Celakantveidīgās

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Celakantveidīgās
Latimērija Latimeria chalumnae.
Latimērija Latimeria chalumnae.
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomata)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Daivspurzivis (Sarcopterygii)
Apakšklase Otiņspures (Crossopterygii)
Kārta Celakantveidīgās (Coelacanthiformes)
Iedalījums

Celakantveidīgās (latīņu: Coelacanthiformes, syn. Coelacanthida, Actinistia) ir otiņspuru zivju vienīgā kārta, kuras pārstāvji ir saglabājušies līdz mūsdienām. Iepriekš uzskatīja, ka šī grupa ir izmirusi jau mezozojā, līdz 1938. gadā Indijas okeānā atklāja šīs kārtas pārstāvi - latimēriju. Šīs kārtas pārstāvjus no citām otiņspuru kārtām atšķir tas, ka tiem nav hoānu.

Morfoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vislielākais ķermeņa augstums ir muguras peldspuras priekšējās malas līmenī. Senākajām celakantveidīgajām zivīm smadzeņu kapsulu veidoja divi lieli pārkaulojumi, velākajām attīstījās tikai atsevišķi pārkaulojumi un parsvarā saglabājās skrimslis. Etmoīds uz augšu paplašinās un nosedz rostrālo dobumu. Uz tā augslēju virsmas nav padziļinājumu. Katrā pusē ir divas nāsis ar kopējo iekšējo atvērumu. Hoānu nav. Aizmugurējā deguna sieniņa ir bieza. Deguna dobums nav savienots ar acu dobumu. Ožas nerva kanāls ir ļoti īss. Olfaktorais izaugums nav izteikts. Hiomandibulare ir reducēts. Augšžokļa loks pievienots pie endokrānija atsevišķi. Bazipterigoīdais izaugums daļēji vai pilnībā reducējies. Ir priekšausu izaugums. Nav maxillaria un augslēju plātnes. Suboperculum un ektopterigoīds ir vāji attīstīti vai arī to vispār nav. Praeoperculum ir saaudzis ar quadrato-jugale. Dentale īss, pārklāts ar vienīgo speniale un angulo-supraangulare. Divi koronoīdi, priekšējais – maziņš, bez zobiem. Zobi no ārpuses gludi, bez locījumiem, ar lielu pulpas dobumu. Clavicula bez augšuejošā izauguma, stipri pārklāj kleitrumu (cleithrum). Esošais extracleithrum nav homologs ar citām zivīm. Nav interclavicula. Jūtīgie kanāli ir samērā plati. Virsacu kanāls iet starp supraorbitalia un frontonasalia. Starp virsacu un zemacu kanāliem ir papildus anastomozas. Peldpūslis vāji attīstīts, dažām sugām pārkaulojies. Mugurkaula skriemeļi ir tikai rezēm astes daļā. Spurām ir spēcīga, bet samērā īsa pamatne un pagarinātas daivas. Pirmā muguras un anālā peldspura ir nobīdītas uz priekšu. Aste dificerkāla, ar papildus vidējo daivu. Katrs stars tiek balstīts ar vienu radiāliju. Pāra peldspurās radiālijas ir stipri reducētas. Lepidotrihijas ir daļēji segmentētas, muguras un anālajā peldspurās var balstīties uz plātnītes. Zvīņas ieapaļas ar ādas zobiņiem vai valnīšiem. Starp ādas zobiņu ģenerācijām nav kaula starpslānīša.

Izplatība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Celakantveidīgās zivis attīstījās saldūdeņos, bet paleozoja beigās plaši izplatījās arī jūrās. Vēlāk to skaits un daudzveidība samazinājās. Acīmredzot to ietekmēja starspurzivis, kuras triasā izplatījās pa visiem ūdens baseiniem. Fosilā veidā celakantveidīgās zivis ir zināmas no vidudevona līdz krīta periodam. Mūsdienās ir zināma viena ģints ar divām sugām, kas ir izplatīta Indijas okeānā Āfrikas austrumu piekrastē un pie Indonēzijas Sulavesi salas. Dzīvo apmēram 90 – 200 m dziļumā. Latvijā ir zināma tikai viena fosilā celakantveidīgo zivju suga - Miguashaia grossi no Lodes karjera (Cēsu rajons).

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

(†) - izmirušu zivju grupa.