Pāriet uz saturu

Broņislavs Malinovskis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Broņislavs Maļinovskis)
Broņislavs Malinovskis
Bronisław Malinowski
Broņislavs Malinovskis
Personīgā informācija
Dzimis 1884. gada 7. aprīlī
Krakova, Austroungārija
(mūsdienās Karogs: Polija Polija)
Miris 1942. gada 16. maijā (58 gadi)
Ņūheivena, Masačūsetsa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Zinātniskā darbība
Zinātne antropoloģija
Darba vietas Londonas Ekonomikas skola, Jeila Universitāte
Alma mater Jagaiļa Universitāte, Leipcigas Universitāte, Londonas Ekonomikas skola
Pasniedzēji Vilhelms Vunts, Edvards Vestermarks
Sasniegumi, atklājumi sociālantropoloģijas klasiķis

Broņislavs Kaspers Malinovskis (poļu: Bronisław Kasper Malinowski; dzimis 1884. gada 7. aprīlī, miris 1942. gada 16. maijā) bija poļu izcelsmes britu antropologs, kurš bieži vien tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem antropologiem, pateicoties saviem darbiem attiecībā uz etnogrāfiskā lauka darba pētījuma tehniku, pētījumiem par reciprocitāti un detalizētajiem Melanēzijas sabiedrību pētījumiem.

Malinovskis dzimis Krakovā, Austroungārijā (tagadējā Polijā) vidusšķiras ģimenē. Viņa tēvs bija skolotājs, māte — zemes īpašnieka meita. Bērnībā viņš bija vārgs, bieži slimoja, taču neskatoties uz to, bija akadēmiski pārāks par citiem. 1908. gadā viņš absolvēja Jagaiļa Universitāti, kur ieguva doktora grādu matemātikas un fizikas zinātnē. Nākamos divus gadus viņš pavadīja Leipcigas Universitātē, kur ietekmējās no Vilhelma Vunda (Wilhelm Wundt) un viņa teorijām par tautas psiholoģiju. Tā Malinovskim radās interese par antropoloģiju. Tajā laikā pazīstamākie antropologi bija Džeimss Freizers (James Frazer) un citi britu autori, un tieši tāpēc 1910. gadā Malinovskis devās uz Lielbritāniju, kur iestājās Londonas Ekonomikas skolā.

1914. gadā viņš aizceļoja uz Papua (vēlāk tā kļuva par Papua-Jaungvineju), kur Mailu veica pētījumu, un pēcāk arī daudz pazīstamajās Trobrianda salās. Birokrātisku šķēršļu dēļ viņam šeit nācās aizkavēties ilgāk, nekā sākumā tika plānots. Kad sākās Pirmais pasaules karš, Malinovskim kā Austroungārijas pilsonim britu kontrolētajā teritorijā nebija ne mazāko iespēju to pamest. Sākumā Malinovskis aktīvi izvairījās no jebkāda veida kontakta ar vietējiem iedzīvotājiem, ko viņš uzskatīja par "mežoņiem". Tomēr vēlāk, vientulības nomākts, viņš beidzot nolēma iekļauties trobriandiešu sabiedrībā. Malinovskis iemācījās vietējo valodu, izveidoja ciešu draudzību ar vietējiem cilvēkiem un pat klīda baumas, ka viņš esot iemīlējies vienā no salas sievietēm. Tieši šajā laika posmā viņš pētīja Kula apli un attīstīja teorijas par iekļauto novērojumu, kas mūsdienās ir kļuvis par vienu no antropoloģijas metodoloģiskajiem stūrakmeņiem. Bieži vien tiek uzskatīts, ka bez kara uzliesmojuma un izolācijas Malinovskis nekad nebūtu radījis savus ietekmīgos pētījumus, kas savukārt ietekmēja modernās antropoloģijas izveidošanos.

1922. gadā Malinovskis ieguva doktora grādu antropoloģijā un sāka pasniegt Londonas Ekonomikas skolā. Šajā pašā gadā tika publicēta viņa grāmata Argonauts of Western Pacific. Šī grāmata tiek uzskatīta par vienu no vispasaules meistardarbiem un Malinovskis kļuva par vienu no pasaules atpazīstamākajiem antropologiem. Nākamo trīsdesmit gadu laikā Malinovskis izveidoja Londonas Ekonomikas skolu par vienu no Lielbritānijas antropoloģijas centriem. Viņš apmācīja daudzus studentus, tai skaitā cilvēkus no Lielbritānijas kolonijām, kas vēlāk kļuva par nozīmīgām personām savās zemēs.

Malinovskis ik pa laikam apmācīja studentus arī Amerikas Savienotajās Valstīs, un pēc Otrā pasaules kara sākuma viņš pārcēlās uz dzīvi ASV, iekārtojoties Jeila Universitātē. Tur Malinovskis nodzīvoja līdz pat sava mūža beigām.

Idejas un sasniegumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Malinovskis ir pazīstams kā viens no antropoloģijas prasmīgākajiem etnogrāfiem. Bieži vien viņš tiek dēvēts kā pirmais pētnieks, kas izveda antropoloģiju ārpus verandas ("Off the Verandah" ir Malinovska dzīvei veltītas dokumentālās filmas nosaukums). Iepriekšējie antropologi veica pētījumus ar strukturēto interviju palīdzību un necentās iesaistīties savu informantu ikdienas dzīvē. Malinovskis akcentēja to, cik svarīgs ir detalizēts iekļautais novērojums un centās pierādīt, ka antropologiem ir nepieciešams ikdienišķs kontakts ar informantiem, ja tie vēlas atbilstoši un pienācīgi atzīmēt "ikdienas dzīves nejaušības", kas savukārt ir nozīmīgi, lai izprastu atšķirīgas kultūras.

