Sociālistiskā Darba Varonis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sociālistiskā Darba Varonis
Karogs: Padomju Savienība PSRS goda nosaukums
(1938 — 1991)
Serp i molot.jpg

Medaļa "Sirpis un āmurs"
Kopā apbalvoti: 20 370 cilvēki (1988)

Sociālistiskā Darba Varonis (krievu: Герой Социалистического Труда) bija goda nosaukums Padomju Savienībā par sasniegumiem ekonomikas un kultūras jomā. Tas bija augstākās izcilības pakāpes apbalvojums. Statusa ziņā tas līdzinājās Padomju Savienības Varonim, ko piešķīra par veiktajiem varoņdarbiem kara laikā.

Goda nosaukumu ieviesa 1938. gada 27. decembrī, kad Augstākās Padomes Prezidijs (APP) izdeva attiecīgu likumu. APP to piešķīra personām, kas parādījušas darba varonību, ar sevišķi izcilu novatorisku darbību devušas lielu ieguldījumu sabiedriskās ražošanas efektivitātes paaugstināšanā, veicinājušas PSRS tautas saimniecības, zinātnes un kultūras attīstību, padomju zemes varenības un slavas palielināšanos. Tāpat atņemt šo goda nosaukumu drīkstēja tikai APP.

Sākotnēji personām, kuras ieguvušas Sociālistiskā Darba Varoņa goda nosaukumu, piešķīra augstāko PSRS ordeni – Ļeņina ordeni un APP rakstu. Vēlāk, ar 1940. gada 22. maija APP lēmumu, papildus tika piešķirta zelta medaļa „Sirpis un āmurs”.

Sociālistiskā Darba Varoņus, kuri turpināja gūt ārkārtīgus sasniegumus, apbalvoja ar otro „Sirpja un Āmura” zelta medaļu un viņu dzimtenē uzstādīja bronzas krūšutēlu. Trīskārtējiem Sociālistiskā Darba Varoņiem tika paredzēta bronzas krūšutēla izvietošana netālu no plānotās Padomju pils, taču tas tā arī netika īstenots, jo pils netika uzcelta.

Medaļas dizaina autors ir A. Pomanskis.[1] Medaļas izmēru izvēlējās Josifs Staļins, ataicinot tās uzmērīt parastiem padomju ļaudīm. Galu galā viņš priekšroku deva zvaigznei ar izmēru 33.5 mm.

Pirmais godalgas saņēmējs bija Josifs Staļins (1939. gada 20. decembrī). Otrais šo apbalvojumu saņēma ložmetēju dizaina izstrādātājs Vasīlijs Degtjarjovs (1940. gada 2. janvāris). Trešajā apbalvojuma piešķiršanas reizē to saņēma deviņi ieroču dizaineri, to starpā bija Fjodors Tokarevs, Boriss Špitaļnijs, Nikolajs Poļikarpovs, Aleksandrs Jakovļevs, Jemeļians Bukovs un Vladimirs Kļimovs.

Uz 1971. gada 1. septembri goda nosaukumu jau bija saņēmuši 16,245 cilvēki (ieskaitot 4,497 sievietes). 105 (ieskaitot 25 sievietes) cilvēku saņēma divas vai vairākas „Sirpja un āmura” medaļas.

Uz 1988. gada 1. jūliju goda nosaukumu bija saņēmuši 20 370 cilvēku, to skaitā 205 – divreiz un 16 – trīs reizes.

Sociālistiskā Darba Varoņiem, saskaņā ar likumu, tika piešķirti atvieglojumi un priekšrocības.

