Dzīvnieku ferma

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Dzīvnieku ferma
Autors Džordžs Orvels
Oriģinālais nosaukums Animal Farm
Valsts Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Valoda angļu
Žanrs Satīra
Izdevējs
Izdota 1945

"Dzīvnieku ferma" (Animal Farm) ir Džordža Orvela 1945. g. romāns, ko uzskata par vienu no nozīmīgākajiem XX gs. antiutopiskajiem romāniem. Romāns ir veidots politiskas alegorijas formā un balstīts uz notikumiem, kas norisinājās PSRS Josifa Staļina valdīšanas laikā. Publicēšanas laikā romāns "Dzīvnieku ferma" bija Orvela veiksmīgākais darbs - gada laikā tika pārdoti 25 000 eksemplāru. Sākotnēji Orvels grāmatai bija sagatavojis priekšvārdu, kurā runāja par preses brīvību Anglijā (tajā tika apspriesta pašcenzūra); ironiskā kārtā šis priekšvārds pats tika cenzēts.


Sižets[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzmanību! Turpmākajā tekstā var tikt atklāti nozīmīgi sižeta pavērsieni!

Kad fermas godalgotais vidējās baltās šķirnes kuilis Majors (izstādēs saukts par Villingdonas Skaistuli) sasauc dzīvnieku sapulci Muižas fermā, viņš pastāsta par sapni, kurā tiek sapņots par cilvēces izzušanu un dzīvnieku dzīvi brīvībā, mierā un harmonijā. Viņš salīdzina cilvēkus ar parazītiem un iemāca dzīvniekiem revolūcijas dziesmu „Angļu zvēri”. Dzīvnieki cer, ka reiz pienāks revolūcijas diena un cilvēki no fermas pazudīs.

Kad pēc trim dienām nomirst vecais Majors, divas cūkas — Sniedziņš un Napoleons — sāk rīkoties pie Majora sapņa realizēšanas. Tiek izveidota Animālisma mācība. Kādu dienu fermeri Džonsu, kam patīk iedzert, viņa sievu un mājdzīvnieku kraukli Mozu padzen no fermas un dzīvnieki pārņem tās kontroli. Uz sienas tiek uzrakstīti septiņi Animālisma baušļi, no kuriem svarīgākais ir pēdējais - „visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi”. Muižas ferma tiek pārdēvēta par Dzīvnieku fermu. Visi dzīvnieki cītīgi strādā fermas labā, bet īpaši izceļas viens — vezumu zirgs Bokseris, kura mīļākais sauklis ir „Es strādāšu vēl centīgāk!”.

Dzīvnieku fermā dzīve iesākas lieliski — Sniedziņš māca dzīvniekiem lasīt un rakstīt (daži dzīvnieki to māk jau gana labi), pārtika ir pārpārēm, jo dzīvniekiem jāapgādā vien pašiem sevi, nevis vēl arī cilvēki. Mistera Džonsa pūliņi atgūt fermu ir neveiksmīgi un dzīvnieki „Laidara kaujā” (12. oktobrī; simbolizē Pilsoņu karu Krievijā no 1917. līdz 1922. gadam) uzvar.

Drīz vien abu vadoņu, Napoleona un Sniedziņa, starpā sākas nesaskaņas par varu fermā. Kamēr Sniedziņš vēlas fermā celt vējdzirnavas, Napoleons oponē. Dzīvnieki izveido divas frakcijas ar devīzēm „Balsojiet par Sniedziņu un trīsdienu darba nedēļu!” un „Balsojiet par Napoleonu un pilnu sili!”. Tiek sasaukta sapulce, kuras laikā Napoleons deviņu suņu pavadībā Sniedziņu padzen no fermas. Napoleons sevi nosauc par vadoni un fermā sākas pārmaiņas — viņš paziņo, ka vairs nebūs sapulces un Cūku Komiteja izlems visus ar fermu sasitītos jautājumus.

Napoleons maina savas domas par vējdzirnavām, paziņojot, ka Sniedziņš nozaga ideju no viņa un visi sāk darbu pie dzirnavām. Pēc bargas vētras iesāktās vējdzirnavas sabrūk, bet Napoleons paziņo, ka visu sagrāva Sniedziņš, lai ieriebtu. Napoleons daudzus fermas iemītniekus nogalina pēc viņu atzīšanās par sadarbību ar Sniedziņu. Tajā pat laikā Bokseris pieņem otru „maksimu” — „Napoleonam vienmēr ir taisnība!”.

Napoleons sāk ļaunprātīgi izmantot savu varu un pārējo dzīvnieku dzīve paliek aizvien grūtāka. Cūkas sāk pieprasīt aizvien vairāk un vairāk privilēģijas uz citu rēķina. Tiek pārrakstīta vēsture un Sniedziņš tiek nepamatoti nomelnots, jo viņa vietā ir jauns varonis — Napoleons. Ik pēc kāda svarīgāka notikuma baušļus pārraksta Napoleona „labā roka” Kviecējs (piemēram, „Neviens dzīvnieks nedrīkst dzert alkoholu!” pārtop par „Neviens dzīvnieks nedrīkst dzert alkoholu pār mēru!”). Tiek aizliegta „Angļu zvēri”, jo tā esot sacelšanās dziesma, bet sacelšanās nu esot beigusies. Dzīvnieki sāk aizdomāties vai tagad, pēc sacelšanās, ir labāk kā bija mistera Džonsa laikos.

