Skrimšļzivis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Skrimšļzivis
Chondrichthyes (Huxley, 1880)
Skrimšļzivis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Klase Skrimšļzivis (Chondrichthyes)
Iedalījums

Skrimšļzivis (Chondrichthyes) ir sena recento zivju klase, kas iedalās 2 apakšklasēs. Šajā klasē ir apmēram 1100 sugas, no kurām aprakstītas ir apmēram 900.[1] Senākās skrimšļzivis dzīvoja apmēram pirms 450 miljoniem gadu,[2] un tās ir vecākie zināmie mugurkaulnieki.[3] Skrimšļzivju galvenās pazīmes ir skrimšļa skelets, divkameru sirds, un tām nav peldpūšļa. Pie skrimšļzivīm pieder haizivis, rajas un himēras. Tās ir plaši izplatītas okeānos un jūrās, retāk saldūdeņos. Vislielākā sugu dažādība apdzīvo tropu un mērenās joslas jūras.[4]

Anatomija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrorajveidīgām zivīm nav zvīņu, attēlā parastā elektriskā raja (Torpedo torpedo)
Zobi ir palielinātas un pārveidotas plakoīdās zvīņas, attēlā īsspuru mako haizivs (Isurus oxyrinchus)

Skrimšļzivīm ir augsti attīstīta nervu sistēma - labi izveidotas priekšējo smadzeņu puslodes, un maņu orgāni. Tām ir iekšējā apaugļošanās, un mātītes vai nu dzemdē dzīvus mazuļus vai nērš blīvā ragvielas apvalkā ietvertas olas - ikrus (tādējādi apsteidzot kaulzivis). Tēviņš spermu mātītei nodod ar vēdera spuras palīdzību, kas pārveidojusies par kopulācijas orgānu.[4] Haizivju aknas sastāv no divām daivām. To funkcija ir enerģijas uzkrāšana un peldspējas uzturēšana. Aknas ir lielas un sastāda 5 - 25% no skrimšļzivs ķermeņa svara.[4] Skrimšļzivīm ir zems asinsspiediens, un asins cirkulāciju nodrošina muskuļu darbība, tāpēc daļai sugu nepārtraukti jāpeld.

Skelets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrimšļzivīm nav īstu kaulu, to vietā tām ir skrimšļa skelets,[2] kas daļēji piesātināts ar kalcija, fosfātiem un karbonātiem, īpaši mugurkaulā. Jaunām skrimšļzivīm skrimšļa vietā ir muguras stiegra jeb horda, kas pamazām, organismam nobriestot, pārveidojas par skrimsli. Skrimšļzivīm nav arī ribu, vai arī tās ir vāji attīstītas, tādēļ liela auguma skrimšļzivis, ja tās tiek izceltas no ūdens, ar savu svaru var saspiest iekšējos orgānus. Žokļu skelets skrimšļzivīm ir attīstījies no trešā un ceturtā pāra žaunu lokiem. Divi pirmie žaunu loku pāri vai nu reducējās vai pievienojās žoķlu skeletam.[4]

Tā kā skrimšļzivīm nav kaula smdzenes, sarkanās asins šūnas veidojas liesā un īpašos audos ap dzimumdziedzeriem. Eritrocīti veidojas arī Leidiga orgānā. Šāds orgāns ir tikai plātņžauņiem (haizivīm un rajām), lai gan dažām sugām tas iztrūkst. Veselgalvju apakšklases (Holocephali) sugām nav ne Leidiga orgāna, ne īpašo audu ap dzimumdziedzeriem.

