Pāriet uz saturu

Čili pipari

Vikipēdijas lapa
Kajennas pipars

Čili pipari jeb čili ir stipri kairinošs garšvielu sajaukums, ikdienas piedeva meksikāņu virtuvē, kā arī vairākos Dienvidamerikas, Āzijas un īpaši Taizemes valstu ēdienos.[1] No dažādiem Meksikas rajoniem iegūtas aptuveni 70 dažādu šķirņu aso piparu, piemēram, saldo mulatos, tumšo pasilja un zaļo halapenjo. Pasaulē esot 200 dažādu aso piparu šķirnes.

Garšvielu galvenā sastāvdaļa parasti ir paprika, kaltēti un samalti kapsaicīnu saturoši Kajennas pipari (Capsicum annuum).[2] Capsicum ģints augi izraisot dedzināšanas sajūtu kur viela nonāk tiešā saskarē ar audiem. No dažām kapsaicīnu saturošām čili šķirnēm tiek izgatavota piparu gāze.[3][4]

Kādā Teksasas tirgū čili pipari piedāvāti pēc Skovila skala

1912. gadā ASV farmaceits Skovils[5] izveidoja čili asuma mērvienībuScoville Heat Units.[6] Skaitlis apzīmē, cik reizes čili pipara ekstrakts jāatšķaida ar cukurūdeni, līdz kapsaicīnu vairs nevarot sagaršot. Saldus piparus apzīmē ar "0", halapenjo piparus skalā apzīmē ar 2500-5000, bet tabasko[7] un kajennas piparus — ar 30 000—50 000. Visasākie esot habanerosa pipari, kurus skalā apzīmē ar 100 000—300 000. Skalas diapazons skaidrojams ar garšotāja subjektivitāti. Čili izmērs ir asuma pazīme, jo lielāks čili pipars, jo maigāks. 80% kapsaicīna esot sēklā un membrānā.[8] Apgalvots, ka ne vienmēr svaigais čilli ir asāks par kaltēto.

Čili ir navatlu vārds, bet savukārt Kajennas piparu nosaukums esot no Gviānas pilsētas Kajennas. Kristofora Kolumba ārsts esot atvedis no jaunās pasaules čili sēklas (Capsicum ģints) un eiropiešiem skaidrojis, ka tie esot pipari (Piper ģints).[9][10] Gadus vēlāk portugāļu tirgotāji tos esot izplatījuši uz Āzijas zemēm.[11] Mūsdienās vislielākā čili ražotāja un eksportētāja ir Indija.[12][13]

Pastāv dažādi ticējumi par čili iedarbību uz cilvēka fizioloģiju un veselību. Senie acteki čili pipariem esot piedēvējuši dzimumdziņu veicinošas īpašības.[14] Ēdot čili piparus, pastiprināti izdalās endorfīni, hormoni, kuri rada labsajūtu un uzlabojot imunitāti. Čili kairina mutes un kuņģa gļotādu, tādējādi sekmējot kuņģa sulas izdalīšanos.[15] Tiek veicināta apetīte, un uzlabojas gremošanas process. Tāpat pikanti ēdieni veicinot vielmaiņu, un tiek sadedzināts vairāk kaloriju. Taizemiešu zinātnieki esot pierādījuši, ka čili kapsaicīns spējot ietekmēt glikozi sieviešu asinīs.[16] Kapsaicīns samazinot gan taukaudu daudzumu organismā, gan tauku daudzumu asinīs. Pipariem piemīt arī pretmikrobiska ietekme zarnu traktā un asins viskozitāti mazinošas īpašības.

"Dziednieciskie čili pipari" uzlabojot aknu darbību un aizkavē vēža šūnu augšanu.[17] Tie spējot uzlabot veselības stāvokli hepatītu, astmas, epilepsijas un alerģijas gadījumā. Kapsaicīns tiek izmantots pretsāpju ziedēs pret artrītu, jostas rozi (herpes zoster)[18] un citām kaitēm.[19]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. «Beginners Gardening: Tips To Grow The Birds Eye Chilli Plant - Growing Chillies» (en-US). 2022-06-01. Skatīts: 2024-10-13.
  2. «Garšaugi (latviski)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 15. jūnijā. Skatīts: 2018. gada 21. augustā.
  3. Vesaluoma, M.; Müller, L.; Gallar, J.; Lambiase, A.; Moilanen, J.; Hack, T.; Belmonte, C.; Tervo, T. (2000-07). "Effects of oleoresin capsicum pepper spray on human corneal morphology and sensitivity". Investigative Ophthalmology & Visual Science 41 (8): 2138–2147. ISSN 0146-0404. PMID 10892855.
  4. «Pepper spray: Effects, treatment, and complications». www.medicalnewstoday.com (angļu). 2020-10-06. Skatīts: 2024-10-13.
  5. «The Nibble: Scoville Scale». www.thenibble.com. Skatīts: 2024-10-13.
  6. Paul W. Bosland, Stephanie J. Walker. «Measuring Chile Pepper Heat» (en-US). New Mexico State University, 2010-02. Skatīts: 2024-10-13.
  7. «Tabasko mērce». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls (latviešu). Skatīts: 2024-10-13.
  8. López-Riquelme, Germán Octavio (2014-01). Carrillo-Trueba, César. red. "Chilli: La especia del Nuevo Mundo". Los elementos del Cosmos: El conocimiento mesoamericano II (Facultad de Ciencias UNAM) Antologías de la Revista Ciencias 4: 148-162.
  9. «Capsicums: Innovative Uses of an Ancient Crop». hort.purdue.edu. Skatīts: 2024-10-13.
  10. «CATHOLIC ENCYCLOPEDIA: Diego Alvarez Chanca». www.newadvent.org. Skatīts: 2024-10-13.
  11. [1] Arhivēts 2016. gada 31. decembrī, Wayback Machine vietnē. Portugāļu tirgotāji un čili (angliski)
  12. [2] Arhivēts 2012. gada 1. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Čili piparu ražošana (angliski)
  13. [3] Arhivēts 2013. gada 10. augustā, Wayback Machine vietnē. Indijas valdības ziņojums par čili tirgu (angliski)
  14. «APHRODISIACS ANONYMOUS». Cook To Bang. Skatīts: 2024-10-13.
  15. ocblog_admin. «Benefits of Eating Green Chilli And Its Side Effects». Oncquest Blog- Your Health Guide (en-US), 2024-08-16. Skatīts: 2024-10-13.
  16. P, Chaiyata; S, Puttadechakum; S, Komindr (2003 Sep). "Effect of chili pepper (Capsicum frutescens) ingestion on plasma glucose response and metabolic rate in Thai women" (en). Journal of the Medical Association of Thailand = Chotmaihet thangphaet 86 (9). ISSN 0125-2208. PMID 14649970.
  17. «How spicy foods can kill cancers» (en-GB). 2007-01-09. Skatīts: 2024-10-13.
  18. [4] Arhivēts 2014. gada 13. augustā, Wayback Machine vietnē. ASV kapsaicīns "atļauts lietot" ziedēs pret jostas rozes sāpēm (angliski)
  19. [5] Arhivēts 2014. gada 24. maijā, Wayback Machine vietnē. Kapsaicīnu ziedes pret sāpēm (pētījumi) (angliski)