Tas bija augstākais goda nosaukums padomju laikos, ko piešķīra disciplinētiem un sistēmai visnotaļ paklausīgiem kompartijas biedriem ar nevainojamu biogrāfiju un “tīriem” radu rakstiem pie nosacījuma, ka visam tam klāt var piepulcēt darba sasniegumus. Kustībai ir vērā ņemami “nopelni” paviršā sasteigtībā pagatavotas zemas kvalitātes produkcijas ražošanā, bet pats nosaukums devalvēja varonības jēdzienu vispār.[nepieciešama atsauce]

Latvieši un Latvijā dzimušie Sociālistiskā Darba Varoņi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds, Uzvārds Dzīves gadi Goda
nosaukuma
piešķiršanas
gads
Darbības sfēra Darba vieta un/vai pienākumi[2] Sasniegumi, izgudrojumi,
objekti, saistībā
ar cilvēku
1 Emīlija Āboltiņa[3][4] dzim. 1917 1966 Transports Smiltenes 7. ceļu remonta un būvniecības pārvalde, remontstrādniece
2 Jēkabs Āboltiņš dzim. 1927 1966 Lauksaimniecība Austrumi, padomju saimniecība Valmieras rajonā, brigadieris un iecirkņa priekšnieks Panākumi graudaugu un lopbarības kultūru audzēšanā, ražības kāpināšanā (1965. g. — 35 c/ha graudaugu)
3 Pāvels Āboltiņš 19161981 1966 Rūpniecība Rīgas mēbeļu kombināts, rūpnīca Rīgā, galdnieks Piedalījies mēbeļu raž. rūpniecības tehnoloģijas pilnīgošanā
4 Andris Aboms dzim. 1938 1973 Lauksaimniecība Penkule, kolhozs Dobeles rajonā, traktorists
5 Andrejs Ādiņš[3][4] dzim. 1908 1966 Rūpniecība Rīgas tramvaju un trolejbusu pārvalde, rūpnīca Rīgā, atslēdznieks, racionalizators
6 Vladimirs Aleksejevs dzim. 1926 1981
7 Alma Anstranga dzim. 1920 1958 Lauksaimniecība Code, kolhozs Bauska rajonā, slaucēja Augsti raž. rādītāji piena lopkopībā (1957. g. — 4878 kg, 1958. g. — 5322 kg piena no govs)
8 Uldis Auziņš dzim. 1933 1966 Lauksaimniecība Burtnieki, padomju saimniecība Valmieras rajonā, traktorists
9 Jānis Avotnieks dzim. 1907 1966 Lauksaimniecība Uzvara, kolhozs Ogres rajonā, teļkopis Panākumi lopu audzēšanā (jaunlopu dzīvmasas pieaugums sasniedza 700 g dnn., telītes ganāmpulka atjaunošanai atbilda elites un elites rekorda kl.)
10 Jekaterina Balode[3][4] 18981978 1969 Medicīna Latvijas Centrālā baseina slimnīca, poliklīnika Rīgā, medicīnas māsa
11 Tatjana Barinova dzim. 1918 1960 Rūpniecība Sarkanais kvadrāts, rūpnīca Rīgā, brigadiere Piedalījusies jaunas apavu raž. metodes apgūšanā
12 Antons Bārtulis dzim. 1912 1959 Lauksaimniecība Kaķenieki, padomju saimniecība Dobeles rajonā, brigadieris Augsti rādītāji bekoncūku nobarošanā, uzlabojis raž. metodi
13 Jevgeņija Beļčenko dzim. 1928 1966 Transports Baltijas dzelzceļš, Daugavpils nod. operatore Smagsvara vilcienu komplektēšanas un kravu pārvadāšanas metodes racionalizatore
14 Lilita Bērziņa 19031983 1978 Kultūra Aktrise Piešķirta B. Rūmnices balva (1976. g.) — par izcilu raksturlomas vai mātes lomas atveidojumu
15 Rita Bērziņa[3][4] dzim. 1932 1981 Transports Rīgas preču stacijas konteineru laukuma kompleksā brigāde, vadītāja, racionalizatore
16 Augusts Bērziņš 19041980 1965 Rūpniecība Sarkanā bāka, kolhozs Ventspilī, priekšsēdētājs
17 Ermijs Bieziņš dzim. 1915] 1971 Lauksaimniecība 2. lauku profesionāli tehniskā vidusskola, mācību iestāde Cēsu rajonā, direktors Bieziņa vadībā skola izveidojās par vienu no labākajām lauku prof. tehniskajām skolām republikā un PSRS
18 Vsevolods Birkenfelds dzim. 1927] 1971 Rūpniecība VEF, rūpnīca Rīgā, direktors Birkenfelda vadībā izstrādāta un ieviesta augstražīga radiouztvērēju masveida raž. sistēma
19 Lilija Brangale dzim. 1913] 1965 Lauksaimniecība Draudzība, kolhozs Stučkas rajonā, slaucēja Panākumi slaucamo govju produktivitātes kāpināšanā
20 Alfrēds Briedis[3][4] dzim. 1902] 1966 Lauksaimniecība Cīņa, kolhozs Cēsu rajonā, priekšsēdētājs
21 Jānis Buls 1927] — 1981 1966 Lauksaimniecība Ezerciems, kolhozs Rīgas rajonā, brigadieris Sasniegumi kartupeļu audzēšanā (1960. — 1965. g. vid. 180 c/ha)