Frederiks, kas ir viens no diviem fermas kaimiņiem, apmuļķo Napoleonu un samaksā par kokmateriāliem ar viltotu naudu un vēlāk iebrūk fermā, lai uzspridzinātu gandrīz pabeigtās vējdzirnavas. Kaut arī dzīvnieki uzvar cīņā, lielākā daļa viņu ir ievainoti. Bokseris turpina strādāt smagāk un smagāk, līdz beidzot sabrūk un pēc pāris dienām viņu aizved. Aizved it kā pie ārsta, bet patiesībā — uz Alfrēda Simondsa zirgu kautuvi. Arī šeit Kviecējs izdomā leģendu, ka ārsts ratus nopircis no zirgu kautuves un uzraksts par kautuvi nav paspēts aizkrāsot.

Paiet daudzi gadi. Cūkas dzīvo saimnieka mājā, velk drēbes un sāk staigāt uz pakaļkājām. Septītais bauslis kļūst par vienīgo, pie tam, tas tiek pārveidots uz slaveno „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem!”. Napoleons notur vakariņas par godu cilvēkiem, kas ieradušies apskatīt fermu.

Dzīvnieki atklāj, ka viņu vadonis Napoleons ir mainījies. Vakariņu gaitā pokera mačā Napoleons un Pilkingtona kungs vienlaikus izspēlē pa pīķa dūzim. Dzīvnieki saprot, ka cilvēki un cūkas vairs nav atšķirami — tās valkā drēbes, izmanto Džonsa kunga darba metodes, soda katru nepaklausīgo un staigā uz divām kājām.

Personāži[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Notikumi un tēli „Dzīvnieku fermā” ir rūpīgi izraudzīti bijušajā Padomju Savienībā. Orvela Napoleona tēls ir skaidri redzams 1945. gada 17. marta citātā no vēstules izdevējam:

„..kad uzspridzina vējdzirnavas, es uzrakstīju „visi dzīvnieki, ieskaitot Napoleonu, skatās viens otram sejā”. Es vēlētos šo daļu izmainīt uz „visi dzīvnieki, izņemot Napoleonu..”. Ja tas jau ir nodrukāts, nepūlieties mainīt — es vienkārši vēlējos lai šī frāze precīzi atainotu Josifu Staļinu..”

Savukārt citi tēli, kaut arī ņemti no reālās pasaules, bet tie nav tik rūpīgi izstrādāti, līdz ar to pieļaujamas atkāpes no vēsturiskajiem notikumiem.


Cūkas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Napoleons — cūka, kas kļūst par vadoni Dzīvnieku fermā pēc Sniedziņa. Tēls balstīts uz Josifa Staļina personas. Viņš izmanto militāru (deviņi suņi) spēku, lai citos ar bailēm piespiestu klausīt un godāt. Napoleons arī izmanto šo pašu spēku, lai padzītu Sniedziņu. Napoleonam ir diktatora loma fermā un brīžiem pat personības kults.
  • Sniedziņš — cūka, kas izveidoja animālisma principus un tika padzīta no fermas. Tēls veidots pēc Ļeva Trocka (Leon Trotsky), kas bija pazīstams revolucionārs. Sniedziņš ir intelektuāls un daudz godīgāks nekā Napoleons. Netiek izslēgta arī tēla līdzība ar Ļeņinu.
  • Kviecējs — cūka, kas ir kā preses sekretārs ir iedvesmota no Vjačeslava Molotova un krievu avīzes „Pravda”. Kviecējs izmanto savas zināšanas, lai apvestu ap stūri fermas iemītniekus — tiek izdomātas pasakas, nebijušas lietas un leģendas, lai tikai apmuļķotu dzīvniekus un Napoleonu padarītu par taisnīgu strīdīgos jautājumos. Orvels visu savu mūžu veltījis tam lai parādītu kā politiķi izmanto valodu. Kviecējs runā tik sarežģītā valodā, lai neizraisītos debates un oponēšana. Pat ja kāds uzdod jautājumus, visi tiek nobaidīti ar iespējamo Džonsa kunga atgriešanos.
  • Minimus — cūka-poētiķis, kurš uzraksta dziesmu par Napoleonu, kurā to slavina, tāpat kā šādas lietas darīja Padomju Savienībā.
  • Vecais Majors — Lai arī grāmata nav ne par Marksismu, ne par Ļeņinu, kurus Orvels daļēji atbalstījis, šis tēls veidots gan pēc Marksa, gan pēc Ļeņina līdzības. Cūka ir kā iedvesmas avots, kas tiek parādīts visas grāmatas garumā. Tēls arī parāda runas spēku komunistiskajā Krievijā.
  • Sārtacītis — jauns cūcēns, kas nogaršoja visus Napoleonam pasniegtos ēdienus, pirms Napoleons tos ēda. Gadījumam, ja tie būtu saindēti.

