Butanols

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Butanols
Butan-1-ol-2D-skeletal.png Butan-1-ol-3D-vdW.png
n-butanola struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula: C4H9OH
Molmasa: 74,12 g/mol
Blīvums: 809,8 kg/m3
Kušanas temperatūra: −89,5 °C (183,7 K)
Viršanas temperatūra: 117,73 °C (390,9 K)

Butanols (butilspirts, propilkarbinols, C4H9OH) ir vienvērtīgs spirts ar četriem oglekļa atomiem molekulā. Butanolam ir 4 struktūrizomēri.

Butan-1-ol-2D-skeletal.png 2-butanol Line-Structure.svg Isobutanol-2D-skeletal.png Tert-butanol-2D-skeletal.png
Butan-1-ol-3D-vdW.png Butan-2-ol-3D-vdW.png Isobutanol-3D-vdW.png T-butanol-3D-vdW.png
1-butanols
(n-butanols)
otrējais butanols
(2-butanols)
       izobutanols
       (2-metil-1-propanols)
       trešējais butanols
       (2-metil-2-propanols)

2-Butanols turklāt ir hirāls savienojums un tam ir 2 spoguļizomēri.

Butanols ir bezkrāsains šķidrums ar asu sīveļļas smaku. Trešējais butanols kūst pie 25,4 °C, tādēļ normālos apstākļos ir cieta viela.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1-butanols veidojas, rūgstot glicerīnam vai mannītam baktēriju Bacterium butylicus iedarbībā. Izobutanols ietilpst sīveļļu jeb fūzeļu sastāvā (tas veidojas no valīna rūgšanas procesos).

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Butanolu galvenokārt lieto kā šķīdinātāju. To izmanto arī ķīmiskajām sintēzēm un kā degvielu.