22 Voldemārs Bušs dzim. 1918 1960 Rūpniecība VEF, rūpnīca Rīgā, instrumentu atslēdznieks Novators; konstruējis radio un telefonu raž. automatizācijas ierīces, piedalījies tehn. procesu pilnveidošanā
23 Vasilijs Butusovs 19121983 1959 Transports Rīgas lokomotīvju depo, Rīgā, mašīnists Ierosinājis palielināt lokomotīves starpremontu nobraukumu (1954) un viens no pirmajiem LPSR ierosmi īstenojis, pusotrkārt pārsniedzot normatīvos rādītājus
24 Jānis Ciekurs dzim. 1931 1973 Lauksaimniecība Vijciems, padomju saimniecība Valkas rajonā, traktorists kombainieris
25 Imants Cinis[3][4] dzim. 1931 1971 Lauksaimniecība Jelgavas PMK — 13, Jelgavas rajonā, ekskavatora mašīnists
26 Arturs Čikste dzim. 1930 1949 Lauksaimniecība Ieguvis augstas graudaugu ražas
27 Felicija Čuplinskiene dzim. 1924 1960 Lauksaimniecība Lielplatones Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, Jelgavas rajonā, slaucēja Apkopa lielu skaitu govju (150), panākumi lauksaimniecības produktu raž. palielināšanā
28 Mihails Čurikovskis dzim. 1932 1963 Rūpniecība Rīgas traleru flotes bāzes saldētājtralera kapteinis 1963. g. Čurikovska vadībā ar kuģi SRTR—9144 iegūta rekordnozveja — 1,500 tonnu zivju
29 Irma Dāvida dzim. 1916 1960 Rūpniecība Rīgas audums, tekstilkombināts Rīgā, audēja
30 Pjotrs Donkarevs[3][4] dzim. 1920 1971 Transports Rīgas autobusu parks, Rīgā, šoferis Sasniedzis teicamus automobiļu ekspluatācijas rādītājus — ar autobusu ZIS-155 nobraucis 1 mlj. km bez kapitālā remonta
31 Aina Dreimane dzim. 1935 1971 Lauksaimniecība Ādaži, kolhozs Rīgas rajonā, slaucēja Sasniegusi augstu izslaukumu (no 26 govīm 5175 kg piena vid. no 1 govs)
32 Heronīms Dumbra dzim. 1928 1974 Transports Daugavpils lokomotīvju depo, Rēzeknes stacijas mašīnists
33 Helēna Eidemane 19061978 1968 Pedagoģija Rīgas 4. vidusskola, latv. val. un lit. skolotāja, direktora vietniece māc. darbā Veikusi lielu darbu jauno skolotāju kadru audzināšanā
34 Austra Ezeriņa dzim. 1906 1958 Lauksaimniecība Mārupe, kolhozs Rīgas rajonā, slaucēja 1958. g. izslaukusi vid. no govs 4759 kg piena
35 Mihails Fesenko[3][4] 19101974 1971 Rūpniecība Rīgas elektromašīnu rūpnīca, Rīgā, direktors
36 Anatolijs Filatkins[3][4] dzim. 1922 1966 Rūpniecība Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, tēraudlējējs, brigadieris
37 Anna Frīdberga 19031974 1958 Lauksaimniecība Valdeķi, padomju saimniecība Tukuma rajonā, slaucēja No katras savas grupas govs izslaukusi vid. >5500 kg piena gadā
38 Milda Fridrihsone dzim. 1902 1958 Lauksaimniecība Sarkanais Oktobris, kolhozs Cēsu rajonā, sivēnmāšu kopēja No katras sivēnmātes ieguvusi vid. 30,3 sivēnu gadā
39 Artūrs Frīdrihsons dzim. 1927 1965 Rūpniecība Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, valcētājs
40 Marija Gailīte[3][4] dzim. 1912 1958 Lauksaimniecība Padomju zvaigzne, kolhozs Madonas rajonā, slaucēja No katras savas grupas govs izslaukusi vid. >5000 kg piena gadā
41 Velta Galviņa dzim. 1928 1971 Lauksaimniecība Sarkanais stars, kolhozs Madonas rajonā, aitkope No katras aitu mātes ieguvusi vid. 1,8 jērus un no katras aitas vid. 5 kg vilnas gadā
42 Anna Gļauda dzim. 1926 1958 Lauksaimniecība Bērzpils, padomju saimniecība Balvu rajonā, sivēnmāšu kopēja
43 Viktorija Grase dzim. 1918 1958 Lauksaimniecība Stari, padomju saimniecība Gulbenes rajonā, slaucēja No katras savas grupas govs izslaukusi vid. >4000 kg piena gadā
44 Lūcija Grauda dzim. 1914 1966 Lauksaimniecība Sarkanais stars, kolhozs Dobeles rajonā, priekšsēdētāja
45 Klaudija Grigorjeva[3][4] 19121962 1950 Lauksaimniecība Augstkalne, padomju saimniecība Dobeles rajonā, slaucēja No katras savas grupas govs izslaukusi vid. >4000 kg piena gadā
46 Gaļina Griņova dzim. 1942 1977 Rūpniecība VEF, rūpnīca Rīgā, sakaru aparatūras regulētāja, darbaudzinātāja
47 Grigorijs Groms dzim. 1928 1978 Medicīna Republikas bērnu klīniskās slimnīcas nod. vad., Latvijas Pediatru zinātniskās biedrības priekšsēdētājs Pētījis cukurslimību bērniem, medikamentu blakusiedarbību un citas probl.
