Doroteja fon Mēdema

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Šarlote Bīrona)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Doroteja fom Mēdema
Dorothea von Medem
Doroteja fom Mēdema
Personīgā informācija
Dzimusi 1761. gada 3. februārī
Kurzemes hercogiste, Mežotne
Mirusi 1821. gada 20. augustā (60 gadi)
Vācijas savienība, Tīringene, Lēbihava
Vecāki Johans Frīdrihs fon Mēdems
Luīze Šarlote fom Manteifele
Brāļi Kristofs Johans Frīdrihs Mēdems
Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems
Māsas Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke
Dzīvesbiedrs Pēteris Bīrons
Bērni Katrīna Friderike Vilhelmīne
Marija Luīze Paulīne
Johanna Katrīna
Pēteris
Doroteja

Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (vācu: Anna Charlotte Dorothea von Medem, dzimusi 1761. gada 3. februārī, mirusi 1821. gada 20. augustā) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera Bīrona sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]

Dzimusi Mēdemu dzimtai piederošajā Mežotnes muižā, tēvs - Johans Frīdrihs fon Mēdems, māte - viņa otrā sieva Luīze Šarlote fom Manteifele. Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību (pazīstamās literātes Elīzas fon der Rekes pusmāsa).

1779. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri Bīronu, un jau novembrī salaulājās. Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luīze Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katrīna (1783. gada 24. jūnijā).

Žečpospoļita, līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks, saprata, ka šajā spēlē viņam ir maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Tā 1790. gadā hercogiene Doroteja iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu.

Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pils (Löbichau).

Hercogs mira 1800. gadā, atstājot atraitnei milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta (Pēteris Bīrons atteicās no troņa un titula jau 1795. gadā), un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas Dorotejas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru, Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem — Šarlu Morisu de Taleirānu, savaldzinot to. Tā rezultātā Eiropas politiskajās aprindās labi zināmā Doroteja kļuva arī par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās Vīnes kongresa intrigās.

Literatūra [izmainīt šo sadaļu]

  • Kvaskova, V. (sast.). Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. - Rīga : Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1999. ISBN 9984-9184-4-4

Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]