Eirozona

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
  Eirozonas valstis 2014. gadā
  Valstis, kurās eiro ir oficiālā valūta, bet valsts nav Eiro zonas dalībvalsts

Eirozona (angļu: Euro area, eurozone) ir 18 Eiropas Savienības Eiropas Ekonomikas un monetārā savienības dalībvalstis, kuras pēc noteiktu kritēriju izpildīšanas ir pieņēmušas eiro kā vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli savas valsts teritorijā.

Izveide[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eirozona tika izveidota 1999. gadā un tajā šobrīd (2014) ietilpst Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Itālija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija un Vācija. Pārējām astoņām Eiropas Savienības valstīm iestāšanās eirozonā ir obligāta, kad tās atbildīs Eiropas Savienības noteiktajiem kritērijiem. Izņēmums ir Dānija un Apvienotā Karaliste, kam pievienošanās līgums paredz izvēles iespēju par iestāšanos eirozonā. Tomēr arī šīs valstis darbojas Eiropas Centrālās bankas sistēmas ietvaros.[1]

Monetāra politika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par eirozonas monetāro politiku atbildīga ir Eiropas Centrālā banka, kuras viens no galvenajiem uzdevumiem ir uzturēt cenu stabilitāti eirozonā, lai inflācija neradītu riskus, kas varētu novest pie eiro pirktspējas krituma. Šī uzdevuma izpildīšanai Eiropas Centrālā banka kontrolē naudas piedāvājumu un uzrauga cenu tendences.[2] Lai arī Eiropas Centrālā banka nevar tieši regulēt, piemēram, fiskālo politiku, tomēr cieši sadarbojoties ar Eiro grupu, kurā ietilpst eirozonas finanšu ministri, banka var ietekmēt arī šos politiskos procesus. Eiropas Centrālā banka nav institūcija, kura aizvieto eirozonas centrālās bankas, jo tās darbā piedalās arī katras eirozonas valsts pārstāvji, piemēram, Eiropas Centrālās bankas Padomē, kuras galvenais uzdevums ir noteikt eirozonas monetāro politiku, kā arī noteikt procentu likmes, ar kurām komercbankas var iegūt naudu no centrālās bankas, darbojas 15 Eiro zonas centrālo banku pārvaldnieki.[2]

Citas valstis, kas izmanto eiro[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija Eiropas mikrovalstu monetārā vienošanās ar ES Šengenas zona Eiropas Ekonomiskā Telpa Centrāleiropas Brīvās Tirdzniecības vienošanās Eiropas Padome Eiropas Savienība Eirozona ES Muitas savienība Baltkrievijas, Kazahstānas un Krievijas Muitas savienība GUAM Šveice Islande Lihtenšteina Norvēģija Kosova Albānija Bosnija un Hercegovina Maķedonija Melnkalne Serbija Moldova Kazahstāna Baltkrievija Krievijas Federācija Ukraina Gruzija Azerbaidžāna Armēnija Turcija Andora Sanmarīno Monako Vatikāns Horvātija Bulgārija Apvienotā Karaliste Rumānija Čehija Dānija Ungārija Lietuva Polija Zviedrija Kipra Īrija Austrija Beļģija Igaunija Somija Francija Vācijas Federatīvā Republika Grieķija Itālija Luksemburga Latvija Malta Nīderlande Portugāle Slovākija Slovēnija Spānija
Interaktīvā Eilera diagramma, kas rāda sakarības starp dažādām Eiropas valstu pārnacionālajām organizācijām un sadarbības līgumu darbības zonām. Uzklikšķiniet uz pārnacionālo veidojumu angliskajiem nosaukumiem vai valstu karodziņiem, lai uzzzinātu vairāk.
s  d  l

Eiropas mikrovalstis Andora, Monako, Vatikāns un Sanmarīno ir noslēgušas vienošanos ar Eiropas Savienību, ar kuru eiro šajās valstīs ir kļuvusi par vienīgo maksāšanas līdzekli. Šī vienošanās ļauj attiecīgajām valstīm arī kalt savas eiro monētas.[3] Tomēr noslēgtā vienošanās nenozīmē to, ka attiecīgās valstis ir daļa no eirozonas. Pēc atdalīšanās no Serbijas arī Melnkalne un Kosova par vienīgo maksāšanas līdzekli izvēlējās lietot eiro.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]