48 Johans Grušķevics 18931977 1958 Lauksaimniecība Padomju Latvija, kolhozs Ventspils rajonā, priekšsēdētājs
49 Jānis Hermanis dzim. 1908 1949
50 Alberts Ikaunieks[3][4] dzim. 1928 1971 Rūpniecība Rīgas vagonu rūpnīca, frēzētājs instrumentālists
51 Nadežda Ivanova dzim. 1920 1960 Lauksaimniecība Īslīce, padomju saimniecība Bauskas rajonā, cūkkope
52 Aleksandrs Jakovļevs dzim. 1926 1971 Lauksaimniecība Brīvība, kolhozs Dagdas rajonā, priekšsēdētājs
53 Ivars Jansons dzim. 1932 1982 Lauksaimniecība Uzvara, kolhozs Bauskas rajonā, priekšsēdētājs
54 Aleksandrs Jedemskis 19131983 1965 Rūpniecība Rīgas traleru flotes kapteinis
55 Arvīds Kalējs[3][4] dzim. 1915 1958
56 Jānis Kalnbērziņš 18931986 1963 Politika PSRS APP priekšsēdētāja vietnieks, LPSR APP priekšsēdētājs
57 Viktors Kalnbērzs dzim. 1928 Medicīna Pētījis kaulu lūzumu saaugšanu pēc osteosintēzes; konstruējis kompresijas un distrakcijas aparātus
58 Fricis Kalns dzim. 1907 1949
59 Anna Kanenberga dzim. 1911 1966 Lauksaimniecība Jelgava, izmēģinājumu saimniecība Jelgavas rajonā, slaucēja No katras savas grupas govs izslaukusi vid. >5000 kg piena gadā
60 Maija Kapusta[3][4] dzim. 1926 1966 Rūpniecība Rīgas manufaktūra, rūpnīca Rīgā, 3. filiāles (Zasulauka manufaktūra) audēja
61 Arnis Kārkliņš dzim. 1924 1971 Rūpniecība Rīgas elektroaparātu rūpnīca, Rīgā, virpotājs, darbaudzinātājs, LPSR AP dep.
62 Antons Katkovskis 19001972 1948 Lauksaimniecība Okte, valsts zirgaudzētava Talsu rajonā, zirgkopis
63 Edgars Kauliņš 19031979 1965 Lauksaimniecība Lāčplēsis, kolhozs Ogres rajonā, priekšsēdētājs Kauliņa vadībā kolhozs kļuva par ekon. augsti attīstītu saimniecību
64 Roberts Kauliņš 19251977 1966 Lauksaimniecība Draudzība, kolhozs Talsu rajonā, kompleksās brigādes brigadieris
65 Alberts Kauls 19382008 Lauksaimniecība
66 Romualds Kavinskis[3][4] dzim. 1928 1971 Lauksaimniecība Krasnij Oktjabrj, kolhozs Peiļu rajonā, priekšsēdētājs
67 Augusts Kirhenšteins 18721963 1957 Zinātne LPSR ZA viceprezidents, LPSR ZA Mikrobioloģijas organizētājs un institūta direktors, PSRS AP dep. un LPSR AP loc. Darbi par bakt. attīstību un strukt., inf. slimību apkarošanas un imunitātes problēmām, makroorganismu un mikroorganismu mijiedarbību, vitaminol. un racionāla uztura problēmām. Dib. Vissavienības Mikrobioloģijas biedrības Latvijas nodaļu (1958). Nodibināta Kirhenšteina prēmija (1972)
68 Savrils Kirjanovs dzim. 1918 1966 Rūpniecība Rīgas elektromašīnu rūpnīca, Rīgā, atslēdznieks
69 Francis Kokins dzim. 1927 1968 Pedagoģija Aglonas internātskola, mācību iestāde Daugavpils rajonā, direktors Kokina vadībā ieviestas efektīvas darba formas skolēnu darbaudzināšanā, prof. orientācijā, skolēnu pašpārvaldes vadīšanā
70 Vitālijs Koļesņičenko[3][4] dzim. 1905 1965 Rūpniecība Rīgas vagonu rūpnīca, Rīgā, galvenais tehnologs
71 Bruno Kondruss dzim. 1921 1960 Transports Latvijas jūras kuģniecības kapteinis
72 Jānis Konrāds 18981968 1958 Celtniecība Rīgas Celtniecības trests, Rīgā, specializētās apdares pārvaldes strādnieks Piedalījies Rīgas atjaunošanā, vairāku ēku (LPSR ZA augstceltnes, viesnīcas Rīga, RPI) būvdarbos
