1999. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1999)
- Šis raksts ir par 1999. gadu. Par citām jēdziena 1999 nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1996 1997 1998 - 1999 - 2000 2001 2002 |
| 1999. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1999. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1999 MCMXCIX |
| Ab urbe condita | 2752 |
| Armēņu kalendārs | 1448 ԹՎ ՌՆԽԸ |
| Ķīniešu kalendārs | 4695 – 4696 戊寅 – 己卯 |
| Etiopu kalendārs | 1991 – 1992 |
| Ebreju kalendārs | 5759 – 5760 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2054 – 2055 |
| - Shaka Samvat | 1921 – 1922 |
| - Kali Juga | 5100 – 5101 |
| Irānas kalendārs | 1377 – 1378 |
| Islāma kalendārs | 1420 – 1421 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1999. (MCMXCIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kelndāra sākās piektdienā.
Šis gads bija:
- Starptautiskais veco cilvēku gads
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
- Kosovas karš
- Cilvēku skaits pasaulē pārsniedza sešus miljardus. Pēc ANO aprēķiniem tas notika aptuveni 12. oktobrī.
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris — Eiropas valūta eiro tika ieviesta bezskaidras naudas norēķinos.
- 13. janvāris — basketbolists Maikls Džordans paziņoja par savu otro aiziešanu no basketbola.
- 25. janvāris — 6,0 baļļu stipra zemestrīce Kolumbijas rietumos, dzīvību zaudēja vismaz 1000 cilvēku.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 2. februāris — Ugo Čavešs kļuva par Venecuēlas prezidentu.
- 7. februāris — no vēža mira Jordānijas karalis Huseins, viņa dēls Abdulla II ieņēma troni.
- 10. februāris — Francijas Alpos, netālu no Ženēvas, lavīnā bojā iet 10 cilvēki.
- 11. februāris — pundurplanēta Plutons nokļuva tālāk no Saules nekā Neptūns. Tā bija tuvāk Saulei nekā Neptūns kopš 1979. gada.
- 15. februāris — Kurdistānas Strādnieku partijas līderis Abdulla Odžalans tika notverts Kenijā un nogādāts Turcijā.
- 16. februāris — Uzbekistānā atentāta mēģinājums pret prezidentu Islamu Karimovu.
- 23. februāris — sniega lavīna izpostīja Galturas ciematu Austrijā.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 12. marts — Čehija, Polija un Ungārija pievienojās NATO.
- 20. marts — serbi sāka uzbrukumu Kosovai.
- 21. marts — Bertrāns Pikārs un Braiens Džonss kļuva par pirmajiem, kam izdevies veikt Zemes aplidojumu gaisa balonā.
- 24. marts — NATO sāka gaisa uzlidojumus pret Dienvidslāviju, jo tā atteicās parakstīt miera līgumu. Šī bija pirmā reize, kad NATO uzbruka neatkarīgai valstij.
- 24. marts — ugunsgrēkā Monblāna tunelī gāja bojā 39 cilvēki, tunelis tika slēgts uz 3 gadiem.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 7. aprīlis — serbi slēdz Kosovas robežpunktus, lai neļautu etniskajiem albāņiem atstāt valsti.
- 18. aprīlis — hokejists Veins Greckis aizvada savu pēdējo NHL spēli karjerā.
- 20. aprīlis — apšaude Kolumbainas vidusskolā, ASV. 2 skolēni nošauj 12 skolas biedrus un 1 skolotāju.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 13. maijs — Karlo Azeljo Čampi tiek ievēlēts par Itālijas prezidentu.
- 17. maijs — Ehuds Baraks tiek ievēlēts par Izraēlas premjerministu.
- 26. maijs — tiek atjaunota pirmā Velsas asambleja 600 gadu laikā.
- 27. maijs — Hāgas Starptautiskais kara tribunāls apsūdz Slobodanu Miloševiču un četrus citus cilvēkus kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci Kosovā.
- 29. maijs — Nigērijā beidzās militārā diktatūra, un tika nodibināta Nigērijas Ceturtā republika ar prezidentu Olusegunu Obasandžo (Olusegun Obasanjo).
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 6. jūnijs — Brazīlijā no Putimas cietuma izbēg 345 ieslodzītie.
- 10. jūnijs — Dienvidslāvija un NATO paraksta miera līgumu.
- 17. jūnijs — Vaira Vīķe-Freiberga tiek ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti.
