Dzeržoņova
| Dzeržoņova | |||
| Dzeržoņovas pašvaldības ēka | |||
|
|||
|
Dzeržoņova
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts | |||
| Vojevodiste | Lejassilēzijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Dzeržoņovas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | pirms 1290 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 20,07 km² | ||
| Augstums vjl | 261 m | ||
| Iedzīvotāji (2010) | |||
| - kopā | 34 396 | ||
| - blīvums | 1 713,8/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://www.dzierzoniow.pl/ | |||
Dzeržoņuva (poļu: Dzierżoniów, vēsturiski arī Reihenbaha (vācu: Reichenbach) - pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistē, uz dienvidaustrumiem no Svidņicas, Soves kalnos.
1790. gada 27. jūlijā pilsētā tika noslēgts Reihenbahas līgums starp Prūsijas karali Frīdrihu Vilhelmu II un Svētās Romas impērijas imperatoru Leopoldu II.
1813. gadā pilsētā tika noslēgti Reihenbahas līgumi starp Lielbritāniju, Prūsiju, Krieviju un Austriju par kopīgu darbību pret Napoleonu.
Līdz 1945. gadam bija ar nosaukumu Reihenbaha bija Vācijas sastāvā. Pēc kara, pamatojoties uz Potsdamas konferences lēmumiem, tika piešķirta Polijai, bet vācu iedzīvotāji no pilsētas padzīti. Pilsēta 1946.gadā tika pārdēvēta poļu tautības silēzieša, mūsdienu biškopības pamatlicēja Jana Dzeržona (Jan Dzierżon, 1811 - 1906) vārdā. Tūlīt pēc kara pilsētā izveidojās 50 000 cilvēku liela holokaustā izdzīvojušo ebreju kopiena Jakuba Egita (Jakub Egit) vadībā, tomēr, mainoties komunistisko varas iestāžu attieksmei, vairums tās locekļu izceļoja uz Izraēlu.