Viņš paziņoja, ka kultūras antropologa vai etnogrāfa mērķis ir:

saprast vietējā uzskatus, viņa saistību ar dzīvi, izprast viņa pasaules vīziju.[1]

Tomēr, atsaucoties uz Kula apli, Malinovskis paziņoja:[2]

Tomēr ir jāatceras, ka tas, kas mums šķiet sazarotas, sarežģītas un tomēr labi organizētas institūcijas, ir neskaitāmu darbību un mērķu rezultāts, ko veic mežoņi, kuriem nav noteiktu rakstītu likumu, mērķu vai hartu. Viņiem nav nekādas izpratnes par viņu sociālās struktūras aprisēm. Viņi pārzina paši savus motīvus, zina individuālās rīcības mērķus un noteikumus, kas uz tiem attiecas, bet sapratne par to, kā, uz visa tā balstoties, veidojas kolektīvās institūcijas, ir ārpus viņu prāta spējām. Pat visinteliģentākajiem vietējiem iedzīvotājiem nav skaidra ideja par Kula apli kā lielu, organizētu sociālu veidojumu, nemaz nerunājot par tā socioloģiskajām funkcijām un implikācijām... Etnogrāfa uzdevums ir integrēt visas novērotas detaļas, panākot visu dažādo un atbilstošo simptomu socioloģisko sintēzi. Etnogrāfam ir jāizveido lielās institūcijas attēlu tāpat kā to dara fiziķis, balstoties uz eksperminetos iegūtajiem datiem, kas vienmēr ir bijuši visiem sasniedzami, bet kuriem bijusi nepieciešama konsekventa interpretācija.

Šajos divos teksta fragmentos Malinovskis iezīmē atšķirības starp aprakstu un analīzi un starp aktoru un analītiķu uzskatiem. Šī atšķirība turpina ietekmēt antropoloģisko metodi un teoriju arī mūsdienās.

Viņa pētījums par Kula apli bija svarīgs antropoloģijas reciprocitātes teorijas attīstībā, un viņa Trobriandu materiāls bija plaši aplūkots Marsela Mosa (Marcel Mauss) ietekmīgajā esejā "Dāvana" (Essai sur le Don). Malinovskis izveidoja arī sociālās antropoloģijas skolu, kas plašāk ir pazīstams kā funkcionālisms. Atšķirībā no Radklifa Brauna (Raddcliffe-Brown) strukturālā funkcionālisma, Malinovskis uzskatīja, ka kultūra darbojas, lai apmierinātu indivīda vajadzības, nevis sabiedrību kopumā. Viņš uzskatīja, ka tad, kad tiek apmierinātas sabiedrību veidojošo indivīdu vajadzības, tiek apmierinātas arī sabiedrības vajadzības kopumā. Pēc Malinovska domām, cilvēku izjūtas un viņu motīvi ir izšķirošais faktors, lai saprastu, kā funkcionē sabiedrība:

Līdzās cilšu sastāva nemainīgām aprisēm un skaidrajiem kultūras objektiem, kas veido sabiedrības skeletu, līdzās datiem par ikdienas dzīvi un parastu darbošanos, ko var aprakstīt kā sabiedrības miesu un asinis, ir nepieciešams aprakstīt arī tās garu — vietējo iedzīvotāju uzskatus, viedokļus un izteicienus.[3]

Bez lauka pētījuma veikšanas, Malinovskis arī apstrīdēja Rietumos plaši izplatītus uzskatus, piemēram, Freida Edipa kompleksu un pieņēmumu par šī kompleksa universālo dabu. Ar savu darbu Sex and Repression in Savage Society (1927) Malinovskis iesāka starpkultūru pētījumus un demonstrēja, ka Edipa komplekss nav universāls. Daudzas nerietumu sabiedrības ir dzīvs pierādījums tam, ka uz tām nevar vienkāršā veidā attiecināt vairumu Rietumos pastāvošo teoriju.

  • The Trobriand Islands (1915)
  • Argonauts of the Western Pacific (1922)
  • Crime and Custom in Savage Society (1926)
  • The Sexual Life of Savages in North-Western Melanesia (1929)
  • Coral Gardens and Their Magic: A Study of the Methods of Tilling the Soil and of Agricultural Rites in the Trobriand Islands (1935)
  • The Scientific Theory of Culture (1944)
  • Magic, Science, and Religion (1948)
  • The Dynamics of Culture Change (1945)
  • A Diary In the Strict Sense of the Term (1967)
  1. Argonauts of Western Pacific, Dutton 1961 edition, 25.lpp.
  2. tajā pašā izdevumā 83.-84.lpp.
  3. Argonauts, 25.lpp.
  • Malinowski: Odyssey of an Anthropologist, 1884-1920. By Michael Young. Yale University Press, 2004
  • "Sociocultural Theory in Anthropology" By Merwyn Garbarino. Waveland Press. 183.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]