Hipoglikēmija (hypoglycemia, sengrieķu: ὑπό — ‘zem, apakšā, mazāk nekā parasti’ + γλυκύς — ‘salds’ + αἷμα — ‘asins’) ir pamazināts cukura līmenis asinīs. Hipoglikēmiju nosakošais glikozes līmenis atšķiras.
Starp hipoglikēmijas simptomiem ir neveiklums, apgrūtināta runāšana, apjukums, samaņas zaudēšana, krampji. Vēl var būt bada sajūta, svīšana, drebuļi, vājums. Simptomi parasti parādās ātri.[1] Biežākais hipoglikēmijas iemesls ir cukura diabēta ārstēšanai lietotās zāles, piemēram, insulīns un biguanīdi.[2][3] Lielāks risks ir tiem diabētiķiem, kas ēduši mazāk nekā parasti, nodarbojušies ar fiziskām aktivitātēm vairāk nekā parasti vai arī ir lietojuši alkoholu.[1] Citi iespējamie hipoglikēmijas iemesli ir nieru mazspēja, daži audzēji, aknu slimības, hipotireoze, bads, iedzimtas vielmaiņas problēmas, smagas infekcijas, dažādas narkotikas.[1][3] Zems cukura līmenis asinīs var būt arī bērniem, kas ir veseli, bet nav ēduši pāris stundas.[4]
Cilvēki ar diabētu no hipoglikēmijas var izvairīties, saskaņojot ēstos pārtikas produktus ar fiziskajām aktivitātēm un lietotajām zālēm. Kad cilvēkam šķiet, ka cukura līmenis asinīs ir zems, to var pārbaudīt ar glikometru. Hipoglikēmijas ārstēšanai tiek ēsti tie pārtikas produkti, kuros ir daudz vienkāršo cukuru, vai tiek lietota dekstroze. Ja cilvēks nevar uzņemt pārtiku iekšķīgi, tad var palīdzēt glikagona injicēšana.[1]
↑ 1,01,11,21,3«Hypoglycemia». National Institute of Diabetes and Digestive and Kidney Diseases. October 2008. Skatīts: 2015. gada 28. jūnijs.
↑Yanai, H; Adachi, H; Katsuyama, H; Moriyama, S; Hamasaki, H; Sako, A (15 February 2015). "Causative anti-diabetic drugs and the underlying clinical factors for hypoglycemia in patients with diabetes.". World journal of diabetes 6 (1): 30–6. doi:10.4239/wjd.v6.i1.30. PMID25685276.
