Miglājs
Miglājs ir starpzvaigžņu mākonis, kas sastāv no retinātas gāzes (ūdeņraža, hēlija un citām jonizētām gāzēm) un putekļiem un no apkārtējās starpzvaigžņu vides atšķiras ar savu izstarojumu vai absorbciju.
Sākotnēji par miglāju sauca jebkuru paplašinātu astronomisku objektu, tai skaitā galaktikas ārpus Piena Ceļa (piemēram, līdz tam laikam, kad Edvīns Habls atklāja galaktikas, Andromedas galaktiku sauca par Andromedas miglāju).
Iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Miglāju iedalījums pēc redzamības un spīdēšanas rakstura:
- Gaišie
- Tumšie
Pēc izcelsmes:
- Difūzie
- Planetārie
- Protoplanetārie
- Pārnovu atlieku
Difūzie miglāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākā daļa novēroto miglāju ir difūzie miglāji, kas nozīmē, ka tie izplešas un tiem nav izteiktu robežu.
Pēc redzamās gaismas tos iedala emisijas un atstarojošos miglājos. Emisijas miglāji paši izstaro gaismu, jo tie satur jonizētas gāzes, kas veido spektra līnijas emisiju. Biežāk novērotie emisijas miglāji ir jonizētā ūdeņraža mākoņi jeb "HII reģioni", kuros pamatsastāvdaļa ir jonizētais ūdeņradis. Savukārt atstarojošie jeb reflekcijas miglāji nerada pietiekama daudzuma redzamo gaismu, bet atstaro tuvāk esošo zvaigžņu gaismu.
Tumšie jeb absorbcijas miglāji ne izstaro, ne atstaro redzamo gaismu. Tie no Zemes ir redzami tādēļ, ka aizsedz fonā spīdošus avotus (gaišos miglājus vai zvaigznes). Šāda miglāja piemērs ir Zirga Galvas miglājs, kas atrodas Oriona zvaigznājā. Tā kā šajos miglājos neeksistē "sildelementi", tie ir ļoti auksti.
Visumā ir arī citi miglāji — planetārie un pārnovu miglāji, kuri ir radušies zvaigžņu evolūcijas rezultātā.
Protoplanetārie miglāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Protoplanetārie miglāji veidojas pirms planetārā miglāja fāzes.
Planetārie miglāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Planetārais miglājs veidojas no gāzēm, kuras zvaigzne izmet dzīves cikla asimptotiskā gigantu zara fāzē, kad tā pārveidojas par balto punduri. Nosviestā čaula veido sfērisku miglāju, kas lēnām izplešas. Tā gaismas spīdums samazinās un šis miglājs dažu desmitu tūkstošu gadu periodā izplešas apkārtējā starpzvaigžņu telpā. Tehniski planetārie miglāji ir HII reģioni. Tie ir blīvāki un kompaktāki salīdzinājumā ar emisijas miglājiem zvaigžņu veidošanās reģionos. Planetāro miglāju vidējā temperatūra ir ļoti augsta, bet tur novērojami arī vēsāki apgabali. Šo īpašību dēļ šajos miglājos ir sastopamas dažādas molekulas, piemēram, oglekļa monoksīds un putekļi, kurus var atrast tikai samērā zemā temperatūrā.
Par planetārajiem miglājiem tos sauc tādēļ, ka pirmie astronomi, kas šos objektus novēroja, domāja, ka tie ir planētu diski.
Pārnovas atliekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pārnovas atliekas rodas pārnovas sprādzienā. Šādi miglāji atšķiras no pārējiem miglājiem ar lielu daudzveidību elektromagnētiskajos starojumos. Tie izstaro radioviļņus, redzamo gaismu un arī rentgenstarojumu. Visredzamākie starojumi ir radiodiapazonā, tāds, piemēram, ir miglājā Kasiopeja A, kurš ir viens no varenākajiem radiostarojuma avotiem kosmosā. Šiem miglājiem ir šķiedrveidīga struktūra un neraksturīga ķīmiskā struktūra — tajos ir ļoti liels smago elementu daudzums. Pārnovu miglāji izstaro gaismu uz eksplodēšanā izdalītās enerģijas daudzuma. Sākuma stadijā tas izplešas ar ātrumu, kas sasniedz vairāk par tūkstošus km/s, bet, saskrienoties ar starpzvaigžņu gāzi, tā ātrums samazinās. Paplašinoties miglājs kļūst arvien retāks un aptuveni 100 tūkstošu gadu periodā izplešas starpzvaigžņu apvidū.
Nozīmīgākie miglāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Nosaukums | Apzīmējumi | Zvaigznājs | Spožums, zv.l | Leņķiskie izmēri, loka min. | Attālums, ly | Objekta veids |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Ziemeļamerikas miglājs | NGC 7000 or Caldwell 20 | Gulbis | 100 x 120 | 900 | Difūzais miglājs | |
| Oriona miglājs | M42, NGC 1976 | Orions | 2,9 | 60 x 60 | 1000 | Difūzais miglājs |
| Trīskāršais miglājs | M20, NGC 6514 | Strēlnieks | 6,4 | 27 x 29 | 2200 | Difūzais miglājs |
| Lagūnas miglājs | M8, NGC 6523 | Strēlnieks | 5,5 | 35 x 60 | 2500 | Difūzais miglājs |
| Krabja miglājs | M1, NGC 1952 | Vērsis | 8,4 | 4 x 6 | 6500 | Pārnovas atliekas |
| Hanteles miglājs | M27, NGC 6853 | Lapsiņa | 7,6 | 7 x 8 | 720 | Planetārais miglājs |
| Gliemeža miglājs | NGC 7293, Caldwell 63 | Ūdensvīrs | 6,5 | 15 x 12 | 460 | Planetārais miglājs |
| Gredzena miglājs | M57, NGC 6720 | Lira | 9,3 | 1,4 x 1,0 | 2300 | Planetārais miglājs |
| Kaķa Acs miglājs | NGC 6543, Caldwell 6 | Pūķis | 8,1 | 20″ | 3300 | Planetārais miglājs |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Miglājs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|