2007.—2010. gada globālā finanšu krīze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apzīmējumi:
  valstis recesijā (2009)
  valstis ar spēcīgu krīzes ietekmi

2007. - 2010. gada globālā finanšu krīze bija 2007./2008. gadā sākusies apjomīgākā finanšu krīze kopš lielās depresijas[1], kas turpinājās arī 2009. gadā un pārauga Eirozonas valstu parādu krīzē 2010. un 2011. gadā. Viens no krīzes cēloņiem bija mājokļu tirdzniecības spekulatīvie burbuļi, kas sāka plīst ASV 2006. gadā. Tas izraisīja līdzīgus ekonomiskus procesus daudzās citās valstīs un izpaudās kā finansiālas neveiksmes un globālas kredīta problēmas. Krīze iekustināja fundamentālas sabiedrības pārmaiņas, kas ietekmēja patērētāju ieradumus, sabiedrības vērtības un attiecības.

Krīzes sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gada septembrī bija vērojamas pirmās krīzes pazīmes, kad ASV likvidējās, apturēja darbību vai sašaurinājās vairāki finanšu sektora uzņēmumi. Jau vairākus mēnešus pirms septembra dažādos finanšu žurnālos tika izteikti brīdinājumi par sagaidāmo krīzi, analizējot vairāku vadošo ASV un Eiropas kredītiestāžu stabilitāti, sakarā ar krīzi hipotekāro kredītu nozarē.[2][1][3][4]

Līdz ar ASV lielāko finanšu institūciju sabrukumu, krīze ātri pārauga no vietējiem uz globāliem apmēriem un bija vērojams vairāku Eiropas kredītiestāžu finansiālais sabrukums un kritums biržu indeksos ar lielu akciju tirgus vērtības[5] un tirdzniecības apjomu samazinājumu.[2] Krīze radīja ievērojamas likviditātes un finanšu problēmas vairākām kredītiestādēm ASV un Eiropā un tā pārauga par likviditātes krīzi. Vairāku valstu politiskie vadītāji, finanšu ministri un centrālo banku vadītāji veica savstarpēji saskaņotus krīzes novēršanas pasākumus, bet krīze tomēr turpināja attīstīties un noveda pie valūtu krīzes, kad vairāki investori pārvērta savas investīcijas tādās spēcīgākās valūtās kā jēna, ASV dolārs un Šveices franks. Līdz ar to vairākas valstis vērsās pie Starptautiskā Valūtas Fonda pēc palīdzības.[6][7]

Kaut arī 2009. gada 3. septembrī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu: Organization for Economic Co-operation and Development, OECD) paziņoja, ka globālā ekonomikas recesija apstājas un paredzamā ekonomikas atlabšana būs straujāka, nekā agrāk prognozēts,[8] tomēr šī prognoze izrādījās pārāk optimistiska.

Recesijas sākuma hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dānija kļuva par pirmo Eiropas valsti, kas apstiprināja recesijas iestāšanos pēc globālā kredītu tirgus sabrukuma. Pirmajā ceturksnī Dānijas iekšzemes kopprodukts (IKP) nokrita par 0,6%, bet 2007. gada pēdējā ceturksnī tas jau bija nokrities par 0,2%. Savukārt trešajā ceturksnī bija novērojams kritums par 0,5%.

Otrajā ceturksnī Igaunija pieredzēja IKP kritumu par 0,9% pēc tam, kad jau pirmajā ceturksnī bija novērots IKP kritums par 0,5%. Trešajā ceturksnī valsts ieslīga vēl dziļāk recesijā ar kritumu ekonomikā par 3,3%.

Otrajā ceturksnī, nokrītot IKP par 0,2%, arī Latvija pievienojās tās ziemeļu kaimiņvalstij, bet pirms tam pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis jau par 0,3%. Abās Baltijas valstīs strauji saruka nekustamo īpašumu un būvniecības tirgus.

"Ķeltu tīģeris" kļuva par pirmo Eirozonas valsti, kas ieslīga recesijā pēc IKP krituma par 0,5% otrajā ceturksnī, kas sekoja IKP kritumam par 0,3% pirmajā ceturksnī. 1983. gada recesijas laikā Īrija bija pieredzējusi vairāku tūkstošu iedzīvotāju aizbraukšanu no valsts darba meklējumos ārvalstīs..[9]

Jaunzēlande ieslīga recesijā pirmo reizi pēdējā desmitgadē ar IKP kritumu otrajā ceturksnī par 0,2%. Pirmajā ceturksnī IKP bija nokritis par 0,3%.

Singapūra kļuva par pirmo Āzijas valsti, kas ieslīga recesijā. Singapūras ekonomika, kas atkarīga no eksporta, trešajā ceturksnī sarūk par 6,8%, bet otrajā ceturksnī bija vērojams kritums par 6%. Iepriekšējā recesija valstī bija 2002. gadā.

