Arnolds Bēklins

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Pašportrets ar nāvi" (1872)

Arnolds Bēklins (Arnold Böcklin, dzimis 1827. gada 16. oktobrī Bāzelē, miris 1901. gada 16. janvārī San Domeniko klosterī pie Florences) bija šveiciešu gleznotājs, grafiķis un skulptors, simbolisma pārstāvis.

No 1845. līdz 1847.g. Bēklins studējis Diseldorfas Mākslas akadēmijā, pēc tam kā ainavu gleznotājs apceļojis Šveici, Nīderlandi, Franciju. No 1850. līdz 1857.g. dzīvojis un darbojies Romā, no 1860. līdz 1862.g. bijis profesors Veimāras Mākslas akadēmijā. Vēlāk Bēklins dzīvojis Bāzelē, Minhenē, bet mūža nogali pavadījis Fjezolā Florences tuvumā.

Bēklins ir viens no ievērojamākajiem simbolisma māksliniekiem. Viņa darbiem raksturīgi mitoloģiski un fantastiski, dažkārt arī alegoriski tēli. Sirreālisti Makss Ernsts, Džordžo de Kiriko un Salvadors Dalī uzskatījuši viņu par vienu no nozīmīgākajiem sirreālisma priekštečiem. Pats pazīstamākais Bēklina darbs ir glezna "Mirušo sala" (1880-1886).

"Mirušo sala" (piektā versija, 1886)
Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Arnolds Bēklins