Ķermenis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skrimšļzivju ķermeni klāj izturīga āda. Lielākajai daļai sugu ādu sedz plakoīdas jeb zobveidīgas zvīņas (ādas zobi). Pieaugušām veselgalvēm zvīņas izzūd. Izņēmums ir tēviņu galvas maņu orgāns, uz kura saglabājas zvīņas. Skrimšļzivju zvīņas pēc taustes atgādina smilšpapīru. Eiropā galdnieki pirms sāka ražot smilšpapīru haizivju ādu izmantoja kā smilšpapīru.[4] Lielākajai daļai visas zvīņas orientētas vienā virzienā, tādējādi, ja ādu noglauda vienā virzienā, tā ir ļoti gluda, bet pretējā virzienā asa un raupja. Vēl viens izņēmums ir elektrorajveidīgās (Torpediniformes) skrimšļzivis. Tām ir biezs un ļengans ķermenis, ko sedz mīksta, plastiska āda bez plakoīdām zvīņām.

Zvīņas un zobi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plakoīdās zvīņas tāpat kā zobi sastāv no trīs slāņiem: emaljas, dentīna un pulpas dobuma. Haizivju zvīņas sakārtotas regulāri, raju zvīņas - neregulāri. Plakoīdās zvīņas atšķirībā no citām zivju zvīņām, zivij augot, nepalielinās izmēros, bet palielinās to skaits.[4] Skrimšļzivju zvīņas pilda divas funkcijas: aizsargā ķermeni un optimizē ūdensplūsmu gar ķermeņa virsmu. Dažām sugām ir arī gļotu dziedzeri. Zobi ir palielinātas un pārveidotas plakoīdās zvīņas.[4] Pastāv viedoklis, ka skrimšļzivju zobi ir radušies no zvīņām, kas sākušas augt mutē, bet tas varētu būt noticis arī otrādāk. Senajām bruņuzivīm zobi nav bijuši vispār, to vietā tām mutē bija asas, kaulveida plātnes. Tādējādi nav zināms, kas evolūcijas gaitā radās vispirms - plakoīdās zvīņas vai zobi.[5]

Elpošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas skrimšļzivis atkarībā no sugas elpo caur 5 - 7 žaunām.[6] Ūdens ieplūst žaunu kamerās caur muti vai šļāktuvītēm. Kādreiz valdīja uzskats, ka pelaģiskajām skrimšļzivīm visu laiku ir jāpeld, lai uzturētu ar skābekli piesātināta ūdens plūsmu cauri žaunām, bet ir noskaidrots, ka haizivis var sūknēt ūdeni cauri žaunām, atverot un aizverot muti.[4] Uz grunts dzīvojošās sugas spēj ūdeni pumpēt cauri žaunām, ievelkot ūdeni caur šļāktuvītēm (Spiraculum) žaunu kamerā un izpumpēt laukā caur žaunām. Šļāktuvītes ir divas nelielas atveres, kas atrodas galvas virspusē aiz acīm. Tās ir pārveidotas pirmās žaunu spraugas.[4] Tomēr šļāktuvītes var atrasties ne tikai aiz acīm, piemēram, paklājhaizivīm tās atrodas zem acīm.[7] Dažām sugām tie ir pavisam mazi un apaļi caurumiņi, piemēram, aukļhaizivij (Ginglymostoma cirratum), bet dažām tie ir palielināti un spraugveidīgi, piemēram, makreļhaizivju dzimtas (Lamnidae) sugām. Lai arī šāds elpošanas iedalījums raksturīgs lielākajai daļai skrimšļzivju, tas var būt atšķirīgs atkarībā no sugas.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Chondrichthyes (cartilaginous fish, including sharks, rays & chimaeras)
  2. 2,0 2,1 Introduction to the Chondrichthyes
  3. Devonian Time: More about Chondrichthyes
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 4,8 Klase Chondrichthyes Skrimšļzivis
  5. Botella, H., P.C.J. Donoghue and C. Martínez-Pérez (May 2009). "Enameloid microstructure in the oldest known chondrichthyan teeth". Acta Zoologica 90 (Supplement 1): 103–108.
  6. Sharks, Rays, Skates - Class Chondrichthyes
  7. Order Orectolobiformes

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]