Zigmunds Freids
|
||||||||||||
|
||||||||||||
Zigmunds Freids (vācu: Sigmund Freud; dzimis 1856. gada 6. maijā, miris 1939. gada 23. septembrī) bija ebreju izcelsmes austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs. Zigmunda Freida personības teorija ir veidota apmēram 40 gadu ilgā laika posmā.
Freids par galveno cilvēka dzīves mērķi uzskatīja dzimumdziņu apmierināšanu. Tas tika uzskatīts par galveno iemeslu cilvēka emocionālajam sasprindzinājumam dzīvē, tai skaitā vardarbībai, agresijai un histērijai. Freids savas karjeras laikā ieviesa daudzus līdz tam brīdim nebijušus ārstēšanas paņēmienus, tai skaitā brīvās asociācijas metodi, dialoga veidošanu ar pacientu psihopatoloģijā un transferences lomu analīzes norisē. Sapņi, pēc Freida domām, bija avots, kur meklēt cilvēka neapzinātās vēlmes.
[izmainīt šo sadaļu] Pazīstamākie darbi
- Studien über Hysterie, 1895
- Die Traumdeutung, 1899 [1900]
- Zur Psychopathologie des Alltagslebens, 1901
- Drei Abhandlungen zur Sexualtheorie, 1905
- Der Witz und seine Beziehung zum Unbewußten, 1905
- Totem und Tabu, 1913
- Zur Einführung des Narzißmus, 1914
- Jenseits des Lustprinzips, 1920
- Das Ich und das Es, 1923
- Die Zukunft einer Illusion, 1927
- Das Unbehagen in der Kultur, 1930
- Der Mann Moses und die monotheistische Religion, 1939
- Abriß der Psychoanalyse, 1940
