Čudova
| Čudova | ||
|---|---|---|
| pilsēta | ||
| Чудово | ||
 Nikolaja Ņekrasova muzejs Čudovā | ||
| ||
  Čudova  Čudova | ||
| Koordinātas: 59°07′00″N 31°41′00″E / 59.11667°N 31.68333°EKoordinātas: 59°07′00″N 31°41′00″E / 59.11667°N 31.68333°E | ||
| Valsts |
 Krievija | |
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | |
| Federācijas subjekts | Novgorodas apgabals | |
| Rajons | Čudovas rajons | |
| Pilsētas tiesības | 1937 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 14 km2 | |
| Augstums | 34 m | |
| Iedzīvotāji (2016) | ||
| • kopā | 14 973 | |
| • blīvums | 1 069,5/km² | |
| Laika josla | MSK (UTC+4) | |
| Mājaslapa |
www | |
 Čudova Vikikrātuvē | ||
Čudova (krievu: Чудово) ir pilsēta pie Kerestas upes Novgorodas apgabala ziemeļu daļā Krievijā, Čudovas rajona centrs pie Krievijas federālā autoceļa M10.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čudovas ciems rakstos pirmoreiz minēts 1539. gadā. 1849. gadā netālu no ciema tika uzcelta Pēterburgas - Maskavas dzelzceļa līnija un pie stacijas sāka veidoties mūsdienu Čudova. 1871. gadā Čudova kļuva par dzelzceļa mezglu, jo Čudova kļuva par Novgorodas - Čudovas šaursliežu dzelzceļa līnijas galastaciju. 1923. gadā pilsēta kļuva par pilsētciematu, bet 1937. gadā tai tika piešķirtas pilsētas tiesības. Otrā pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 20. augusta līdz 1944. gada 29. janvārim atradās vācu okupācijā. Pēc Čornobiļas AES katastrofas 1986. gadā no radiācijas zonas uz Čudovu pārcēlās ievērojams skaits romu. 2006. gadā pilsētā bija 218 romu mājsaimniecību.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čudovā no 1871. līdz 1876. gadam vasaras pavadīja dzejnieks Nikolajs Ņekrasovs (Николай Алексеевич Некрасов, 1821 — 1877). Mūsdienās dzejnieka mājā iekārtots muzejs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Čudova.- Čudova enciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)
- Ņekrasova muzejs (krieviski)
| ||||||||||
|