Kotiks

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kotiki
Arctocephalinae
Antarktikas kotiks (Arctocephalus gazella)
Antarktikas kotiks (Arctocephalus gazella)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Airkāji (Pinnipedia)
Dzimta Ausroņi (Otariidae)
Apakšdzimta Kotiki (Arctocephalinae)

Kotiks ir jebkurš ausroņu dzimtas (Otariidae) dzīvnieks, kas pieder kotiku apakšdzimtai (Arctocephalinae). Šajā apakšdzimtā apvienotas 9 sugas, kas tiek iedalītas 2 ģintīs: dienvidu kotiku (Arctocephalus) un ziemeļu kotiku (Callorhinus) ģintīs. Pārējos ausroņu dzimtas dzīvniekus sauc par jūras lauvām.

Izņemot ziemeļu kotiku, kas dzīvo Klusā okeāna ziemeļu daļā, pārējie kotiki dzīvo dienvidu puslodē. No jūras lauvām kotikus var atšķirt pēc tā kažoka. Atšķirībā no jūras lauvām kotiku kažokam ir bieza pavilna, kas tos vēsturiski ir padarījusi par kažokādas dzīvniekiem. Senākajās klasifikācijās ausroņu dzimta tika sadalīta divās apakšdzimtās: kotiku un jūras lauvu apakšdzimtās. DNS pētījumos ir noskaidrots, ka ziemeļu kotiks ir tuvāks radinieks dažām jūras lauvām nekā dienvidu kotikiem, līdz ar to apakšdzimtu iedalījums tika atcelts. Tomēr visiem kotikiem ir kopigs tas, ka tie ir mazāka auguma kā jūras lauvas, tie dodas dziļāk jūrā, lai barotos, to medījums ir sīkāks kā jūras lauvām un seksuālais dimorfisms (auguma starpība starp tēviņiem un mātītēm) izteiktāks.

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā jau ausroņu dzimtai piederigs, kotiks spēj pakaļējās airkājas pavilkt zem ķermeņa un iet uz visām četrām kājām, un tam ir nelielas austiņas. Kotiku airkājas proporcionāli ir lielākas, kažoki tumšākā krāsā un ūsas garākas kā pārējiem airkājiem. Tēviņš var būt pat 5x lielāks nekā mātīte. Kotiku seksuālais dimorfisms ir vislielākais starp visiem zīdītājiem. Kopumā kotiki ir mazāki par jūras lauvām. Mazākā suga ir Galapagu kotiks, kura ķermeņa garums var būt mazāks par 1 metru, bet svars tēviņam nepārsniedz 70 kg. Vieni no lielākajiem kotikiem ir Dienvidāfrikas kotiki, šo sugu tēviņi var sasniegt 360 kg svaru.

Kotikiem ir ļoti laba redze un dzirde. Lai arī kotiki elpo gaisu, tie spēj atrasties ūdenī vairākas nedēļas, medījot zivis, putnus un krilus. Tie jūrā var medīt gan vientulībā, gan veidot nelielas grupas.[1]

Barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kotiki barojas ar noteikta izmēra zivīm, kalmāriem un kriliem. Dažas dienvidu kotiku sugas medī arī jūras putnus, īpaši pingvīnus.[2] Kotiku lielākie ienaidnieki ir haizivis un zobenvaļi, bet dažreiz tos nomedī kāda lielāka jūras lauva.

Vairošanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļu kotika tēviņa harēms

Kā visi ausainie roņi kotiki vasaras laikā pulcējas un veido lielas kolonijas okeāna klinšainajos krastos, lai dzemdētu un audzinātu mazuļus. Visas kotiku sugas ir poligāmas; dominantais tēviņš pārojas ar vairākām mātītēm. Lielākajai daļai kotiku grūsnības periods ilgst 11,5 mēnešus, ietverot vairākus mēnešus, kad mātīte atliek embrija attīstību, lai mazuļi piedzimtu vasaras sākumā. Ziemeļu kotiku tēviņi agresīvi izvēlas un izveido harēmu, kas tiek greizsirdīgi apsargāts. Harēmā var būt līdz 40 mātītēm.[1] Bet dienvidu kotiku tēviņi apsargā noteiktu teritoriju, un mātītes var brīvi migrēt tām cauri, izvēloties ar ko pāroties. Mātītes pārojas pēc dažām dienām, kad piedzimuši mazuļi.[1]

Pēc tam, kad piedzimst mazuļi, mātītes tos vairākas dienas zīda ar pienu, bet tad uz nedēļu dodas jūrā baroties. Atgriezušās tās turpina zīdīt mazuļus līdz tam laikam, kad tie pārtrauc zīst pienu. Diezgan drīz pēc mazuļu piedzimšanas un pārošanās tēviņi lēnām un negribīgi pamet koloniju.

Kotiki un cilvēks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. gadsimtā un 19. gadsimta sākumā mednieki devās medīt kotikus uz salām, uz kurām nevarēja nokļūt neviens dabīgais ienaidnieks. Kotiki uz salām nebaidījās no cilvēkiem, un tos varēja viegli vienu pēc otra nogalināt, iegūstot lielu skaitu kažokādu. Lai arī cena par vienu ādu bija zema, mednieki pelnīja ar kvantitāti.[3] Daudzas sugas tādā veidā tika gandrīz iznīcinātas. Kopš 1911. gada kotiku medības ir aizliegtas vai ierobežotas, tomēr dažas sugas kā Dienvidāfrikas kotiki, ziemeļu kotiki un Gvadelupas kotiki atjaunojas ļoti lēni. Kopumā kotiku populācija varētu mūsdienās sasniegt 1,3 miljonus.[1] Šobrīd cilvēks kotiku populāciju vairs tiešā veidā neapdraud, tomēr populācijai ir tendence samazināties sakarā ar globālo sasilšanu un zivju resursu samazinājumu.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kotiku apakšdzimta (Arctocephalinae)

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 Fur Seals, Fur Seal Pictures, Fur Seal Facts - National Geographic
  2. http://www.springerlink.com/content/m2873042013t33h7/
  3. Muir, Diana Reflections in Bullough's Pond, University Press of New England, 2001

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]