Tunisa

Tunisa
تونس, Tūnis
—  pilsēta  —
Flag of Tunisa Karogs Tunisa Ģerbonis
Tunisa
Koordinātas: 36°48′″N 10°11′″E
Valsts	Tunisija
Vilajets	Tunisas vilajets
Platība
- Kopējā	212,63 km²
Augstums vjl	4 m
Iedzīvotāji (2008. gadā)
- kopā	728 453
- blīvums	3 425,9/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
Pasta indekss	1000
Mājaslapa: commune-tunis.gov.tn

Tunisa (arābu: تونس, Tūnis) ir Tunisijas galvaspilsēta un vislielākā valsts pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Tajā 2008. gadā pēc tautas skaitīšanas datiem dzīvoja 728 tūkstoši iedzīvotāji. Tā ir arī Tunisas vilajeta administratīvais centrs kopš vilajeta izveidošanas 1956. gadā. Atrodas valsts ziemeļos Tunisas ezera krasta netālu no Tunisas līča piekrastes līdzenumā, kuru ieskauj pakalni.

Vēsture

Tunisa vēsturiski bija neliels lībiešu ciemats^{[nepieciešama atsauce]} netālu no feniķiešu pilsētas Kartāgas. 146. gadā p.m.ē. Trešajā pūniešu karā Kartāga, kā arī Tunisa, tika iznīcināta. Vēlāk Senās Romas sastāvā Tunisa piedzīvoja uzplaukumu. 7. gadsimtā pilsētu iekaroja musulmaņi. No 800. līdz 909. gadam Tunisa bija Aglabidu dinastijas valdnieku galvaspilsēta, bet vislielākā labklājība pilsētā bija Hafsidu dinastijas valdīšanas laikā (1236—1574). 1535. gadā Tunisa nonāca Svētās Romas imperatora Kārļa V Habsburga pakļautībā, bet jau 1539. gadā to iekaroja Osmaņu impērija. 1573. uz vienu gadu tā bija spāņu kontrolē, bet tad to turki atguva. Osmaņu impērijas sastāvā Tunisa bija līdz 1881. gadam, kad tā tika iekļauta Francijas protektorāta sastāvā. Otrā pasaules kara laikā 1942. gadā Tunisu okupēja vācu Trešais reihs, bet 1943. gadā britu un Sabiedroto karaspēks to atkaroja. 1956. gadā, kad Tunisija ieguva neatkarību no Francijas, Tunisa kļuva par tās galvaspilsētu.

Ģeogrāfija

Tunisa atrodas Tunisijas ziemeļaustrumos Tunisas ezera krastā. Ezeru ar Tunisas līci savieno kanāls, kas izrakts cauri pilsētai. Antīkā pilsēta Kartāga atradās tieši Tunisas līča krastā pavisam netālu no Tunisas ziemeļaustrumu virzienā. Tunisas pilsēta ir uzcelta pakalna nogāzē.

Pēc Kopena klimata klasifikācijas pilsētā valda silts Vidusjūras klimats (Csa), kuram raksturīgs karsts un sauss periods, kam seko vēss un mitrs periods. Viskarstākais un sausākais laiks ir jūlijā, kad vidējā gaisa temperatūra ir +26,3 °C un nokrišņu daudzums ir 3,1 mm. Visaukstākais mēnesis ir janvāris, kad vidējā temperatūra ir +11,5 °C. Visvairāk nokrišņu ir decembrī — 66,8 mm. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 465,5 mm.