Karas jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Karas jūra
KarasJura.JPG
Karas jūra (Arktika)
Karas jūra
Karas jūra
Koordinātas 75°N 71°E / 75°N 71°E / 75; 71Koordinātas: 75°N 71°E / 75°N 71°E / 75; 71
Okeāns Ziemeļu Ledus okeāns
Platība 893 400 km2
Garums 1450 km
Platums 970 km
Vid. dziļums 50—100 m
Maks. dziļums 620 m
Tilpums 101 000 km3
Valstis un teritorijas Krievija
Lielākās pilsētas Diksona
Karas jūra Vikikrātuvē
Kuteri uz gaisa spilvena Hivus-10 krastā Kara jūras baseina

Karas jūra (krievu: Ка́рское мо́ре) ir Ziemeļu Ledus okeānam piederīga malas jūra. Atrodas virs kontinentālā šelfa, tāpēc ir salīdzinoši sekla — vidējais dziļums ap 110 metri.

Robežas, ģeogrāfiski objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos atrodas Ziemeļu Ledus okeāns un vairākas nelielas saliņas — Vizē sala un Ušakova sala. Austrumos — Severnaja Zemļa un Laptevu jūra. Dienvidos robežojas ar Āzijas kontinenta krastu, Ziemeļsibīriju — Taimiras pussalas rietumu piekrasti, Gidanas pussalu un Jamalas pussalu. Rietumos robežojas ar Barenca jūru un Novaja Zemļu.

Ziemeļu daļā ziemeļu virzienā paverstas divas ieplakas — Svētās Annas dziļvaga un Voroņina dziļvaga. Austrumos starp Severnaja Zemļu un Taimiras pussalu atrodas Viļkicka šaurums, kas Karas jūru savieno ar Laptevu jūru. Dienvidrietumu piekrastē atrodas Baidaratas līcis. Ar Barenca jūru savieno Karas Vārtu šaurums starp Vaigača salu un Novaja Zemļu. Rietumus, pie Novaja Zemļas krastiem atrodas Novaja Zemļas lielieplaka, kur atrodas arī Karas jūrā dziļākā vieta — 620 metri.

Vispārējs apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karas jūrai raksturīgi, ka tajā ietek divas ļoti lielas upes — Oba un Jeņiseja, kā arī vēl vairākas samērā lielas upes —Pjasina, Taimira u. c. Obai un Jeņisejai ir milzīgi estuāri — attiecīgi 800 un 400 km gari. Lielās saldūdens pieplūdes dēļ ūdens virsējā slāņa sāļums dažādās Karas jūras vietās stipri atšķiras — no 8 līdz 30‰.

Jūra nav aizsalusi tikai divus mēnešus gadā. Viena no aukstākajām planētas jūrām — tikai pie upju ietekām ūdens temperatūra ir virs 0 °C. Jūrā bieži ir vētras un migla. Par spīti augstākminētajam jūrā notiek rūpnieciska zveja. Jūras gultnē atklātas bagātīgas naftas un dabasgāzes iegulas, taču tās vēl netiek apgūtas.

Jūrā PSRS un Krievija nogremdējusi radioaktīvos atkritumus, tai skaitā sešus atomzemūdeņu kodolreaktorus un desmit citus kodolreaktorus. Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras pētījumi liecina, ka radioaktīvais piesārņojums ir neliels un nav izplatījies.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]