Pāriet uz saturu

Ērgļi (putni)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par putniem. Par citām jēdziena ērgļi nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Ērgļi
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus)
Baltgalvas ērglis (Haliaeetus leucocephalus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaVanagveidīgie (Accipitriformes)
DzimtaVanagu dzimta (Accipitridae)
Ērgļi Vikikrātuvē

Ērgļi ir liela auguma vanagu dzimtas (Accipitridae) plēsīgie putni, kuri nav apvienoti vienā grupā jeb ģintī, turklāt tie visi nebūt nav tuvu radniecīgi. Kopumā ir apmēram 60 ērgļu sugas, no kurām lielākā daļa dzīvo Eirāzijā un Āfrikā.[1] Divas sugas ir sastopamas ASV un Kanādā. Vēl deviņas ērgļu sugas sastopamas Centrālamerikā un Dienvidamerikā, bet Austrālijā dzīvo trīs sugas.

Kopīgās īpašības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi ērgļi ir lieli, specīgi plēsīgie putni. Tiem ir liela galva un masīvs, līks knābis, pēdas un pirksti muskuļotas, labi attīstītas ar gariem, asiem, spēcīgiem nagiem. Pat vismazākajiem ērgļiem, piemēram, pundurērglim (Hieraaetus pennatus), kurš ir apmēram vienā augumā ar peļu klijānu (Buteo buteo) un rudastes klijānu (Buteo jamaicensis), spārni, salīdzinot ar šiem klijāniem, ir garāki un platāki. Tā lidojums ir taisnāks, spēcīgāks un ātrāks. Ērglim ir ļoti laba redze, piemēram Marsa ērglim, salīdzinot ar cilvēku, ir 3,6 reizes labāka redze. Tādējādi ērglis spēj saskatīt iespējamo upuri no ļoti liela attāluma.[2] Ērgļa labo redzi nodrošina īpaši lielās zīlītes, kas maksimāli samazina gaismas difrakciju (izkliedi), tai ienākot acs lēcā.

Lielākā daļa ērgļu sugu kopīgi ar maitas putniem ir vieni no vislielākajiem plēsīgajiem putniem. Visām ērgļu sugām mātītes ir lielākas nekā tēviņi.[3] Mazākais no ērgļiem ir Nikobāru čūskērglis (Spilornis klossi), kura mazāko īpatņu garums ir 38 cm, spārnu izplētums 85 cm,[4] svars apmēram 450 g.[5] Lielākie ērgļi apskatāmi sekojošā tabulā:[6]

Nr Nosaukums Zinātniskais nosaukums Ķermeņa masa
1 Baltplecu jūras ērglis Haliaeetus pelagicus 6,7 kg
2 Filipīnu ērglis Pithecophaga jefferyi 6,35 kg
3 Neotropikas harpija Harpia harpyja 5,95 kg
4 Austrālijas ķīļastes ērglis Aquila audax 5,3 kg
5 Jūras ērglis Haliaeetus albicilla 4,8 kg[7]
6 Marsa ērglis Polemaetus bellicosus 4,6 kg[7]
Nr Nosaukums Zinātniskais nosaukums Ķermeņa garums
1 Filipīnu ērglis Pithecophaga jefferyi 100 cm[8]
2 Neotropikas harpija Harpia harpyja 98,5 cm
3 Austrālijas ķīļastes ērglis Aquila audax 95,5 cm
4 Baltplecu jūras ērglis Haliaeetus pelagicus 95 cm
5 Jūras ērglis Haliaeetus albicilla 92 cm
6 Vainagērglis Stephanoaetus coronatus 87,5 cm
Nr Nosaukums Zinātniskais nosaukums Spārnu plētums
1 Filipīnu ērglis Pithecophaga jefferyi 220 cm
2 Jūras ērglis Haliaeetus albicilla 218,5 cm
3 Baltplecu jūras ērglis Haliaeetus pelagicus 212,5 cm
4 Austrālijas ķīļastes ērglis Aquila audax 210 cm[9][10]
5 Klinšu ērglis Aquila chrysaetos 207 cm
6 Marsa ērglis Polemaetus bellicosus 206,5 cm

