Heinrihs Bells

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par vācu rakstnieku. Par citām jēdziena Bells nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Heinrihs Bells (piemineklis Berlīnē)

Heinrihs Bells (Heinrich Theodor Böll; dzimis 1917. gada 21. decembrī, miris 1985. gada 16. jūlijā) bija viens no nozīmīgākajiem rakstniekiem vācu literatūrā pēc Otrā pasaules kara, 1972. gada Nobela prēmijas literatūrā laureāts. Bella darbi tulkoti vairāk nekā 30 pasaules valodās, viņa pazīstamākie darbi ir romāni "Biljards pusdesmitos" (Billard um halb zehn, 1959), "Klauna acīm" (Ansichten eines Clowns, 1963), "Grupas portrets ar dāmu" (Gruppenbild mit Dame, 1971) — tie visi izdoti arī latviešu valodā — un citi.

Bells dzimis Ķelnē liberālā un pacifistiskā katoļu ģimenē. 1930. gados viņš veiksmīgi izvairījās no iesaistīšanās Hitlerjūgendā. Bells mācījies katoļu skolā, tad Ķeizara Vilhelma ģimnāzijā Ķelnē, pēc tam iesācis mācīties grāmatu tirgošanas pamatus Bonnā (1937. gads). 1938. gadā uz gadu iesaukts darba dienestā. Pēc tam 1939. gadā Bells iestājies Ķelnes universitātē, lai studētu ģermānistiku un klasisko filoloģiju, taču drīz vien iesaukts Vērmahtā. 1942. gadā atvaļinājuma laikā viņš salaulājās ar Annemariju Čehu. Kara laikā Bells ticis četras reizes ievainots. 1945. gada aprīlī viņš nonāca ASV armijas gūstā, tika atbrīvots septembrī. Pēc diviem gadiem tika publicēti viņa pirmie literarārie darbi (stāsti) — ar to arī sākās viņa aktīvā literārā darbība. 1949. gadā tika izdots viņa romāns "Vilciens pienāca laikā" (Der Zug war pünktlich).

1970. Bells kļuva par Vācijas PEN kluba prezidentu, viņš palika šajā amatā līdz 1972. gadam. No 1971. līdz 1974. gadam viņš bija arī Starptautiskā PEN kluba prezidents.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Apbalvojumi
Priekštecis:
Pablo Neruda
Nobela prēmija literatūrā
1972
Pēctecis:
Patriks Vaits