- 21. jūnijs — Apple Computer izlaida pirmo iBook.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 22. jūlijs — Microsoft klajā laiž pirmo MSN versiju.
- 23. jūlijs — Pēc sava tēva karaļa Hasana II nāves, Mohameds VI kļūst par Marokas karali.
- 23. jūlijs — notika zondes Lunar Prospector plānotā ietriekšanās Mēness virsmā.
- 25. jūlijs - Lenss Ārmstrongs pirmo reizi uzvar Tour de France.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 7. augusts — Simtiem čečenu partizānu iebrūk Krievijas republikā Dagestānā, uzsākot īsu karu.
- 17. augusts — postošā Izmitas zemestrīce skar Turcijas pilsētu Izmitu. Zemestrīcē bojā iet ap 17 000 cilvēku.
- 19. augusts — Belgradā desmitiem tūkstoši serbu demonstrācijās pieprasa prezidenta Miloševiča atkāpšanos.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 8. septembris — pirmā no Krievijas dzīvokļu spridzināšanas sērijām. Līdzīgas spridzināšanas notiek arī 13. un 16. septembrī, bet 22. spetembrī tā neizdodas.
- 14. septembris — Kiribati, Nauru un Tonga iestājās ANO.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 5. oktobris — 33 cilvēki iet bojā Londonā Ledbrokas vilciena katastrofā.
- 12. oktobris (aptuvens datums) — Pasaules iedzīvotāju skaits sasniedz 6 miljardus.
- 23. oktobris — Krievijas militāristi atstāja savu Baltijā pēdējo kara pilsētiņu.[1]
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 6. novembris — austrālieši nobalsoja par monarha kā valsts galvas statusa saglabāšanu.
- 11. novembris — Itālijas pilsētā Fodžā sabrūkot sešstāvu mājai, gāja bojā vairāk nekā 60 iedzīvotāju.
- 19. novembris — Ķīnas Tautas republikā tika palaists pirmais Šeņžou kosmosa kuģis.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 3. decembris — tika zaudēta zonde Mars Polar Lander: pēc nosēšanās uz Marsa virsmas neatjaunojās sakari.
- 20. decembris — Makao no Portugāles nonāk Ķīnas pārvaldībā.
- 31. decembris — Boriss Jeļcins atkāpjas no Krievijas prezidenta amata, viņa vietu ieņem Vladimirs Putins.
- 31. decembris — kontrole pār Panamas kanālu tika nodota Panamai.
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 11. janvāris — Braiens Mūrs, īru rakstnieks (dzimis 1921.)
- 5. februāris — Vasīlijs Ļeontjevs, krievu ekonomists (dzimis 1906.)
- 7. februāris — Huseins no Jordānijas, Jordānijas karalis (dzimis 1935.)
- 8. februāris — Airisa Mērdoka (Iris Murdoch), īru rakstniece, filozofe (dzimusi 1919.)
- 2. marts — Dastija Springfīlda, angļu dziedātāja (dzimusi 1939.)
- 7. marts — Stenlijs Kubriks, ASV kino režisors un producents (dzimis 1928.)
- 8. marts — Džo Dimadžio, ASV beisbolists (dzimis 1914.)
- 15. maijs — Žanis Butkus, latviešu virsnieks (dzimis 1905.)
- 27. jūnijs — Jorgoss Papadopuloss, Grieķijas militārais vadītājs (dzimis 1919.)
- 8. jūlijs — Čārlzs Konrāds (Charles Conrad), ASV astronauts (dzimis 1930.)
- 22. jūlijs — Ģederts Ramans, latviešu komponists (dzimis 1927.)
- 23. jūlijs — Hasans II Marokas karalis (dzimis 1929.)
- 20. septembris — Raisa Gorbačova, PSRS prezidenta sieva (dzimusi 1932.)
- 7. oktobris — Deivids Hafmens (David Albert Huffman), ASV datorzinātnieks (dzimis 1925.)
- 12. oktobris — Vilts Čemberlens, ASV basketbolists (dzimis 1936.)
- 30. oktobris — Maigonis Valdmanis, latviešu basketbolists (dzimis 1933.)
- 3. decembris — Sketmens Džons, ASV mūziķis (dzimis 1942.)
- 12. decembris — Džozefs Hellers (Joseph Heller), ASV rakstnieks (dzimis 1923.)
Piezīmes un atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Kā pirms 10 gadiem apklusa Skrundas monstrs, diena.lv, 30.08.2008.
