Alans Šepards

Vikipēdijas lapa
Alans Šepards
Alan Bartlett Shepard, Jr
Alans Šepards
Personīgā informācija
Dzimis 1923. gada 18. novembrī
Derijā, Ņūhempšīrā, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Miris 1998. gada 21. jūlijā (74 gadi)
Peblbīčā, Kalifornijā, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Pilsonība Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Vecāki Alan B. Shepard, Sr.
Renza (Emerson) Shepard
Kosmonauta informācija
NASA astronauts
Kosmosā pavadītais laiks 9 d 0 h 57 min
Iesaukums 1959.
Misija(s) 1. Mercury-Redstone 3
2. Apollo 14
Kosmosa kuģi Freedom 7, Apollo 14
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Rear admiral
Dienesta laiks 1944.—1974.
Valsts Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Struktūra Jūras kara flote
Nodarbošanās jūrnieks, lidotājs, izmēģinātājpilots
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Izglītība ASV Jūras kara flotes akadēmija, ASV Jūras kara flotes izmēģinātājpilotu skola

Alans Bartlets Šepards jaunākais (Alan Bartlett Shepard, Jr.; dzimis 1923. gada 18. novembrī, miris 1998. gada 21. jūlijā) bija ASV pirmais kosmosā lidojušais astronauts.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ASV Jūras kara flotes akadēmijas beigšanas Otrā pasaules kara laikā Šepards 1944. gadā dienēja Klusajā okeānā uz eskadras mīnukuģa. Pēc lidotāja apmācības Korpuskristijā un Pensakolā 1947. gadā kļuva par Jūras kara flotes lidotāju. 1950. gadā iestājās ASV Jūras kara flotes izmēģinātājpilotu skolā. Pēc tās pabeigšanas veica lidojumu tehnoloģiju izmēģinājumus. Nolidojis vairāk kā 8000 stundas, no tām 3700 ar reaktīvo lidmašīnu.

1959. gadā A. Šepards kā viens no 110 kandidātiem pieteicās jaunizveidotās Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas pirmajā pilotējamo kosmisko lidojumu programmā. Pēc fizisko un psiholoģisko pārbaužu sērijas viņš tika iekļauts septiņu Mercury astronautu grupā.

1961. gada janvārī Šepards tika izvēlēts par pirmo amerikāni kosmiskajam lidojumam. Lai gan lidojums bija plānots 1960. gada oktobrī, to vairākkārt pārcēla. Par pirmo cilvēku kosmosā kļuva PSRS pārstāvis Jurijs Gagarins 1961. gada 12. aprīlī.

Šepards pēc MR-3 nolaišanās

1961. gada 5. maijā Alans Šepards kļuva par pirmo ASV pārstāvi un otro cilvēku kosmosā, veicot suborbitālu lidojumu (bez ieiešanas Zemes orbītā) ar kosmosa kuģi Freedom 7. Viņa lidojums ilga nepilnas 16 minūtes. Pēc atgriešanās uz zemes viņš kļuva par nacionālo varoni, piedalījās parādēs un tikās ar prezidentu Džonu Kenediju.

Viņš bija apstiprināts par pilotu misijai Mercury-Atlas 10 ar kosmosa kuģi Freedom 7-II trīs dienu lidojumam 1963. gada oktobrī. Šepards bija dublieris Gordonam Kūperam 1963. gada maija misijai Mercury-Atlas 9. Tā kā MA-9 kosmosa kuģim lidojuma beigās radās daudzas problēmas, kā arī lai vairāk resursu pievērstu Gemini projektam, 13. jūnijā tika nolemts atcelt MA-10 lidojumu.

Alans Šepards tika nozīmēts par komandieri jaunā kosmosa kuģa pirmajam pilotējamajam lidojumam Gemini 3 kopā ar Tomasu Stefordu kā pilotu. 1964. gada sākumā Šepardam tika diagnosticēta Menjēra slimība, ko izraisa šķidruma spiediens iekšējā ausī un kas izpaužas ar reiboņiem un dezorientāciju. Šī iemesla dēļ viņu atstādināja no gatavošanās lidojumiem. 1963. gada novembrī viņu apstiprināja par Astronautu biroja direktoru (Chief of the Astronaut Office).

Šepards uz Mēness

1969. gada maijā Šepards atgriezās lidojumu statusā pēc Menjēra slimības izārstēšanas, izmantojot jaunu ārstēšanas metodi.

1971. gadā Apollo 14 misijas laikā izkāpa uz Mēness.

Miris no leikēmijas 1998. gada 21. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]