Ausroņi

Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Ausainie roņi)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ausroņi
Otariidae (Gray, 1825)
Austrālijas jūras lauva (Neophoca cinerea)
Austrālijas jūras lauva (Neophoca cinerea)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Airkāji (Pinnipedia)
Dzimta Ausroņi (Otariidae)

Ausroņi jeb ausainie roņi, ausroņu dzimta (Otariidae) pieder plēsēju kārtas (Carnivora) airkāju virsdzimtai (Pinnipedia), šīs dzimtas dzīvniekus parasti sauc par kotikiem un jūras lauvām. Ausroņu dzimtā ir 16 sugas, kas iedalās 7 ģintīs.[1]

Ausroņi ir daļēji ūdens dzīvnieki,kas barojas un migrē ūdenī, bet atpūšas un audzina mazuļus krastā vai uz ledus. Tie dzīvo polāros, mēreni siltos un ekvatoriālos ūdeņos; gan Klusajā okeānā, gan Atlantijas okeāna dienvidu daļā, gan Indijas okeānā.

Vārds "otariid" grieķu valodā nozīmē "mazā auss"[2], sasaucoties ar ausroņu mazajām, bet labi pamanāmajām ausīm.

Tāpat kā pārējie airkājiem (roņiem un valzirgiem) ausroņiem un lāčiem ir kopīgi priekšteči.[3] Zinātniekiem joprojām nav vienprātības, vai roņi atdalījās no ausroņiem pirms vai pēc valzirgiem. Ziemeļu kotika senie fosīlie kauli ir vecākās zināmās fosīlijas starp mūsdienās dzīvojošiem ausroņiem, un iespējams tas ir attīstījies no izmirušā Thalassoleon.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausroņus var atpazīt pēc to mazajām, bet labi saskatāmajām austiņām (Dienvidamerikas jūras lauva)

Ausroņiem proporcionāli ir lielākas priekšējās airkājas kā citiem airkājiem. Pakaļējās airkājas ausroņi atšķirībā no roņiem var palikt sev apakšā un pārvietoties uz visām četrām kājām, līdz ar to uz sauszemes tie ir daudz kustīgāki un manevrēt spējīgāki.[4] Kā arī, salīdzinot ar roņiem, tie ūdenī pavada daudz mazāk laika un biežāk izkāpj krastā atpūsties. Tajā pašā laikā ūdenī tiem ir labākas manevrēšanas spējas un peldēšanas ātrums. Atšķirībā no roņiem un valzirgiem, kuri peldēšanai lieto sinusoīdo peldēšanas tehniku, ausroņi lieto airkājas, līdz ar to peldējums ir spēcīgāks un ātrāks.

Ausroņu galvas ir līdzīgas suņiem, tiem ir asi, labi attīstīti ilkņi un mazas ārējās auss gliemežnīcas. Jūras lauvas kažoku veido tikai akotspalva, bet kotiku kažokam ir bieza pavilna, līdz ar to kotiki tika medīti kažokādas ieguvei.

Ausroņu tēviņi ir daudz lielāki nekā mātītes, to svars var pārsniegt mātītes svaru 2 - 6 reizes. Šāda dzimumu starpība ausroņus padara par seksuāli visatšķirīgākajiem dzīvniekiem starp visiem zīdītājiem.[5] Vismazākā ausroņu suga ir Galapagu kotiks (Arctocephalus galapagoensis), šīs sugas tēviņš sver apmēram 70 kg. Vislielākā suga ir ziemeļu jūras lauva (Eumetopias jubatus), tēviņš var sasniegt 1000 kg svaru.

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausroņi ir tipiski plēsēji, tie barojas ar zivīm, kalmāriem un kriliem. Jūras lauvām ir tendence medīt tuvāk pie krasta, vietās, kur var nomedīt lielākas zivis, toties mazākie augumā kotiki peld tālāk prom no krasta un medī mazākas zivis un vēžveidīgos. Ausroņiem ir laba redze, un medības notiek balstoties uz to. Ir zināms, ka dažas sugas spēj ienirt 400 m dziļumā.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi ausroņi psavus mazuļus laiž pasaulē un audzina uz zemes. Katru gadu pludmalēs vai krasta klintīs un akmeņos tiek veidotas kolonijas, ļoti bieži ausroņi mazuļu audzināšanai izvēlas salas. Izņēmums ir Austrālijas jūras lauva, kurai mazuļu audzināšanas cikls ir garāks kā pārējiem ausroņiem (17,5 mēneši). Visas ausroņu sugas ir poligāmas - viens spēcīgs tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Tēviņi uz mazuļu dzimšanas vietu parasti ierodas pirmie, un katrs nostiprina savu teritoriju, skaļi "dziedot" un demonstrējot gatavību cīnīties. Kautiņi izceļas reti. Mātītes uz kolonijas vietu ierodas 1 dienu pirms mazuļu dzimšanas. Lai arī ausroņi ir sociāli dzīvnieki, kolonijā nepastāv hierarhija. Pakāpes, kādā tēviņi kontrolē mātītes vai teritoriju dažādām sugām ir atšķirīgas. Piemēram, ziemeļu kotiki un Dienvidamerikas jūras lauvas veido un sargā harēmus, neļaujot mātītēm pamest savu teritoriju, toties ziemeļu jūras lauvas un Jaunzēlandes jūras lauvas kontrolē noteiktu teritoriju, neietekmējot mātīšu kustību caur tām.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausroņu dzimta (Otariidae)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. CJO - Abstract - Fur seals and sea lions (Otariidae): identification of species and taxonomic review
  2. “Otary, n., etymology of” The Oxford English Dictionary. 2nd ed. 1989. OED Online. Oxford University Press.
  3. Lento, G.M., Hickson, R.E., Chambers, G.K., Penny, D. (01 Jan 1995). "Use of spectral analysis to test hypotheses on the origin of pinnipeds". Molecular Biology and Evolution 12 (1): 28–52.
  4. BBC - Wildlife Finder - Fur seals and sealions (video, facts and news)
  5. Weckerly, FW (1998). "Sexual-size dimorphism: influence of mass and mating systems in the most dimorphic mammals.". Journal of Mammalogy 79 (1): 33–42. doi:10.2307/1382840

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]