Laptevu jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Laptevu jūra
LaptevuJura.JPG
Platība: 672 000 km2
Garums: 1 126 km
Platums: 717 km
Maks. dziļums: 3 385 m
Valstis un citas teritorijas: Krievija
Lielākās pilsētas: Tiksi

Laptevu jūra (krieviski: мо́ре Ла́птевых)— Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra. Nosaukta krievu jūrasbraucēju, jūras atklājēju, brālēnu Dmitrija un Haritona Laptevu vārdā. Sākotnēji tika dēvēta par Nordenšelda jūru.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos atrodas Ziemeļu Ledus okeāns, austrumos - Jaunsibīrijas salas, Ļahova salas. Dmitrija Lapteva šaurums starp Ļahova salām un Sibīrijas piekrasti savieno ar austrumos esošo Austrumsibīrijas jūru. Dienvidos atrodas Sibīrija - dienvidaustrumos Janas līcis, dienvidrietumos - Taimiras pussalas austrumu piekraste. Rietumos atrodas Severnaja Zemļa un Viļkicka šaurums starp Severnaja Zemļu un Taimiras pussalu. Aiz šauruma sākas rietumos esošā Karas jūra.

Vispārējs apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuģojama augustā un septembrī. Lielākais dziļums atrodas jūras ziemeļu daļā, kur beidzies kontinentālais šelfs un sākusies okeāniskā dzelme - lielākais izmērītais dziļums - 3 385 metri. Tomēr caurmērā jūra ir salīdzinoši sekla - līdz 50 metrus dziļa, vidējais dziļums - 533 metri. Ūdens virsējā slāņa temperatūra ziemā - - 0,8 °C līdz -1,8 °C, vasarā - -1,5 °C līdz 8-15 °C, sāļums no 1 - 2 ‰ pie upju ietekām līdz 25 - 35 ‰ ziemeļu daļā.

Laptevu jūrā ieplūst lielākā Austrumsibīrijas upe - Ļena, kas veido ļoti lielu deltu. Dienvidrietumos jūrā ieplūst Hatanga, kas veido plašu, līcim līdzīgu estuāru.

Vienīgā lielākā osta jūras krastā - Tiksi austrumos no Ļenas deltas.