Norvēģu jūra

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Norvēģu jūra
NorvegijasJura.JPG
Platība: 1 380 000 km2
Maks. dziļums: 3 970 m
Valstis un citas teritorijas: Apvienotā Karaliste
Farēru salas
Islande
Norvēģija
Lielākās pilsētas: Tronheima

Norvēģu jūra (norvēģu valodā - Norskehavet) - Atlantijas okeānam piederīga malas jūra, atrodas okeāna ziemeļu daļā starp Ziemeļjūru un Grenlandes jūru.

Vispārējs raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidējais dziļums - 1 600 - 1 700 metri. Lielākais dziļums - 3 970 metri - atrodas jūras centrālajā daļā. Tilpums - 2 400 000 km³. Sāļums ap 35 ‰. Kontinentālā šelfa paplašinājumu pie Norvēģijas krastiem sauc - Veringa plato. Norvēģijas piekrastē atrodas arī Lofotu salas. Jūras ziemeļu daļa atrodas aiz Ziemeļu polārā loka.

Norvēģu jūrai un tās kaimiņu jūrai - Grenlandes jūrai - raksturīgi tas, ka ar skābekli bagātais virsūdens šeit nogrimst divus - trīs kilometrus līdz jūras gultnei. Rezultātā Norvēģu jūrā gar Norvēģijas krastu plūst silta straume ūdens virsējos slāņos (Ziemeļatlantijas straume) un auksta straume - dziļākajos slāņos. Rezultātā jūra ziemā neaizsalst, Norvēģijas piekrastē ir salīdzinoši maigs un mitrs klimats.

Pašlaik Norvēģu jūrā notiek rūpīgs straumju režīma izmaiņu monitorings - straumju režīma izmaiņas varētu liecināt par klimata izmaiņām.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļos atrodas Jana Majena sala un Jana Majena zemūdens grēda - robeža ar Ziemeļu Ledus okeānu - Barenca jūru. Austrumos - Norvēģijas piekraste. Dienvidos - Ziemeļjūra, Šetlendas salas, Skotija un Farēru salas. Rietumos - zemūdens grēda (ap 500 metrus dziļais Islandes - Farēru slieksnis) starp Farēru salām un Islandi, Islande.

Norvēģu jūra pie Norvēģijas krasta, Lofotu salas.

Resursi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siltais ūdens rada labus apstākļus zivīm un tāpēc Norvēģu jūrā notiek aktīva zivju - mencu, siļķu un citu zivju zveja.

1993. gadā Norvēģu jūrā sākās liela mēroga naftas un dabasgāzes ieguve.

Tiek piedāvāts Norvēģu jūras dzīlēs iesūknēt siltumnīcas efektu izraisošās gāzes - oglekļa dioksīdu - tādējādi nodrošinot, ka tas ilgstoši saglabājas jūras ūdenī un nenokļūst atmosfērā[1].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]