktieris
Bibs Fortuna Maikls Karters
Ērika Bauersfelda balss
Metjū Vūds
Sabē Kīra Naitlija
Kvaigons Džins Liams Nīsons Liama Nīsona balss
Vato Endija Sekomba balss
Šihmi Skaivolkera Pernila Augusta
Njūts Gānrejs Silas Karons
Padme Amidala Natālija Portmane
Sio Bibls Olivers Fords Deivijs
Džars - Džars Binks Ahmeds Bests
Meiss Vindū Semjuels Džeksons
Ki - Adi - Mundi Silas Karsons
Kapteinis Tifo Džeis Laga'aia
Bails Organa Džimijs Smits
Grāfs Dukū Kristofers Lī

Kultūras ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jāpiebilst, ka "Zvaigžņu kari" ir ne tikai filmu sērija, bet arī visaptverošs zīmols noteiktiem produktiem un pakalpojumiem. Tas ir kļuvis par spēcīgu un stabilu mārketinga ražojumu un katru gadu rada miljoniem dolāru lielu peļņu tā autoriem.

Ir arī dažādas atvasinātas "Zvaigžņu karu" tēmas. "Paplašinātais Visums" jeb "Expanded Universe" ir zinātniskās fantastikas "Zvaigžņu kari" izvērsts turpinājums un vēstures apkopojums vairākās grāmatās, komiksos un ir pamatā lielākajai daļai "Zvaigžņu karu" datorspēļu, kas sniedzas ārpus visu sešu filmu darbības perioda, tālu pirms un pēc tā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Star Wars – Box Office History». The numbers. Skatīts: 2010. gada 17. jūnijs.
  2. «Movie Franchises». The Numbers. Nash Information Services. Skatīts: 2013. gada 3. janvāris.
  3. Rachel Swatman. «Star Wars: The Force Awakens second trailer sets YouTube world record». Guinness World Records. (Jim Pattison Group), 2015. gada 16. jūnijs. Skatīts: 2015. gada 17. jūnijs.
  4. Solvej Schou. «Mickey meets 'Star Wars': Walt Disney Co. completes acquisition of Lucasfilm». Entertainment Weekly, 2012. gada 21. decembris. Skatīts: 2012. gada 22. decembris.
  5. Kim Masters. «Tangled Rights Could Tie Up Ultimate 'Star Wars' Box Set (Analysis)». The Hollywood Reporter, 2012. gada 30. oktobris. Skatīts: 2012. gada 12. novembris.
  6. 6,0 6,1 «The Walt Disney Company FY 2013 SEC Form 10-K Filing» (PDF). The Walt Disney Company. 2013. gada 20. novembris. 13. lpp. Skatīts: 2015. gada 17. aprīlis. Prior to the Company’s acquisition, Lucasfilm produced six Star Wars films (Episodes 1 through 6). Lucasfilm retained the rights to consumer products related to all of the films and the rights related to television and electronic distribution formats for all of the films, with the exception of the rights for Episode 4, which are owned by a third-party studio. All of the films are distributed by a third-party studio in the theatrical and home video markets. The theatrical and home video distribution rights for these films revert to Lucasfilm in May 2020 with the exception of Episode 4, for which these distribution rights are retained in perpetuity by the third-party studio.
  7. Etan Vlessing. «'Star Wars' Movie Franchise Headed to Digital HD». The Hollywood Reporter, 2015. gada 6. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 7. aprīlis.
  8. Dave McNary. «Star Wars Movies Coming in 2015, 2017 and 2019». Variety, 2013. gada 17. aprīlis. Skatīts: 2013-05-26.
  9. «New Star Wars Movies Announced as Disney Enters Agreement to Acquire Lucasfilm Ltd». StarWars.com. 2012. gada 30. oktobris. Skatīts: Retrieved 2013-05-25.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]