Ābels Jansons Tasmans (nīderlandiešu: Abel Janszoon Tasman, izrunā: [ˈaːbəl ˈjɑnsoʊn ˈtɑsmɐn], dzimis 1603. gadā, miris 1659. gada 10. oktobrī) bija nīderlandiešu jūrasbraucējs un jaunu zemju pētnieks. 1642. gadā Nīderlandes Austrumindijas ģenerālgubernators Antonio van Dīmens (Antonio van Diemen) nosūtīja Tasmanu izpētīt Austrālijas ūdeņus. Tasmans kļuva par pirmo eiropieti, kas sasniedza Tasmaniju (viņš toreiz to nodēvēja par Van Dīmena zemi) un Jaunzēlandi. 1643. gadā atklāja arī Tongu un Fidži. 1644. gadā Ābels Tasmans devās otrajā jūrasbraucienā pa Indijas okeāna un Austrālijas ūdeņiem, kur vairāk nodarbojās ar mūsdienu Indonēzijas salu un Austrālijas ziemeļu piekrastes pētīšanu.
Ābela Tasmana abi jūrasbraucieni.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ābels Tasmans.
