Aleksejs Stahanovs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Stahanovs sarunā ar citu ogļraci

Aleksejs Stahanovs (krievu: Алексе́й Григо́рьевич Стаха́нов; dzimis 1906. gada 3. janvārī [v.s. 1905. gada 21. decembrī], miris 1977. gada 5. novembrī) bija PSRS ogļracis, Sociālistiskā darba varonis (1970) un Komunistiskās partijas biedrs (1936). 1935. gada viņš kļuva par slavenību kā kustības vadītājs, kas tika radīta, lai palielinātu strādnieku produktivitāti un demonstrētu sociālisma pārākumu.

Stahanovs ir dzimis Orlas guberņas Lugovajas ciemā. 1927. gadā viņš sāka strādāt raktuvēs "Centraļnaja-Irmino" (Центральная-Ирмино) Kadijivkā (Donbass). 1933. gada viņš kļuva par pneimatiskā āmura operatoru. 1935. gada viņš pabeidza vietējos kalnraču kursus. 1935. gada 31. augustā viņš ziņoja, ka ir izracis 102 tonnas akmeņogļu 5 stundās un 45 minūtēs (14 reizes virāk par savu normu), uzstādot rekordu. 19. septembrī viņš ziņoja par jaunu rekordu — 227 tonnām akmeņogļu vienā maiņā[1]. Viņa piemērs tika izmantots propagandai laikrakstos un plakātos kā piemērs, kam sekot, un viņš pat parādījās uz Time Magazine vāka.[2][3]

Stahanovs uz Time Magazine vāka, 1935. gada 16. septembrī

No 1936. līdz 1941. gadam Stahanovs studēja Maskavas Industriālajā akadēmijā. 1941.—1942. gadā viņš bija Karagandas 31. raktuvju direktors. No 1943. līdz 1957. gadam Stahanovs strādāja PSRS Ogļrūpniecības ministrijā. 1957.—1959. viņš bija Čistjakovantracit tresta direktors un pēc tam Torezantracit tresta Nr. 2/43 galvenā inženiera asistents līdz savai pensionēšanās laikam 1974. gadā.

Stahanovs bija PSRS Augstākās padomes deputāts tās pirmajā sasaukumā. Viņš ir apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem, Sarkanā Karoga ordeni un vairākām medaļām. Augusta pēdējā svētdiena tika atzīmēta kā akmeņogļu raktuvju strādnieku diena, Stahanovam par godu.

Kadijivkas pilsēta austrumu Ukrainā, kur viņš sāka savu darbu, 1978. gadā pēc viņa nāves viņam par godu tika pārsaukta par Stahanovu.

Stahanova rekordi deva paraugu visā valsts mērogā un radīja Stahanoviešu kustību, kur strādnieki, kas pārsniedza ražošanas plānu, varēja kļūt par stahanoviešiem. Džordžs Orvels savā grāmatā Dzīvnieku ferma attēlo Bokseri kā simbolisku stahanoviešu pārstāvi.

Rekorda apstrīdēšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Stahanova rekordu patiesums ir bijis strīdus jautājums. 1985. gada The New York Times laikrakstā parādījās raksts, kas apgalvoja, ka Stahanovs patiešām ir veicis šos sasniegumus, bet tikai tāpēc, ka Komunistiskā partija bija šo notiekumu iepriekš izplānojusi kā publiskās morāles celšanas akciju, daudziem strādniekiem palīdzot rekorda uzstādīšanā. Times citēja Centraļnaja-Irmino raktuvju vadītāju Konstantīnu Petrovu: "Es domāju, ka Stahanovs varēja arī nebūt pirmais ... Tas varēja būt jebkurš cits. Galu galā nevis individualais strādnieks noteica to, vai rekorda sasniegšana izdosies, bet gan jaunā akmeņogļu ieguves sistēma."[4] 1988. gadā padomju avīze Komsomoļskaja Pravda apgalvoja, ka plaši propagandētie Stahanova personīgie sasniegumi uzpūsti, avīze apgalvoja, ka Stahanovs izmantojis vairākus palīgus atbalsta darbos, kamēr viss darba apjoms tika piešķirts viņam. Tomēr Stahanova paņēmiens tomēr ir novedis pie produktivitātes palielināšanās, labāk organizējot darbu, veicot specializāciju un darbu secības izmaiņas.[5]

Piezīmes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Labour in the Land of Socialism; Stakhanovites in Conference", Moscow 1936
  2. "Heroes of Labor", Time Magazine, 16 December 1935
  3. "Soviet leaders' gifts go on show", BBC.com, 15 November 2006
  4. Serge Schmemann, "In Soviet, Eager Beaver's Legend Works Overtime," New York Times (31 Aug 1985), p. 2.
  5. Komsomoļskaja Pravda, 1988. gad 15. oktobris