Apaļlapu rasene

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Apaļlapu rasene
Drosera rotundifolia L.
Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia)
Apaļlapu rasene (Drosera rotundifolia)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta Raseņu dzimta (Droseraceae)
Suga Apaļlapu rasene (D. rotundifolia)

Apaļlapu rasene (latīņu: Drosera rotundifolia) ir daudzgadīgs raseņu dzimtas kukaiņēdājs lakstaugs. Bieži sastopams purvos, dumbrājos un purvainās pļavās. Viena no izplatītākajām raseņu sugām. Apaļlapu rasenei ir cirkumboreāls areāls, sastopama Eirāzijā un Ziemeļamerikā. 2007. gadā Latvijas botāniķu biedrība izvēlējusies kā gada augu.[1]

Morfoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A Drosera rotundifolia lapa uz 0.1 collas režģa

Apaļlapu rasenes lapas sakārtotas rozetē, izpletušās un piekļāvušās pie zemes, ar 1 - 7 cm garu kātu. Pielapes pavedienveida, līdz pusei saaugušas ar lapas kātu. Lapas plātne gandrīz apaļa, apmēram 1-1.5 cm diametrā. Lapas plātnes virspusē sarkanīgi dziedzermatiņi, kuru pamats ļoti jutīgs pret kairinājumiem. Lapu apakšpuse zaļa, kaila.[2] No rozetes centra izaug 1 vai 2 ziedneši, ar 3 - 15 sīkiem, baltiem ziediem, kas sakopoti rituļveida ziedopā. Ziedam piecas baltas ziedlapas un 5 zaļas kauslapas. Zied no jūlija līdz augustam. Auglis olveida pogaļa.[3]

Barības vielu uzņemšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Augs barojas ar kukaiņiem, kurus piesaista tā košā krāsa un rasai līdzīgie lipīgā sekrēta pilieni. Šādas auga barošanās īpatnības saistītas ar biotopiem, kurus tas apdzīvo. Visbiežāk tajos ir maz minerālvielu vai arī augsne ir tik skāba, ka barības vielu pieejamība ir samazināta.[4] Ar enzīmu palīdzību rasene izšķīdina kukaiņus, kas pielipuši tās lapām, un izdala no tiem amonjaku, kas tām aizvieto slāpekli, ko citi augi uzņem no augsnes.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Roundleaf sundew range (red = izplatīta; pink = nevienmērīgi izplatīta)

Apaļlapu rasenes izplatības areāls ir cirkumboreāls. Tā plaši sastopama Ziemeļamerikā un Eirāzijā. Ziemeļamerikā tā bieži sastopama Lielo ezeru reģionā, nevienmērīgi izplatīta Kanādas dienvidu reģionos, Dienvidaļaskā un Klusā okeāna piekrastē, kā arī Grenlandes dienvidos. Apaļlapu rasene plaši izplatīta Ziemeļeiropā, Britu salās, Centrāleiropā. Retāk sastopama Islandē, Spānijas un Portugāles ziemeļos un Balkānu reģionā. Āzijā bieži sastopama Urālu kalnu apkārtnē. Sastopama arī visā Japānā, Korejā, Kamčatkā. Populācijas sastopamas arī Jaungvinejas salā.

Biotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

D. rotundifolia sfagnu sūnās kopā ar grīšļiem un kosām

Gan atsevišķi eksemplāri, gan lielākas audzes sastopamas pārejas un sūnu purvos, dūksnainos ezeru krastos, mitros priežu mežos. Raksturīga suga vairākās atklātu sūnu purvu un mineralvielām bagātu pārejas purvu augu sabiedrībās.[5] Biežāk sastopama atklātās saulainās vai daļēji saulainās vietās.

Medicīniskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Raseņu laksti satur naftahinona atvasinājumus - drozeronu un plumbagīnu, bez tam vēl C vitamīnu, organiskās skābes, antociānu, miecvielas, proteolītiskus fermentus kā arī kālija un kalcija sāļus. Saskaņā ar D.H. Paper, et al.,[6] Drosera rotundifolia augu ekstrakti uzrāda lielu efektivitāti kā pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis. Tas ir tādu flavonoīdu kā hiperosīds, kvertecīns un isokvertecīns klātbūtnes rezultāts. Uzskata ka flavonoīdi [7] ietekmē M3 muskarīna receptorus gludajā muskulī, nodrošinot pretsāpju efektu. D. rotundifolia ekstrakti uzrādījuši arī antiangioģenētisku efektu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://botanika.sapnis.com/2007/05/2007-gada-augs-apallapu-rasene/
  2. Regents of the University of California (1993). The Jepson Manual: Higher Plants of California. Berkeley, California: University of California Press.
  3. http://www.latvijasdaba.lv/augi/drosera-rotundifolia-l/
  4. Millet J.; Svensson BM. Newton J.; Rydin H. Reliance on prey derived nitrogen by the carnivorous plant Drosera rotundifolia decreases with increasing nitrogen deposition.
  5. http://www.latvijasdaba.lv/augi/drosera-rotundifolia-l/
  6. Paper, D.H.; Karall, E.; Kremser, M.; Krenn, L. (April 2005). "Comparison of the antiinflammatory effects of Drosera rotundifolia and Drosera madagascariensis in the HET-CAM assay". Phytotherapy Research 19 (4): 323–6. doi:10.1002/ptr.1666. PMID 16041727.
  7. Krenn L, Beyer G, Pertz HH, et al. (2004). "In vitro antispasmodic and anti-inflammatory effects of Drosera rotundifolia". Arzneimittelforschung 54 (7): 402–5. PMID 15344845.