73 Pāvels Kovaļovs 19181978 1965 Lauksaimniecība Zilupe, padomju saimniecība Ludzas rajonā, direktors
74 Semjons Koževņikovs dzim. 1913 1971 Celtniecība Daugavas HES celtniecības pārvaldes strādnieks, brigadieris Piedalījies vairāku HES celtn. BaltkrPSR un LietPSR
75 Jānis Krastiņš[3][4] 18901983 1980 Zinātne LPSR ZA Vēstures institūta sektora vad. Pētījis gk. Latvijas revolucionārās kustības un kapitālistiskā perioda sociālekon. attīstības jautājumus
76 Valentīna Kronberga dzim. 1939 1971 Rūpniecība Sarkanais kvadrāts, rūpnīca Rīgā, brigadiere
77 Voldemārs Krūmiņš dzim. 1922 1971 Rūpniecība VEF, rūpnīca Rīgā, elektromēraparatūras smalkmehāniķis Devis lielu ieguldījumu jaunās radio un elektronikas tehnikas un tehnoloģijas ieviešanā un apgūšanā
78 Voldemārs Krūmiņš dzim. 1931 1961 Rūpniecība Līgatne, fabrika Cēsu rajonā, papīrmašīnas vad. Uzlabojis plāno papīru raž. tehnol., paaugstinājis papīrmašīnas ražīgumu
79 Jānis Kubažs dzim. 1905 1958
80 Aleksandra Kuļikova[3][4] dzim. 1918 1965 Lauksaimniecība Vilce, padomju saimniecība Jelgavas rajonā, cūkkope
81 Edgars Ķienis dzim. 1930 1971 Lauksaimniecība Vaiņode, padomju saimniecība Liepājas rajonā, cūkkopis, LKP CK loc. 1970. g. nobarojis 4008 cūkas; 1 cūkas dzīvmasas pieaugums vid. 545 g diennaktī
82 Jānis Ķurzēns dzim. 1928 1966 Rūpniecība Rīgas radiorūpnīca, Rīgā, raž. dispečeru daļas priekšnieks Devis lielu ieguldījumu jaunas radioaparatūras izgatavošanas tehnol. izstrādāšanā un ieviešanā
83 Vilhelms Laiviņš 19111979 1958 Politika LKP Rīgas rajona komitejas pirmais sekretārs, LKP CK loc., LPSR AP dep., LPSR APP loc.
84 Ieva Lapsenberga dzim. 1899 1966 Lauksaimniecība Boļševiks, kolhozs Saldus rajonā, slaucēja
85 Jānis Latonas[3][4] dzim. 1938 1973 Lauksaimniecība Ceraukste, kolhozs Bauskas rajonā, traktorists
86 Milda Lazdiņa-Judina dzim. 1927 1950
87 Voldemārs Lazdups dzim. 1935 1966 Celtniecība Liepājas vispārējās celtniecības tresta darbu vad., LPSR AP dep.
88 Harijs Līdaks dzim. 1934 1961 Rūpniecība Rīgas refridžeratorflotes bāzes kuģa kapt. palīgs, saldētājtraleru Linards Leicens un Matīss Plūdonis kapteinis
89 Lidija Liepiņa dzim. 1891 1965 Zinātne LPSR ZA Neorganiskās ķīmijas institūta konsultante Izpētījusi gāzu sorbcijas likumsakarības filtrējošās iekārtās (arī gāzmaskās), pierādījusi virsmas savienojumu pakļaušanos aktīvo masu likumam (kopā ar N. Šilovu). LPSR organizējusi metālu korozijas pētījumus
90 Staņislavs Līvmanis[3][4] dzim. 1939 1981 Lauksaimniecība Jaunpils Lauksaimniecības izmēģinājumu stacija, Tukuma rajonā, mehāniskās slaukšanas meistars
91 Antons Luriņš 19111983 1958 Lauksaimniecība strādājis Latvijas PSR Lauksaimniecības ministrijā ministra Aleksandra Ņikonova laikā /1951 - 1961/ 1959.gadā atstādināts no pienākumu pildīšanas sakarā ar Latvijas Komunistiskās partijas kursa maiņu. Pēc tam ilgus gadus vadījis Latvijas Zinātņu akadēmijas pakļautībā esošo 'Citronskābes rūpnīcu'
92 Jāzeps Lūriņš dzim. 1930 1960 Rūpniecība Rīgas eksperimentālā kuģu mehanizētā rūpnīca, Rīgā, atslēdznieks, brigadieris
