Bergena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par Norvēģijas pilsētu. Par Beļģijas pilsētu skatīt rakstu Monsa.
Bergena
Bergen
—  pilsēta  —
Bergenas vecpilsēta
Bergenas vecpilsēta
Ģerbonis: Bergena
Ģerbonis
Bergena
Red pog.png
Bergena
Koordinātas: 60°23′22″N 5°19′48″E / 60.38944°N 5.33000°E / 60.38944; 5.33000Koordinātas: 60°23′22″N 5°19′48″E / 60.38944°N 5.33000°E / 60.38944; 5.33000
Valsts Karogs: Norvēģija Norvēģija
Filke Hordalanne
Dibināta 1070. gadā
Platība
 - Kopējā 466 km²
 - Sauszeme 445 km²
Iedzīvotāji (01.01.2011.)[1]
 - kopā 260 392
 - blīvums 585,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 - Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Mājaslapa: bergen.kommune.no

Bergena (norvēģu: Bergen) ir pilsēta Norvēģijas dienvidrietumos, osta Ziemeļjūras krastā. Otrā lielākā Norvēģijas pilsēta. Bergenu sauc par pilsētu starp septiņiem kalniem de syv fjell. Par kalnu skaitu gan varot diskutēt, jo šis skaits ņemts iedvesmojoties no Romas septiņiem kalniem. Augstākais kalns ir Ulrikens (642 metri) un tajā var nokļūt ar trošu vagoniņu. Otrs populārākais kalns ir Fleijens (320 metri), kurā var uzbraukt ar funikulieri, kurš atiet netālu no pilsētas centrā esošā zivju tirgus. Bergenu dažkārt sauc par lietus pilsētu, jo tur līst ap 280 dienām gadā. Esot pat joks šajā sakarā, - tūrists vaicā zēnam, vai te kādreiz nelīst arī, uz ko zēns atbild, ka viņš nezin, jo viņam tikai divpadsmit gadi.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bergenai pilsētas tiesības 1070. gadā piešķīra Norvēģijas karalis Ūlavs Hjire (Miermīlīgais), jeb Olafs III, kad tā jau bija lielākā pilsēta valstī. 1217. gadā tā kā galvaspilsēta nomainīja Tronheimu (tajā laikā Nīdarūsu), bet 1299. gadā šajā statusā to nomainīja Oslo. No 13. gadsimta beigām Bergenā dominēja Hanzas savienības tirgotāji pamatā no Lībekas. Bergenas vācu kvartālos dzīve ritēja kā savā valstī ar saviem likumiem un tajā varēja dzirdēt galvenokārt lejasvācu valodu. Pilsēta uzplauka, pateicoties zāvētu zivju, mencu tirdzniecībai. 1349. gadā jūrnieki pilsētā ievazāja mēri. Tomēr Bergena saglabāja vislielāko iedzīvotāju skaitu visā Skandināvijā — 6000, kas gan salīdzinot ar citām Eiropas pilsētām bija ļoti maz.

15. gadsimtā pilsētu vairākkārt aplenca vitālieši (Vitalienbrüder), un 1429. gadā tiem izdevās izpostīt pilsētu un karaļa pili. 1536. gadā karalim izdevās padzīt vai naturalizēt pilsētas vācu tirgoņus. 1665. gadā pie Bergenas notika Vogenas kauja (Battle of Vågen) starp Nīderlandes un Anglijas floti. Gan XV, gan XVI gadsimtā Bergena bija lielākā pilsēta Ziemeļvalstīs, bet Norvēģijā tā bija lielākā pilsēta līdz 1850. gadam, kad to apsteidza Oslo.

1916. gadā pilsētas centru izpostīja ugunsgrēks.

2.pasaules kara laikā, 1940. gada 9. aprīlī Bergenu okupēja vācu karaspēks. 1944. gada 20.aprīlī Bergenas ostā tika uzspridzināts nīderlandiešu kravas kuģis, nodarīdams postījumus. Sabiedroto karspēks bombardēja pilsētu, jo tā bija vācu flotes atbalsta bāze.

Vietvārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāv uzskats, ka Bergenas vārds cēlies no vārda Bergvin vai Bjorgvin, kas aptuveni nozīmē kalnu ganības. Tomēr jāpiezīmē, ka kalns norvēģiski ir fjell. Bjorg Norvēģijā ir sieviešu vārds, kas cēlies no senās norvēģu valodas un nozīmē palīdzība. Toties dāņu valodā kalns ir bjerg un vācu berg, daudzskaitlī berge, arī vārda izrunā uzsvars ir uz pirmās zilbes, kas neesot raksturīgi norvēģu valodai.


Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Brigene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bergenas pazīšanās zime ir vāciešu būvētā Brigene ar savām divslīpju jumtu mājiņām, kuras vērstas pret Vogenas līci. To sākotnēji dēvēja par Tyskebryggen (vācu piestātni), jo vācieši Bergenā dominēja 400 gadus, līdz 1754. gadam, bet pirmie tirgotāji no Lībekas ieradās vēl simts gadus iepriekš.

Birgene ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Brigene

Zivju tirgus[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zivju tirgus

Visos ceļvežos vienmēr ir ieteikts apmeklēt Bergenas zivju tirgu. Jāsaka, ka šis tirgus nav lielāks par ikvienu Latvijas pilsētu tirdziņu, toties zivju cenas tajā ir ļoti augstas. Kilograms laša maksā ap 15 latiem, kaut gan Bergenai piekļaujas fjords, kurā ir 15 lašu audzētavas. Pie zivju tirgus ir piestātne, no kuras ar nelielu kuģīti (līdzīgs hercogam Jēkabam Ventsplī) par palielu samaksu var apskatīt tuvējo fjordu. Brauciens ilgst aptuveni 3 stundas, tomēr to ir vērts darīt, jo kuģa kapteinis labā angļu valodā ļoti interesanti stāsta par Bergenu un tās apkārtni.

Hokona zāle[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hokona zāle

Hokona zāle, tāpat kā zivju tirgus, atrodas netālu no Brigenes. Hokona zāle ir ceremoniju telpa, kuru Hokons Hokonsons 1261. gadā uzbūvēja sava dēla Magnusa Lāgabētera (Magnuss IV, Likumu Labotājs) kronēšanai un kāzām. Tā tiek uzskatīta par lielāko viduslaiku celtni, kas saglabājusies Norvēģijā (patiesībā tā nav sevišķi liela). Rozenkranca tornis, tāpat kā Hokona zāle, ir seno nocietinājumu daļa. Torni 1560. gadā uzbūvēja Bergenas pils pārvaldnieks, dānis Rozenkrancs.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bergenas klimatu ietekmē siltās Golfa straumes Ziemeļatlantijas atzars un kalni, kas ieskauj pilsētiņu un aiztur no Atlantijas nākošo mitrumu. Vidējais nokrišņu daudzums gadā 2250 mm.

No 2006. gada 29. oktobra līdz 2007. gada 21. janvārim lija bez mitas 85 dienas. Lietus un 10 °C var būt kā jūnijā, tā janvārī. Pēdējos gados nokrišņu daudzums un vēju stiprums ir palielinājies un tas ir izraisījis gan applūšanas, gan zemes noslīdējumus, kas apdraud gan neskaitāmās mājiņas, ka celtas stāvajās nogāzēs, gan vēsturisko Brigeni, kas atodas nedaudz virs ūdens līmeņa.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bergenā dzimuši:

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]