Ērgļi ligzdu parasti būvē augstā koka vai uz klints malas. Daudzām sugam dējumā ir divas olas, bet vecākais un lielākais ērglēns samērā bieži nogalina savu jaunāko brāli vai māsu, līdzko tas ir izšķīlies. Parasti dominējošais ērglēns ir mātīte, tā kā tā ir lielāka un spēcīgāka par tēviņu. Vecāki neiejaucas šajās brāļu un māsu attiecībās.[11]

Ērgļi atkarībā no tā, kurai ģintij tie pieder, barojas ar dažādiem medījumiem. Piemēram, jūras ērgļi (Haliaeetus) un Āzijas zivjērgļi (Ichthyophaga) galvenokārt medī zivis, bet tie medī arī putnus, īpaši ūdensputnus, kā arī atņem medījumu citiem plēsīgajiem putniem. Toties čūskērgļi (Circaetus) un akrobātērgļi (Terathopius) galvenokārt medī čūskas. Tipisko ērgļu ģints (Aquila) sugas pamatā medī vidēja lieluma zīdītājus.[6] Ērgļiem ir ļoti spēcīgs pēdu satvēriens, un tie spēj pacelt gaisā lielus upurus. Baltgalvas ērglis spēj pacelt gaisā vislielāko smagumu no visiem putniem pasaulē. Šis spēcīgais putns spēj pacelt, piemēram, 6,8 kg melnastes brieža mazuli.[12] Tomēr dažas ērgļu sugas mēdz medīt dzīvniekus, kas ir lielāki un smagāki par pašiem putniem. Šādu lielu medījumu tie apēd uzreiz uz zemes vai sadala gabalos un pa gabalam aiznes līdz ligzdai mazuļiem. Piemēram, lielus medījumus medī klinšu ērglis un vainagērglis, kuru upuri var svērt līdz 30 kg, bet Marsa ērgļa lielākais zināmais medījums (dukuris) ir svēris 37 kg, kas ir 7—8 reizes smagāks nekā pats putns.[6][13]

  1. del Hoyo, J.; Elliot, A. & Sargatal, J. (editors). (1994). Handbook of the Birds of the World Volume 2: New World Vultures to Guineafowl. Lynx Edicions. ISBN 84-87334-15-6
  2. «An Eagle's Eye: Quality of the Retinal Image». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 30. novembrī. Skatīts: 2012. gada 16. aprīlī.
  3. Grambo, Rebecca L. (2003). Eagles. Voyageur Press. ISBN 978-0-89658-363-4.
  4. Alive: Great Nicobar Serpent-eagle (Spilornis klossi)
  5. «Interesting Facts: Eagles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 9. janvārī. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
  6. 6,0 6,1 6,2 Ferguson-Lees, J.; Christie, D. (2001). Raptors of the World. London: Christopher Helm. ISBN 0-7136-8026-1.
  7. 7,0 7,1 J del Hoyo, A Elliot, J Sargatal. Handbook of the Birds of the World 3. Barcelona : Lynx Edicions, 1996. ISBN 84-87334-20-2.
  8. Gamauf, A.; Preleuthner, M.; Winkler, H. (1998). "Philippine Birds of Prey: Interrelations among habitat, morphology and behavior". The Auk 115 (3): 713–726. doi:10.2307/4089419. JSTOR 4089419.
  9. Morgan, A.M.. "The spread and weight of the Wedge-tailed Eagle". South Australian Ornithologist 11: 156–157. Arhivēts no oriģināla 2013. gada 24. aprīlī. Atjaunināts: 2013. gada 2. martā.
  10. Wood, Gerald. The Guinness Book of Animal Facts and Feats, 1983. ISBN 978-0-85112-235-9.
  11. Grambo, Rebecca L (2003). Eagles. Voyageur Press. p. 32. ISBN 978-0-89658-363-4.
  12. «Amazing Bird Records». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2016. gada 13. oktobrī.
  13. Watson, Jeff (2011). The Golden Eagle: Second Edition. ISBN 978-0-30017-019-1.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]