93 Pāvels Lužins dzim. 1909 1963 Rūpniecība Latvijas jūras tirdzn. flotes kuģa Belašov kapteinis
94 Oļegs Ļenovs dzim. 1926 1985 Rūpniecība LPSR APP loc.
95 Serafims Ļevšins[3][4] dzim. 1903 1966 Celtniecība Pļaviņu HES celtniecības galvenais inženieris, LPSR AP dep. Piedalījies vairāku GOELRO plāna hidrotehn. būvju un citu HES (Volhovas HES, Rīgas HES, Pļaviņu HES) celtniecībā
96 Aleksandrs Mālmeisters dzim. 1911 1969 Zinātne LPSR ZA Polimēru mehanizētā institūta direktors Izstrādājis lokālo deformāciju statist. teoriju, pilnv. dzelzsbetona un kompozītmateriāla konstr. aprēķinu metodes, izveidojis anizotropisko materiālu stiprības kritērijus, izveidojis konstrukcijas materiālu diagnostikas un ilgizturības prognozēšanas metodes
97 Rūdolfs Mazītis dzim. 1912 1966 Lauksaimniecība Atmoda, kolhozs Limbažu rajonā, priekšsēdētājs Mazīša vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajām saimn. LPSR
98 Pjotrs Medvedevs 19161981 1958 Lauksaimniecība Okte, padomju saimniecība Talsu rajonā, direktors
99 Elza Melameda dzim. 1922 1965 Rūpniecība Rīgas tekstils, rūpnīca Rīgā, audēja
100 Leonīds Melderis[3][4] dzim. 1912 1966 Rūpniecība VEF, rūpnīca Rīgā, inženieris konstruktors Devis lielu ieguldījumu jaunās tehnol. izstr. un ieviešanā rūpnīcā VEF
101 Fricis Metens-Mertens 19111966 1952 Lauksaimniecība Lībagi, kolhozs Talsu rajons, brigadieris, traktorists
102 Ādolfs Možeiko dzim. 1928 1958 Lauksaimniecība Elejas MTS, iestāde Jelgavas rajonā, traktoristu brigadieris
103 Olga Narovska dzim. 1946 1981 Rūpniecība Daugavpils ķīmiskās šķiedras raž. apvienības šķeterētāja, PSRS AP dep.
104 Josifs Orups 19111980 1966 Lauksaimniecība Daugava, kolhozs Krāslavas rajonā, brigadieris Guvis lielus panākumus linu audzēšanā
105 Velta Ostrovska[3][4] dzim. 1927 1971 Rūpniecība Latvijas lini, rūpnīca Jelgavā, audēja Devusi lielu ieguldījumu LPSR vieglās rūpn. attīstībā
106 Leo Paiders 19261991 1966 Lauksaimniecība Madonas CMP Kusā, Madonas rajonā, vecākais vienkausa ekskavatora mašīnists
107 Aleksandrs Panovs dzim. 1914 1975 Rūpniecība Komutators, rūpnīca Rīgā, raž. apmācības meistars Devis lielu ieguldījumu LPSR rūpn. attīstībā un jauno strādnieku audzināšanā
108 Lūcija Pētersone dzim. 1940 1983 Lauksaimniecība Lēdurga, kolhozs Limbažu rajonā, mehanizētās slaukšanas meistare, PSRS AP dep.
109 Jāzeps Petrovičs dzim. 1909 1966 Lauksaimniecība Druva, kolhozs Saldus rajonā, laukstrādnieks, cūkkopis, būvbrigādes strādnieks
110 Jānis Pinka[3][4] dzim. 1930 1972 Lauksaimniecība Alauksts, kolhozs Cēsu rajonā, traktorists, LPSR AP dep.
111 Augusts Pommers dzim. 1922 1971 Lauksaimniecība Priekule, padomju saimniecība Liepājas rajonā, direktors
112 Irma Priedaua 19271974 1971 Lauksaimniecība Vecauce, LLA mācību un pētījumu stacija Auces rajonā, slaucēja
113 Ernests Puķītis dzim. 1929 1966 Lauksaimniecība Skrunda, kolhozs Kuldīgas rajonā, priekšsēdētājs
114 Virgīnija Putāne dzim. 1925 1971 Lauksaimniecība Dzirkstele, kolhozs Daugavpils rajonā, zootehniķe
115 Armands Rasmanis[3][4] 19321980 1973 Lauksaimniecība Avangards, kolhozs Jelgavas rajonā, brigadieris
116 Sergejs Razorenovs dzim. 1923 1971 Rūpniecība Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca, elektromontieris Devis lielu ieguldījumu republikas dzelzceļa transp. attīstībā
117 Kārlis Reinis 19101966 1965 Rūpniecība Sarkanā zvaigzne, fabrika Rīgā, atslēdznieks Devis lielu ieguldījumu velosipēdu, motovelosipēdu un mopēdu raž. apguvē
