Aleksandrs Beļavskis (šahists)

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aleksandrs Beļavskis
Aleksander Beljavski
Aleksandrs Beļavskis 2011. gadā
Aleksandrs Beļavskis 2011. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1953. gada 17. decembrī (60 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ļvova, Ukrainas PSR, PSRS (tagad Karogs: Ukraina Ukraina)
Pilsonība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Karogs: Ukraina Ukraina
Karogs: Slovēnija Slovēnija
Nodarbošanās šahists

Aleksandrs Beļavskis (slovēņu: Aleksander Beljavski; ukraiņu: Олександр Генріхович Бєлявський; dzimis 1953. gada 17. decembrī, Ļvova) ir Ukrainā dzimis Slovēnijas starptautiskais lielmeistars šahā (1975).

Šahista karjera[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļvovas šaha skolas audzēknis. 14 gadu vecumā izpildījis PSRS sporta meistara normu šahā. 1969. gadā Beļcos uzvarējis PSRS junioru čempionātā.[1] Tajā pašā gadā Groningenā kļuvis par Eiropas junioru čempionāta šahā bronzas laureātu. 1973. gadā Anglijā uzvarējis Pasaules junioru šaha čempionātā. 1974. gadā dalījis ar Mihailu Tālu pirmo vietu PSRS šaha čempionātā Ļeņingradā.[2] Par PSRS šaha čempionu vēl kļuvis 1981.,[3] 1987.[4] un 1990. gadā.[5]

Pēc uzvaras 1981. gada starptautiskajā šaha turnīrā Tilburga ticis minēts kā viens no iespējamajiem Pasaules čempiona nosaukuma kandidātiem.[6] Kopš 1982. gada regulāri piedalījies Pasaules šaha čempiona nosaukuma izcīņas ciklos. Jau savā pirmajā starpzonu turnīrā Maskavā ieņēmis 2. vietu un iekļuvis pretendentu mačos.[7] 1983. gadā pretendentu maču ceturtdaļfinālā zaudējis nākamajam Pasaules čempionam Garijam Kasparovam ar 3:6.[8] 1985. gadā Tunisas starpzonu turnīrā atkal ieņēmis 2. vietu,[9] tomēr Monpeljē pretendentu turnīrā nospēlējis neveiksmīgi un dalījis 6.-7. vietu.[10] Piecas reizes piedalījies FIDE Pasaules čempionātos pēc izslēgšanas sistēmas un divas reizes ticis līdz sacensību 4. raundam. Tajā 1997. gadā piekāpies Naidželam Šortam ar 1:3,[11] bet 2004. gadā atzinis Aleksandra Griščuka parākumu ar 2½:3½.[12]

Pēc PSRS sabrukuma pārstāvējis Ukrainu, bet kopš 1996. gada pārcēlies uz Slovēniju un tajā pat gadā uzvarējis šīs valsts šaha čempionātā.

14 reizes (1982-1984, 1988-1992, 1996-2012) piedalījies Pasaules šaha olimpiādēs PSRS, Ukrainas un Slovēnijas izlašu sastāvos. PSRS izlases sastāvā kļuvis par četrkārtēju olimpiādes uzvarētāju komandu vērtējumā (1982, 1984, 1988, 1990), kā arī ieguvis sudraba (1984) un 2 bronzas (1982, 1984) medaļas individuālā vērtējumā. 11 reizes (1983-2011) piedalījies Eiropas komandu šaha čempionātos, kur PSRS izlases sastāvā 2 reizes uzvarējis (1983, 1989), bet Ukrainas izlases sastāvā ieguvis sudraba medaļu (1992). 1983. gadā izcīnījis arī individuālo sudraba medaļu. 2 reizes PSRS izlases sastāvā uzvarējis Pasaules komandu šaha čempionātos un abos guvis 2 individuālās zelta medaļas (1985, 1989). 3 reizes PSRS komandas sastāvā uzvarējis Pasaules studentu komandu šaha čempionātos (1974, 1976, 1977), kā arī izcīnījis 2 individuālās zelta medaļas (1976, 1977). Kopā ar Ukrainas izlasi 3 reizes uzvarējis PSRS komandu čempionātos (1979, 1981, 1991). PSRS komandu kausos 1978. gadā uzvarējis «Avangard» vienības sastāvā, bet 1982. gadā «Trud» vienības sastāvā.

Par šiem panākumiem 1990. gadā Beļavskis apbalvots par PSRS nopelniem bagātā sporta meistara nosaukumu. 2004. gadā FIDE viņam piešķīrusi vecākā trenera nosaukumu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]