Starpzvaigžņu vide

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes

Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem. Šī matērija sastāv no gāzēm jonizetā, atomārā un molekulārā formā, putekļiem un kosmiskā starojuma. Tā aizpilda starpzvaigžņu telpu un vienmērīgi pāriet apkārtesošajā starpgalaktiku vidē. Enerģiju, kas aizņem šo telpu elektromagnētiskās radiācijas veidā, sauc par starpzvaigžņu radiācijas lauku.

Salīdzinot ar Zemes standartiem, starpzvaigžņu vide ir ārkārtīgi retināta. Aukstajos, starpzvaigžņu vides blīvākajos apgabalos, kur matērija pamatā atrodas molekulārā formā, blīvums ir līdz 106 molekulas vienā cm−3. Karstajos, difūzos apgabalos, kur matērija pamatā ir jonizēta, blīvums ir mazāks par 10−4 joniem cm−3. Salīdzinājumā ar tiem ūdens blīvums ir 1022 cm−3. Pēc masas starpzvaigžņu vidi 99 % sastāda gāzes un 1 % ir putekļi. Gāzēs 89 % atomu ir ūdeņradis, 9 % ir hēlijs, bet atlikušos 2 % sastāda elementi, kas smagāki par ūdeņradi un hēliju, un kurus astronomi sauc par "metāliem". Ūdeņradis un hēlijs ir radies Lielā Sprādziena kodolsintēzē, bet smagākie elementi ir zvaigžņu evolūcijas rezultāts.