Āfrikas ziloņi

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Āfrikas ziloņi
Loxodonta (Anonīms, 1827)
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana)
Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Snuķaiņi (Proboscidea)
Dzimta Ziloņu dzimta (Elephantidae)
Ģints Āfrikas ziloņi (Loxodonta)
Izplatība
African Elephant distribution map.svg

Āfrikas ziloņi (Loxodonta) ir ziloņu dzimtas (Elephantidae) ģints, kurā ir 2 mūsdienās dzīvojoša sugas - Āfrikas meža zilonis (Loxodonta cyclotis) un Āfrikas savannas zilonis (Loxodonta africana), kā arī vairākas izmirušas sugas. Vēl nesenā pagātnē abas dzīvojošās Āfrikas ziloņu sugas tika klasificētas kā sugas Āfrikas zilonis pasugas. Pēdējo gadu ģenētiskie un morfoloģiskie pētījumi ir ieviesuši korekcijas sistemātikā.[1][2][3][4]

Āfrikas ziloņi savvaļā sastopami Āfrikas austrumos, dienvidos un rietumos.[5] Tie mājo savannā, biezos mežos, mopānu un un miombo mežu audzēs, Sāhelas joslas krūmājos un tuksnesī.[6]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas meža ziloņa (Loxodonta cyclotis) mātīte ar mazuli

No divām Āfrikas ziloņu sugām Āfrikas savannas zilonis ir lielākais, turklāt tas ir lielākais sauszemes dzīvnieks pasaulē, bet Āfrikas meža zilonis ir trešais lielākais sauszemes dzīvnieks.[7] Āfrikas savannas ziloņa tēviņa augstums skaustā ir apmēram 3,2 - 4 m, svars 4700 - 6048 kg,[8] bet Āfrikas meža ziloņa tēviņa augstums skaustā ir 2,5 m.[9] Āfrikas ziloņiem ir liels, masīvs ķermenis, spēcīgas kājas un arkveidīga mugura. Tiem ir garš snuķis, kas tiek izmantots, lai elpotu, komunicētu (radītu skaņu), aptaustītu priekšmetus un lai satvertu tos. Zilonis snuķī spēj ievilkt ūdeni, to noturēt iekšā un izpūst gaisā. Snuķa galā tam ir divas it kā lūpas, kas novietotas viena otrai pretīm, Āzijas zilonim ir tikai viena.[10] Āfrikas ziloņiem ir arī daudz lielākas ausisĀzijas ziloņiem. Ar tām zilonis sevi apvēdina un samazina ķermeņa temperatūru. Āfrikas ziloņu ilkņi aug visu ziloņa mūžu. Salīdzinot abas Āfrikas ziloņu sugas, Āfrikas savannas zilonim ilkņi aug izliecoties uz ārpusi, bet mazākajiem Āfrikas meža ziloņiem ilkņi ir taisnāki un noliekti uz leju. Atšķirībā no Āzijas ziloņa Āfrikas ziloņiem ilkņi ir abiem dzimumiem. Abām Āfrikas ziloņu sugām ir atšķirīga galvaskausa forma, skelets un ādas krāsa (Āfrikas meža ziloņi ir tumšāki).[7]

Inteliģence[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas ziloņiem ir ļoti augsta inteliģences pakāpe, to domāšana ir līdzvērtīga delfīniem un primātiem.[11] Tiem ir ļoti liels un labi attīstīts neokortekss (smadzeņu daļa, kas atbild par domāšanu), līdzīgi kā cilvēkiem, cilvēkpērtiķiem un vairākām delfīnu sugām. Āfrikas ziloņa smadzenes ir smagākas par 5 kg. Tās ir lielākās smadzenes no visiem sauszemes dzīvniekiem un relatīvi lielākas kā lielajiem vaļiem, kuru ķermeņa masa ir 20 reizes lielāka nekā zilonim, bet smadzenes apmēram 2 reizes. Smadzeņu uzbūve un struktūra ir līdzīga cilvēku smadzenēm.[12]

Ziloņiem ir labi attīstīta spēja mācīties, rotaļāties, humora izjūta, pašapziņa, altruisms, sadarbība un draudzība, kā arī spēja lietot darba rīkus.[13] Tiem ir laba atmiņa un, iespējams, tiem ir sava valoda.[14]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āfrikas ziloņiem ir ciešas ģimenes saites un tie veido ģimeņu barus. Katrā barā ir apmēram 10 tuvu radniecīgas mātītes un to mazuļi. Baru vada vecākā mātīte.[15] Reizēm apvienojas vairākas ģimeņu grupas lielākā barā. Sasniedzot dzimumbriedumu, tēviņi pamet mātes baru un cenšas apvienoties ar citiem tēviņiem kopīgā barā. Āfrikas ziloņa spēka gadi ir laikā no 25 līdz 45 gadiem. Grūsnības periods ir gandrīz 2 gadi. Par mazuli rūpējas tā māte un pārējās ģimenes mātites.[15]

Vienas dienas laikā Āfrikas ziloņi var apēst līdz 450 kg veģetāras barības - gan zāli, gan koku lapas. To gremošanas sistēma nav efektīga, tikai 40% no apēstās barības tiek sagremota līdz galam.[16]

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]