118 Kārlis Reiskarts 18961970 1958 Politika Bauskas rajona izpildkomitejas priekšsēdētājs, LPSR AP dep.
119 Lilija Reiziņa dzim. 1924 1978 Pedagoģija Rīgas 45. vidusskola, direktore un ķīm. skolotāja Reiziņas vadībā skolā gūti panākumi skolēnu idejiski polit., internacionālā, militārpatriot. un estēt. audzināšanā
120 Aleksandrs Riekstiņš[3][4] dzim. 1918 1976 Lauksaimniecība Iecava, kolhozs Bauskas rajonā, valdes priekšsēdētājs
121 Monika Rivare dzim. 1933 1966 Lauksaimniecība Aglona, padomju saimniecība Preiļos, zootehniķe, LPSR AP dep.
122 Jegors Romanovs dzim. 1916 1971 Celtniecība Rēzeknes PMK-4, Rēzeknes PMK-5, iestādes Rēzeknē, namdaru brigadieris
123 Jēkabs Roze dzim. 1924 1971 Lauksaimniecība Sarkanais Oktobris, kolhozs Cēsu rajonā, mehāniķis, LKP CK loc.
124 Augusts Rozenfelds 19261983 1966 Zvejniecība Banga, zvejniecības kolhozs, zvejas apvienoto posmu vad.
125 Zenta Ruka[3][4] dzim. 1930 1966 Rūpniecība Rīgas 3. maizes kombināts, tehnoloģe
126 Gunārs Saltais dzim. 1930 1963 Rūpniecība Rīgas traleru flotes lielo saldētājkuģu kapteinis direktors
127 Pjotrs Semeņenkovs 19031969 1966 Rūpniecība Rīgas cementa un šīfera rūpnīca, meistars, brigadieris Devis lielu ieguldījumu republikas būvmateriālu rūpn. attīstībā
128 Sergejs Semjonovs dzim. 1925 1971 Jūrniecība Kuģa Belašov elektromehāniķis
129 Marta Semule 19041985 1953, 1958 Lauksaimniecība Kopdarība, kolhozs Gulbenes rajonā, slaucēja, PSRS TSSI dalībniece, LKP CK loc., LPSR AP un PSRS AP dep. Vid. no govs gadā izslauca 5680 kg piena, 1954. g. — 6017 kg piena. Galgauskā uzstādīts Semules bronzas krūšutēls (tēlnieks M. Lange)
130 Emīlija Siliņa[3][4] dzim. 1914 1960 Rūpniecība VEF, rūpnīca Rīgā, montētāja, PSRS AP dep. Devusi lielu ieguldījumu jaunās strādnieku maiņas audzināšanā
131 Jānis Slakteris 19011973 1958 Lauksaimniecība Code, kolhozs Bauskas rajonā, priekšsēdētājs Slaktera vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem Bauskas rajonā
132 Fricis Smilga 19021973 1958 Lauksaimniecība Uzvara, kolhozs Talsu rajonā, priekšsēdētājs Smilgas vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem Talsu rajonā
133 Pjotrs Sokolovs dzim. 1932 1966 Lauksaimniecība Alfa, rūpnīca Rīgā, atslēdznieks, brigadieris
134 Ivans Soročinskis dzim. 1922 1966 Lauksaimniecība Cīņa, kolhozs Liepājas rajonā, mehāniķis
135 Ignats Spila[3][4] dzim. 1939 1976 Lauksaimniecība Lāčplēsis, kolhozs Ogres rajonā, traktorists
136 Vladislava Sproģe dzim. 1918 1966 Lauksaimniecība Dzirkstele, kolhozs Tukuma rajonā, slaucēja
137 Alise Strazdiņa dzim. 1937 1966 Rūpniecība Valmieras piena kombināts, augstākās klases sviesta meistare
138 Jāzeps Streļčs dzim. 1935 1965 Celtniecība Rīgas dzīvokļu celtniecības trests
139 Jānis Stunda dzim. 1922 1965 Lauksaimniecība Padomju jaunatne, kolhozs Jelgavas rajonā, brigadieris
140 Jānis Sudrabkalns[3][4] 18941975 1974 Kultūra Dzejnieks
141 Marta Štreinerte dzim. 1916 1952
142 Valentīns Šuvajevs dzim. 1930 1961 Rūpniecība Jūrnieks
143 Tamara Švaba dzim. 1925 1975 Rūpniecība Alfa, rūpnīca Rīgā
144 Jakovs Traškovs dzim. 1923 1971 Rūpniecība Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca, atslēdznieks instrumentālists