Cilvēki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džonsa kungs — Muižas fermas sākotnējais īpašnieks. Iespējams tēls balstīts uz Nikolaja otrā personības pamata. Savu dzīvi beidza dzērāju patversmē.
  • Frederika kungs — labi koptās kaimiņu fermas Pinčerfīldas īpašnieks. Tēls pilnībā saskan ar Nacistiskās Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru.
  • Pilkingtona kungs — kaimiņu Foksvudas fermas īpašnieks. Viņš reprezentē tādus pasaules spēkus kā ASV un Lielbritāniju. Pasakas beigās kāršu spēlē saskatāmi Teherānas konferences motīvi, kur visi viens otram glaimo, tajā pat laikā krāpjoties spēlē.
  • Vimpers — cilvēks, ko nolīgst Napoleons, lai tas reprezentētu Dzīvnieku fermu cilvēkiem. Tēls balstīts pēc Bernarda Šova, kurš 1931. gadā apciemoja Padomju Savienību un pēcāk stāstīja par redzēto.

Citi dzīvnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Bokseris - viens no pamanāmākajiem tēliem. Viņš ir spēcīgs darba zirgs, jeb proletārietis, kas ir lojāls, spēcīgs un veltījis sevi vienam mērķim. Viņa pamanāmākā rakstura īpašība ir akla ticēšana līderim un korupcijas neredzēšana. Cūkas viņu izmanto un noslogo vairāk kā Džonsa kungs, tādējādi viņa nāve pienāk ātrāk nekā domāts. Iespējams, tēls līdzinās Aleksejam Stahanovam.
  • Dābolīte — tuva Boksera draudzene, kas arī bija darba zirgs. Viņa sevi vainoja oriģinālo septiņu baušļu aizmiršanā, kad Kviecējs tos pārlaboja. Reprezentē vidējo klasi, kas ir vairāk izglītota.
  • Mollija — zirgs, kuram patika valkāt bantītes un piederēt cilvēkiem. Tēls reprezentē buržuāzijas, jeb augšējo slāni. Mollija jau pasakas sākumā (pirms varu pārņem Napoleons) nozūd uz citu fermu un turpmākā gaitā nav redzēta.
  • Bendžamins — ēzelis, kurš bija cinisks par visu iespējamo. Pamatos ar viņa tēlu tiek parādīts cilvēks Krievijā, kas neticēja komunismam. Daļēji viņš reprezentē ebreju populāciju Krievijā, kuri tur bija kuplā skaitā pirms revolūcijas. „Neviens no jums nav redzējis beigtu ēzeli,” ir labs veids kā alegoriski parādīt ebreju komūnas spēju turēties pretī politikai.
  • Mozus — krauklis, kurš stāsta par Cukurkarameļu kalnu virs mākoņiem un par dzīvnieku paradīzi. Mozus parāda reliģijas mūžīgo konfliktu ar komunismu. Interesanti, ka, kamēr melnais krauklis ir prom, fermā ir nemieri un pēc viņa atgriešanās viņam ir atbalsts no cūkām. Tas parāda Padomju varas cinisko attieksmi pret reliģiju, kas tiek izmantota tikai kā masu nomierināšanas līdzeklis. Tēlā parādās Grigorija Rasputina rakstura iezīmes.
  • Mjūriela — kaza, kas nolasīja izlabotos baušļus. Iespējams inteleģentās masas atainojums.
  • Džesija un Blūbela — divi suņi, kas deva dzīvību deviņiem Napoleonu aizstāvošajiem suņiem.
  • Suņi — Napoleona slepenā policija un miesassargi (Čekas līdzība).
  • Aitas — aitas parāda dumjus dzīvniekus, kas akli tic režīmam un neiedziļinās tajā.
  • Kaķis — parāda neatlētisku un sliktu personību, kas nestrādā un izvairās no visa iespējamā, ja vien tajā saskata briesmas.

Kultūrmantojums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pink Floyd 1977. gada albums Animals ir daļēji radīts „Dzīvnieku fermas” iespaidā. Tajā ir skaņdarbi par cūkām, suņiem un aitām. Teksti dziesmām ir saistīsi ar Orvela pasaku.
  • Multfilmas „Džonijs Bravo” sērijā „Aunt Katie's Farm” Džonijs cūkas kostīmā kliedz „Četras kājas — labi! Divas kājas — slikti”, kas ir pasakā aitu izmantota frāze.
  • Tiešsaistes spēlē NationStates ir izdomāta velosipēdu firma ar nosaukumu „Divas riepas — labi! Četras riepas — slikti!”, kas ņemts pēc Orvela stāsta motīviem.
  • Arī kanādiešu reperis „Buck 65” ir izmantojis „kāju frāzi” — tā ir remiksēta viņa dziesmā The Centaur.
  • Multfilmas „Futurāma” sērijā par Mātes dienu, teikts, ka paradīzē nebūs cukura, ko var saistīt ar „Dzīvnieku fermu”, kad Mollijai stāsta, ka pēc sacelšanās fermā nebūs cukurs.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]