Starpzvaigžņu vide

Vikipēdijas lapa
Jonizētā ūdeņraža sadalījums galaktikas starpzvaigžņu vidē, kas novērojams no Zemes ziemeļu puslodes

Starpzvaigžņu vide ir matērija, kas aizpilda galaktikas starp zvaigžņu sistēmām un miglājiem. Šo matēriju veido gāzes jonizētā, atomārā un molekulārā formā, kā arī putekļi un kosmiskais starojums. Tā aizpilda starpzvaigžņu telpu un vienmērīgi pāriet apkārt esošajā starpgalaktiku vidē. Enerģiju, kas aizņem šo telpu elektromagnētiskā starojuma veidā, sauc par starpzvaigžņu starojuma lauku.

Salīdzinot ar Zemes standartiem, starpzvaigžņu vide ir ārkārtīgi retināta. Aukstajos, blīvākajos starpzvaigžņu vides apgabalos, kur matērija pamatā atrodas molekulārā formā, blīvums ir līdz 106 molekulas vienā cm3. Karstajos, difūzajos apgabalos, kur matērija pamatā ir jonizēta, blīvums ir mazāks par 10−4 joniem uz cm3. Salīdzinājumam ūdenī ir 1022 molekulas uz 1 cm3. Pēc masas 99 % no starpzvaigžņu vides veido gāzes un 1 % ir putekļi. Gāzēs 89 % atomu ir ūdeņradis, 9 % ir hēlijs, bet atlikušos 2 % veido elementi, kas smagāki par ūdeņradi un hēliju, un kurus astronomi sauc par "metāliem". Ūdeņradis un hēlijs ir radies Lielā Sprādziena kodolsintēzē, bet smagākie elementi ir zvaigžņu evolūcijas rezultāts.