Doroteja fon Mēdema

Doroteja fom Mēdema Dorothea von Medem Personīgā informācija Dzimusi 1761. gada 3. februārī Kurzemes hercogiste, Mežotne Mirusi 1821. gada 20. augustā (60 gadi) Vācijas savienība, Tīringene, Lēbihava Vecāki Johans Frīdrihs fon Mēdems Luīze Šarlote fom Manteifele Brāļi Kristofs Johans Frīdrihs Mēdems Kārlis Johans Frīdrihs fon Mēdems Māsas Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke Dzīvesbiedrs Pēteris Bīrons Bērni Katrīna Friderike Vilhelmīne Marija Luīze Paulīne Johanna Katrīna Pēteris Doroteja

Anna Šarlote Doroteja fon Mēdema (vācu: Anna Charlotte Dorothea von Medem, dzimusi 1761. gada 3. februārī, mirusi 1821. gada 20. augustā) bija Kurzemes un Zemgales hercogiene, hercoga Pētera Bīrona sieva, viena no sava laika izcilākajām un savdabīgākajām personībām Eiropas politiskajā, sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Biogrāfija

Dzimusi Mēdemu dzimtai piederošajā Mežotnes muižā, tēvs - Johans Frīdrihs fon Mēdems, māte - viņa otrā sieva Luīze Šarlote fom Manteifele. Saņēmusi savai kārtai atbilstošu audzināšanu un izglītību, kā arī sabiedrību (pazīstamās literātes Elīzas fon der Rekes pusmāsa).

1779. gada 14. oktobrī saderinājās ar Kurzemes un Zemgales hercogu Pēteri Bīronu, un jau novembrī salaulājās. Visai drīz viena pēc otras piedzima meitas: Katrīna Friderike Vilhelmīne (1781. gada 8. februārī), Marija Luīze Paulīne (1782. gada 19. februārī), Johanna Katrīna (1783. gada 24. jūnijā).

Žečpospoļita, līdz ar to arī Kurzemes un Zemgales hercogiste bija nonākusi politisko juku vidū, ko noteica politiskā spriedze starp lielvalstīm Krievijas impēriju, Austrijas impēriju un Prūsijas karalisti, cenšoties paplašināt savas teritorijas un ietekmi Eiropā. Hercogs, īsts finanšu ģēnijs un gudrs cilvēks, saprata, ka šajā spēlē viņam ir maza loma, un sūtīja politisko intrigu laukā savu pievilcīgo sievu. Tā 1790. gadā hercogiene Doroteja iegāja Eiropas vareno sabiedrībā, izvēršot aktīvu diplomātisko darbību Varšavā un Berlīnē, mirdzot salonos un uzsākot jaunus mīlas romānus, lai tikai panāktu savu.

Hercogienes rezidence Eiropā bija Lēbihavas pils (Löbichau).

Hercogs mira 1800. gadā, atstājot atraitnei milzu mantojumu. Hercogiste bija zaudēta (Pēteris Bīrons atteicās no troņa un titula jau 1795. gadā), un atlika vien rūpes par ģimeni un politiskās spēles prieka un ietekmes pēc. Jaunākās meitas Dorotejas kāzas ar Edmonu de Taleirānu-Perigoru, Francijas ārlietu ministra brāļadēlu, deva iepazīšanos ar vienu no sava laika ietekmīgākajiem un uz intrigām spējīgākajiem politiķiem — Šarlu Morisu de Taleirānu, savaldzinot to. Tā rezultātā Eiropas politiskajās aprindās labi zināmā Doroteja kļuva arī par vienu no nopietnākajām figūrām tā laika Francijas politikā, aktīvi piedalījās Vīnes kongresa intrigās.

Literatūra

• Kvaskova, V. (sast.). Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstules = Briefe der Herzogin Dorothea von Kurland. - Rīga : Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija; Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1999. ISBN 9984-9184-4-4

Ārējās saites

• Kur reiz bija mana rezidence, kur es biju valdniece ... Kurzemes hercogienes dzīves pieturvietas
• Slepenās hercoga laulības Jelgavas pilī