Paleolīts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Eiropas apdzīvotība Ledus laikmetā vēlā paleolīta periodā (pirms 20 0000 gadu), kad Ziemeļeiropu klāja ledājs un gar tā malu pletās tundra. Oranžā krāsā iezīmēta Solutras, bet rozā krāsā Gravetas paleolīta kultūra.

Paleolīts (grieķu παλαιός 'vecs', λίθος 'akmens') jeb Senais akmens laikmets bija aizvēstures periods, kura laikā cilvēki sāka izmantot pirmos akmens darbarīkus (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Paleolīts ilga līdz 8. g.t. p.m.ē., kad beidzās pēdējais ledus laikmets un attīstījās mezolītam raksturīgās kultūras. Jau paleolīta laikā cilvēki dažviet sāk nodarboties ar zemkopību.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paleolītu iedala trijos apakšperiodos. Tie ir

  • senais paleolīts (aptuveni 2 400 000. - 120 000. g. p.m.ē.),
  • vidējais paleolīts (aptuveni 300 000. - 30 000. g. p.m.ē.),
  • vēlais paleolīts (aptuveni 30 000. - 8 000. g. p.m.ē.).

Cilvēku evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skandināvijā atrasti akmens laikmeta cirvis un nazis

Pirmais paleolīta cilvēku tips bija australopitēki jeb "dienvidu pērtiķi" (latīņu: australis + grieķu: πίθηκος) jeb pirmshominīdi. Šis cilvēku tips tiek uzskatīts par pārejas posmu starp dzīvnieku un cilvēku. Pirmie šo cilvēku no akmens izgatavotie priekšmeti tika atrasti Etiopijā, pēc citiem datiem Botsvanā. Tie ir apmēram 2,5 miljonu gadu veci. Tomēr, var droši apgalvot, ka cilvēki australopiteki sākuši izgatavot priekšmetus daudz agrāk, tikai tie ir bijuši no koka un tādēļ līdz mūsu dienām nav saglabājušies.

Agrīnā Akmens laikmeta tehnoloģija ir pazīstama arī kā Olduvajas tehnoloģija, kas tā nosaukta pēc Olduvajas ielejas Tanzānijā, kur atrasts liels skaits akmens priekšmetu. Vairums Olduvajas priekšmetu izgatavoti apskaldot dabā atrodamos oļus. Tādēļ to dēvē par oļu darbarīku kultūru (pebble-culture). Šī kultūra uzskatāma par visilgstošāko, tāpat kā Olduvajas tehnoloģija par visilgāk pielietot tehnoloģiju pasaulē - tās pastāvēja miljoniem gadu.

Liels solis uz priekšu tehnoloģijas attīstībā un cilvēku dzīves veida izmaiņā bija uguns izmantošanai, kas sākās apmēram pirms 1,5 miljoniem gadu. Uzskata, ka uguns pielietošana aizsākusies Ķīnā. To var uzskatīt par vienu no visu laiku nozīmīgākajām inovācijām, kura ne brīdi nav zaudējusi savu nozīmi līdz pat mūsdienām. Uguns veicināja tālāku cilvēka attīstību un nākamais solis šajā pilnveidošanās procesā bija pitekantrops jeb "pērtiķcilvēks" (grieķu: πίθηκος + ἄνθρωπος). Šo cilvēku tipu uzskata arī par pirmo kultūras nesēju.

Ziemeļeiropas kopskats ziemas laikā, kas aptuveni parāda ledāja robežu ap 8000 gadu p.m.ē., kad Latvijas teritorijā ieceļoja pirmie cilvēki. Redzams, ka Baltijas valstu teritorija un visa Baltijas jūras dienvidu piekraste ir atbrīvojusies no ledus.

Taču arī pitekantrops bija tikai kārtējais posms akmens laikmeta cilvēka attīstībā - tam sekoja neandertālietis. Tikai paleolīta beigās izveidojās mūsdienu cilvēks (homo sapiens), kā arī radās mūsdienu galvenās rases - mongoloīdi Austrumāzijā, negroīdi centrālajā Āfrikā, eiropeīdi Eiropā un australoīdi Austrālijā un tai tuvējās salās.

Vēlajā paleolītā sāk veidoties arī pirmie reliģijas elementi. Attiecīgi cilvēku nodarbošanās veidam, to ticējumi bija saistīti galvenokārt ar medībām un zemes auglību. Arvien lielāku nozīmi, kā rāda paleolīta laikmeta alu zīmējumi, iegūst arī burvji.

Vēlais paleolīts Latvijā (8500.-7600. g. pr. Kr.)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Leduslaikmeta beigām ledājs pakāpeniski kusa un atkāpās uz Skandinānijas ziemeļiem un Somiju. Izveidojās Baltijas ledus ezers, kas pirms apmēram 10 000 gadu caur Viduszviedrijas lielajiem ezeriem savienojās ar Ziemeļjūru, izveidojot Joldijas jūru. Šajā laikā Latvijas teritorijā izveidojās pieledāju tundras zona ar plašiem ūdens baseiniem un ūdeņiem bagātām upēm. Vēlā paleolīta pašās beigās gar Daugavu no dienvidaustrumiem Latvijas teritorijā ieceļoja pirmie cilvēki. Nav zināma viņu etniskā un kulturālā identitāte, bet viņu galvenās saimnieciskā nodarbošanās bija ziemeļbriežu medības, līdzīgi mūsdienu sāmu kultūrai Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas ziemeļu daļā un ņencu kultūrai Krievijas ziemeļos (Ņencu autonomais apvidus).

Vienīgā paleolīta apmetne Latvijas teritorijā ir atrasta Laukskolā pie senās Daugavas ietekas Baltijas ledus ezerā, vēlāk Joldijas jūrā.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Zagorska I. Vēlā paleolīta beigas 8500.-7600.g.pr.Kr. // Latvijas senākā vēsture 9. g. t. pr. Kr. - 1200. g. - Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2001. - 22.-39. lpp.)
  • Loze, Ilze. Akmens laikmeta māksla Austrumbaltijā, Zinātne, 1983.
  • Loze, Ilze. Akmens laikmets Lubāna klānos, Zinātne, 1979, 85 lpp.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]