Eiropas lielākā ekonomika trešajā ceturksnī saruka par 0,5% pēc tam, kad jau otrajā ceturksnī IKP bija nokrities par 0,4%. Līdz ar to valsts pirmo reizi pēdējo piecu gadu laikā nokļuva recesijā.[10]

Valsts karogs: Itālija Itālija

Itālijas IKP trešajā ceturksnī saruka zemāk nekā prognozēts — par 0,5%.[11]

Valsts karogs: Honkonga Honkonga

Honkongas eksports saruka ārējā pieprasījuma samazinājuma dēļ un tā kļuva par otro Āzijas ekonomiku, kas iekļuva recesijā. Trešajā ceturksnī IKP nokrita par 0,5%, bet iepriekšējā ceturksnī tas bija nokritis jau par 1,4%.

Valsts karogs: Eiropas Savienība Eirozonas valstis

Saistībā ar recesiju Vācijā un Itālijā, visas 15 Eirozonas valstis iekļuva pirmajā recesijā kopš zonas izveides 1999. gadā.[12][13]

Pasaules otrā lielākā ekonomika ieslīga recesijā pirmo reizi septiņu gadu laikā. Jūlijā — septembrī tās IKP nokritās par 0,1%, jo finanšu krīzes iespaidā kritās tās eksports. Pirms šā krituma, iepriekšējā ceturksnī IKP bija nokrities par 0,9%.[14]

Šī Ziemeļvalsts paziņoja par recesiju pēc tam, kad gan otrajā, gan trešajā ceturksnī tās IKP nokritās par 0,1% (katrā).

Ekonomikas pētniecības birojs paziņoja, ka ASV ekonomika bijusi recesijā jau kopš 2007. gada decembra un ASV 73 mēnešus ilgais ekonomiskās izaugsmes periods ir beidzies.[15]

Kanādas Banka oficiāli paziņo, ka Kanādas ekonomika ir recesijā.[16]

Eiropas Savienības reakcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Centrālā Banka vienas dienas naudas tirgus izsolē iepludināja 99,8 miljardus ASV dolāru, bet Lielbritānijas Bank of England — 36 miljardus ASV dolāru. Visā pasaulē kopš 17. septembra nedēļas valstu centrālās bankas tirgū ir iepludinājušas kopā vairāk kā 200 miljardus ASV dolāru.

2008. gada 29. septembrī Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes valdības nacionalizēja "Fortis", bet Vācijas valdība izsniedza galvojumu "Hypo Real Estate".

2008. gada 8. oktobrī Lielbritānijas valdība izsludināja "Lielbritānijas banku glābšanas paketi" par kopējo summu ap 500 miljardiem mārciņu. Šī pakete sastāv no trīs daļām: 1) 200 miljardi mārciņu būs pieejami bankām kā daļa no "Bank of England" īpašās likviditātes programmas; 2) valdība palielinās banku kapitalizāciju ar īpašu 25 miljardu mārciņu lielu Banku rekapitalizācijas fondu, kuram vajadzības gadījumā tiks piešķirti papildus 25 miljardi mārciņu; 3) valdība uz laiku apdrošinās jebkādus Lielbritānijas kredītiestāžu savstarpējos aizņēmumus līdz 250 miljardiem mārciņu.

2008. gada 6. decembrī Vācijas finanšu ministrs Peers Šteinbrīks (Peer Steinbrück) paziņoja, ka tā neredz potenciālu "lielam glābšanas plānam" un norādīja, ka negrasās ieguldīt papildus līdzekļus krīzes novēršanai.[17]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Torbat, Akbar E. (2008-10-13). "Global Financial Meltdown and the Demise of Neoliberalism". Global Research (Center for Research on Globalization). Atjaunināts: 2008-10-15. "These happened in a matter of a few weeks in September, constituting the largest financial failure in the US since the great depression."
  2. 2,0 2,1 Evans-Pritchard, Ambrose (2007-07-25). "Dollar tumbles as huge credit crunch looms". Telegraph.co.uk (Telegraph Media Group Limited). Atjaunināts: 2008-10-15.
  3. "Structural Cracks: Trouble ahead for global house prices". The Economist (The Economist Newspaper Limited). 2008-05-22. Atjaunināts: 2008-10-15.
  4. "Tightrope artists: Managers of banks face a tricky balancing-act". The Economist (The Economist Newspaper Limited). 2008-05-15. Atjaunināts: 2008-10-15.
  5. Norris, Floyd (2008-10-24). "United Panic". The New York Times. Atjaunināts: 2008-10-24.
  6. Landler, Mark (2008-10-23). "West Is in Talks on Credit to Aid Poorer Nations". The New York Times. Atjaunināts: 2008-10-24.
  7. Fackler, Martin (2008-10-23). "Trouble Without Borders". The New York Times. Atjaunināts: 2008-10-24.
  8. "Global recession ending: OECD". www.reuters.com (Reuters). 2009-09-03. Atjaunināts: 2009-09-03.
  9. "Ireland falls into recession". Guardian. 25 September 2008.
  10. German economy officially in recession. France 24 (13 November 2008).
  11. "Italy officially in recession". The Times. 10 December 2008.
  12. Eurozone officially in recession. BBC News (14 November 2008).
  13. Euro zone recession confirmed. Reuters (December 4, 2008).
  14. "Japan joins growing list of countries to fall into recession". Telegraph. 17 November 2008.
  15. "NBER: U.S. In Recession That Began Last December". Washington Post. December 1, 2008.
  16. [1] novecojusi saite
  17. "It Doesn't Exist!". Newsweek.com (2008-12-06). Atjaunināts: 2008-12-15.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]