145 Jevdokija Trifanova[3][4] dzim. 1928 1971 Rūpniecība Rīgas adītājs, fabrika Rīgā, adītāja, LPSR AP dep.
146 Valija Turka dzim. 1931 1971 Lauksaimniecība Bolupe, padomju saimniecība Balvu rajonā, zootehniķe, brigadiere
147 Ļubova Ulanova dzim. 1917 1966 Transports Urālu civilās aviācijas pārvaldes vienības komandiera vietn., LPSR Civilās aviācijas pārvalde, LPSR AP dep. Pas. pirmā sieviete, kas lidojusi ar turbopropelleru lidmašīnām. Lidmašīnā IL-18 (ar siev. apkalpi) sasniegusi 5 pas. rekordus. Viena no pirmajām apguvusi aviolīnijas Rīga-Novosibirska, Rīga-Taškenta, Rīga-Baku, Rīga-Arhangeļska. Nolidojusi gandrīz 19 tk. stundu
148 Marta Upatniece 19091979 1951
149 Andrejs Upīts 18771970 1967 Kultūra Rakstnieks, LPSR AP dep. Divās Upīša dzīves un darba vietās iekārtoti memoriālie muzeji
150 Anna Vaidere[3][4] dzim. 1927 1973 Lauksaimniecība Dzimtene un Līksna, kolhozi Daugavpils rajonā, slaucēja
151 Vija Vasiļjeva dzim. 1931 1981 Rūpniecība Rīgas tekstils, rūpnīca Rīgā, audēja
152 Broņislava Veigule dzim. 1927 1976 Rūpniecība Sarkanais rīts, rūpnīca Krāslavas rajonā, krāsotāja, LPSR AP dep.
153 Rita Veilande dzim. 1924 1965 Lauksaimniecība Ļeņins, padomju saimniecība Rīgas rajonā, zootehniķe
154 Emma Vilemsone dzim. 1905 1966 Lauksaimniecība Zemgale, padomju saimniecība Dobeles rajonā, putnkope 1964. — 1966. g. vid. gadā apkopa > 69 tk. cāļu
155 Pēteris Vilmanis[3][4] dzim. 1932 1974 Rūpniecība Rīga, rūpnīca Rīgā, mašīnstrādnieks, brigadieris, LPSR AP dep.
156 Anna Vorobjova 19221977 1976 Lauksaimniecība Barkava, padomju saimniecība Madonas rajonā, slaucēja, LPSR AP dep.
157 Teodors Zaļkalns 18761972 1971 Tēlniecība Tēlnieks Viens no latv. profesionālās tēlniecības pamatlicējiem, vairāku pieminekļu autors
158 Ernests Zēbergs 18961971 1948, pirmais LPSR Lauksaimniecība Okte, padomju saimniecība Talsu rajonā, posminieks Ieguvis augstu graudaugu ražu (1947. g. 30,3 c/ha)
159 Jānis Zeltiņš dzim. 1900 1958 Rūpniecība Inženieris, tehnologs, mehāniķis Piedalījies iesala u.c. pārtikas produktu kalšu izstrādāšanā
160 Līna Zvaigznīte[3][4] 19011973 1958 Lauksaimniecība Ļeņina ceļš, kolhozs Valkas rajonā, priekšsēdētāja Zvaigznītes vadībā kolhozs kļuva par vienu no ekon. spēcīgākajiem rajonā
161 Otīlija Žagata[3][4] dzim. 1923 1960 Celtniecība Sarkanais metalurgs, rūpnīca Liepājā, mūrniece
162 Marija Živa 19181982 1971 Lauksaimniecība Vienība, kolhozs Rīgas rajonā, cūkkope Lielākais iegūto sivēnu skaits gadā — 1812 sivēni

Izmantotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Oruzhie Magazine, Page 9, Issue 5 1998 & Issue 6 1998.
  • "Солдат удачи" номер 9 (72) 2000 Д.Ширяев "Кто изобрел автомат Калашникова"

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Craig Gottlieb Militaria, Archive, Hero of Socialist Labor Group
  2. Goda nosaukuma saņemšanas brīdī
  3. 3,00 3,01 3,02 3,03 3,04 3,05 3,06 3,07 3,08 3,09 3,10 3,11 3,12 3,13 3,14 3,15 3,16 3,17 3,18 3,19 3,20 3,21 3,22 3,23 3,24 3,25 3,26 3,27 3,28 3,29 3,30 3,31 3,32 3,33 3,34 Latvijas Padomju enciklopēdija, 1 — 102. 1981 — 1988.
  4. 4,00 4,01 4,02 4,03 4,04 4,05 4,06 4,07 4,08 4,09 4,10 4,11 4,12 4,13 4,14 4,15 4,16 4,17 4,18 4,19 4,20 4,21 4,22 4,23 4,24 4,25 4,26 4,27 4,28 4,29 4,30 4,31 4,32 4,33 4,34 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. I — III un rādītājs. 1967 — 1972.