Žaks Kusto

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Žaks Īvs Kusto)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Žaks Kusto
Žaks Kusto 1976. gadā
Žaks Kusto 1976. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1910. gada 10. jūnijā
Miris 1997. gada 25. jūnijā (87 gadi)
Tautība francūzis
Nodarbošanās okeanogrāfs
Bērni 4

Žaks Īvs Kusto (franču: Jacques-Yves Cousteau, 1910. gada 10. jūnijs1997. gada 25. jūnijs) bija franču zinātnieks okeanogrāfs, autors dokumentālām filmām un televīzijas seriāliem par zemūdens pasauli.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kusto kopš bērnības aizrāvās ar niršanu, viņam radās interese par tehnisku palīglīdzekļu izgudrošanu.[1] 1933. gadā viņš pabeidza Jūras skolu (École Navale). Pēc militārās izglītības iegūšanas dienēja Francijas bruņotajos spēkos vienībā, kas bija saistīta ar pirmajām akvalanga izstrādēm. 1943. gadā Kusto kopā ar franču inženieri Emīlu Gaņanu (Emile Gagnan) izstrādāja zemūdens elpošanas ierīci, kas ļauj nirējam atrasties zem ūdens, elpojot saspiestu gaisu. Šī ierīce vēl joprojām ir mūsdienu moderno akvalangu sastāvdaļa.[2]

Otrajā pasaules kara laikā Kusto cīnījās par Franciju. Pēc kara piedalījās Francijas piekrastes atmīnēšanas darbos. 1946. gadā nodibināja Francijas Jūras spēku Zemūdens pētniecības grupu. Viens no mīnu traleriem kļuva par Kusto pētniecisko kuģi "Kalipso".[3]

Žaka Kusto zemūdene SP-350 Diving Saucer

Pēc Jūras spēku pamešanas (1949. gadā) Kusto nodarbojās ar okeanogrāfijas pētījumiem. 50. gados kopā ar inženieri Žanu Molāru (Jean Mollard) Kusto izstrādāja divvietīgu zemūdeni SP-350, kas varēja nolaisties līdz 350 m dziļumam. 1965. gadā tapa uzlabots modelis SP-500, kas varēja sasniegt 500 m dziļumu.

1950. gadā Kusto vadīja kampaņu pret kodolatkritumu izgāšanu Vidusjūrā. No 1957. līdz 1988. gadam Kusto bija Monako Okeanogrāfijas muzeja direktors. 1959. gadā kļuva par pasaulē lielākās nirēju biedrības CMAS (Confédération mondiale des Activités sous-marins) pirmo prezidentu un vadīja to līdz pat 1973. gadam. Bet 1973. gadā Kusto kopā ar saviem diviem dēliem nodibināja "Kusto biedrību", kas nodarbojas ar ekosistēmu pētniecību un ūdens resursu aizsardzību, un kuras darbībā mūsdienās piedalās ap 300 000 biedru dažādās pasaules valstīs.[3]

Okeanogrāfijas popularizēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar grāmatām, fotogrāfijām, dokumentālajām filmām un televīzijas seriāliem Kusto popularizēja okeanogrāfiju un radīja inreresi par zemūdens pasauli. Kusto kopā ar Frederiku Dimā (Frédéric Dumas) sarakstītā grāmata The Silent World (1953) kļuva par starptautisku bestselleru. Pēc šīs grāmatas tika uzņemta arī tāda paša nosaukuma dokumentālā filma. Kusto producējis dokumentālās filmas par okeonogrāfiskajiem pētījumiem uz kuģa "Kalipso".

Trīs no Kusto veidotajām filmām ieguvušas Amerikas Kinoakadēmijas balvasThe Silent World (Le monde du silence, 1956) un World Without Sun (Le monde sans soleil, 1964) apbalvotas kategorijā "Labākā dokumentālā filma", bet īsfilma The Golden Fish (Histoire d'un poisson rouge, 1959) ieguva balvu "Labākā īsfilma". Par dokumentālo filmu The Silent World Kusto kopā ar otru režisoru Luiju Malle (Louis Malle) ieguva arī augstāko apbalvojumu Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā.

Kusto saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Goda leģiona ordeni, Komandiera pakāpi. 1985. gadā ASV prezidents Ronalds Reigans pasniedza viņam Prezidenta Brīvības medaļu par okeāna pētījumiem. 1988. gadā Kusto ievēlēja Francijas Zinātņu akadēmijā.

ASV prezidents Džons Kenedijs pasniedz Žakam Kusto Nacionālās ģeogrāfijas biedrības zelta medaļu

Kusto nomira 87 gadu vecumā Parīzē, 1997. gada 25. jūnijā, no sirdstriekas. Viņam par godu nosaukta iela Parīzē.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jacques-Yves Cousteau. questia.com.
  2. Jacques Cousteau. nndb.com.
  3. 3,0 3,1 Jacques-Yves Cousteau. cmas.org.
  4. Jacques-Yves Cousteau. Find a Grave.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]