Svidņica
| Svidņica | |||
 |
|||
|
|||
 Svidņica
|
|||
| Koordinātas: | |||
|---|---|---|---|
| Valsts |  Polija |
||
| Vojevodiste | Lejassilēzijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Svidņicas apriņķis | ||
| Pilsētas tiesības | 1267 | ||
| Platība | |||
| - Kopējā | 22 km² | ||
| Augstums vjl | 220 m | ||
| Iedzīvotāji (2006) | |||
| - kopā | 60 354 | ||
| - blīvums | 2 743,4/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| - Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Mājaslapa: http://um.swidnica.pl/ | |||
Svidņica (poļu: Świdnica, vēsturiski arī Šveidnica (vācu: Schweidnitz)) ir pilsēta Polijas dienvidrietumos - Silēzijā, Lejassilēzijas vojevodistē, Sudetu pakājē.
14. gadsimtā bija kņazistes centrs. Vēlāk cietusi gan husītu uzbrukumos, gan Trīsdesmitgadu karā. 18. gadsimta vidū Svidņica tika pārbūvēta par stipru cietoksni. Līdz 1945. gadam tā ietilpa Vācijā. 1945. gadā pilsēta pēc Jaltas un Potsdamas konferences lēmumiem tika piešķirta Polijai.
Miera baznīca Svidņicā ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Svidņica ir Šveidnicas Annas (Anna Svídnická, 1339 – 1362) - imperatora Kārļa IV sievas, dzimtā pilsēta. Švidņicā bērnības gadus pavadīja lidotājs Manfrēds fon Rihthofens (Manfred von Richthofen, 1892 - 1918). Pilsētas pievārtē, Kšižovas (Vācijas laikā Kreisavas) ciemā atrodas bijusī feldmaršala Helmūta fon Moltkes (Helmuth von Moltke, 1800 - 1891) muižas pils. Otrā pasaules kara laikā šeit atradās viens no vācu pretošanās kustības (t.s. Kreisavas pulciņa) centrs. Sociālistiskās Polijas laikā Svidņicā bija PSRS kara bāze.
 |
Šis ar Poliju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
