Holokausts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ebreju ierašanās Aušvicas nāves nometnē. Ģenerālgubernatūra, 1944. gada maijs/jūnijs

Holokausts (no grieķu valodas "ὁλόκαυστος" - holokauston, kas apzīmē "vissadedzināmo upuri"; angl. holocaust) ir genocīda paveids, ar ko parasti saprot masveida ebreju iznīcināšanu 2. pasaules kara laikā (1939-1945), ko veica nacisti. Ivritā holokaustu dēvē par šoā jeb katastrofu.

Vispārpieņemts ir uzskats, ka holokaustā tikuši nogalināti apmēram 6 miljoni Eiropas ebreju. Vēsturnieki revizionisti šo skaitli apšauba. Lielākajā daļā Rietumu valstu (Vācijā, Austrijā, Francijā, Beļģijā, Izraēlā, Lietuvā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Čehijā, Šveicē u.c.) apšaubīt holokausta vēstures oficiālo koncepciju ir aizliegts ar likumu, tāpēc vēsturniekus revizionistus pakļauj kriminālvajāšanai.

Holokaustu Latvijā latviešu vēsturnieks Andrievs Ezergailis nodēvēja par "lielāko kriminālo noziegumu Latvijas vēsturē".

Holokausta izpēte[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Precīzu datu par holokausta apjomiem un norisi nav, jo vēsturniekiem līdz šim ir liegta pieeja arhīvu materiāliem, kas skar šo tēmu. Tikai pēdējos gados daļa holokausta materiālu tiek pamazām atslepenota, taču paies vēl desmitgades, pirms zinātnieki būs tos caurskatījuši un apkopojuši:

  • No 1996. gada novembra vēsturniekiem ir pieejami ASV Nacionālā arhīva (National Archives) Vašingtonā. Pēc ilgām debatēm to panācis amerikāņu vēsturnieks Ričards Breitmans, atsaucoties uz likumu par informācijas brīvību, ka Nacionālā drošības aģentūra (National Security Agency) beidzot nodeva atklātībā līdz šim nepieejamus materiālus par II Pasaules kara sākumu. Runa ir par aptuveni 2000 SS un policijas ziņojumiem priekšniecībai Berlīnē, t.sk. arī no okupētajām teritorijām Baltijā, Ukrainā un Baltkrievijā. Lielbritānijā šie dokumenti vēl joprojām ir slepeni un pētniekiem nepieejami.[1]
  • No 2007. gada novembra vēsturniekiem ir pieejams Vācijā uzglabātais pasaulē lielākais nacistu ēras dokumentu arhīvs, kas iespējams, beidzot ļaus apzināt holokausta apmērus. "...arhīvs satur vairāk nekā 30 miljonus dokumentu, kuros apkopota detalizēta informācija par holokausta upuriem, nacistu noziegumiem un vēstules no koncentrācijas nometņu ieslodzītajiem. ...arhīva atvēršana aizkavējās, kamēr šīs 11 valstis ratificēja izmaiņas 1955. gada līgumā, kas aizliedza šo dokumentu izmantošanu izpētes darbiem."[2]

Atsauces un paskaidrojumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ojārs J.Rozītis. Jauni fakti par holokaustu. // Diena. 29.11.1996.
  2. Atvērts Vācijā uzglabātais holokausta arhīvs, LETA, 29. novembris 2007.

Literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 18.sējums - Holokausts Latvijā // Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2006 - Tīkla versija Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā
  • Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti - 23.sējums - Holokausta pētniecības problēmas Latvijā: 2006.—2007. gada pētījumi par holokaustu Latvijā un starptautiskās konferences materiāli, 2007. gada 6.—7. novembris, Rīga. // Latvijas vēstures institūta apgāds, Rīga, 2008 - Tīkla versija Latvijas Valsts prezidenta mājaslapā
  • Pagātne motivē strādāt Latvijai — Stīvenam Springfildam piešķirts Triju Zvaigšņu ordenis. // “Diena”, 26.10.2002.
  • Apsūdzību uzskata par čekas safabricētu. // “Diena”, 01.12.1997.
  • Vestermanis, M. Retter im Lande der Handlanger. // Solidarität und Hilfe fūr Juden während der NS - Zeit, Bd. 2, Berlin 1998
  • Vestermanis, M. Der lettische Anteil an der "Endlösung". // Die Schatten der Vergangenheit, Propyläen, Berlin 1991; Vestermanis, M. Ortskommandantur Libau. // Vernichtungskrieg. Verbrechen der Wehrmacht 1941 — 1944, Hamburg 1995
  • Vestermanis, M. Der Holocaust in Lettland. Zur postkommunistischen Aufarbeitung des Themas. // Herzig, A. (Hg.), Verdrängung und Vernichtung der Juden unter dem Nationalsozialismus. Hamburg 1992; Vestermanis, M. Der Holocaust im öffentlichen Bewusstsein Lettlands. // Jahrbuch fūr Antisemitismusforschung 5, 1996
  • Vestermanis, M. Cilvēcībai bija jāklusē. // "Literatūra un Māksla", 25.01.1988.
  • Peters, J. Cita ceļa vairs nav. // "Literatūra un Māksla", 24.11.1988.
  • Peters J. Cionisms arī ir tautas atmoda. // “Diena”, 07.01.1992.
  • Pārbūve un “ebreju jautājums”. Intervija ar ebreju neatkarīgo izdevumu redaktoriem. // “Atmoda”, 29.01.1989.
  • Ezergailis, A. Arāja komanda. // "LPSR Zinātņu Akadēmijas Vēstis" 10/1988; "Cīņa" 17.05.—07.06.1989; $Dtcnybr tdhtqcrjq rekmnehs$ Zyd.—atdh. 1990. u.
  • Ezergailis, A. The Holocaust in Latvia. Washington 1996; Ezergailis, A. Holokausts vācu okupētajā Latvijā. Rīga, 1999.
  • Kārlis Kangeris. "Die baltischen Völker und die deutschen Pläne fūr die Räumung des Baltikums". // Baltisches Jahrbuch (1988); Kārlis Kangeris. "Kollaboration vor der Kollaboration?" / Okkupation un Kollaboration (1938-1945). Berlin: Huthig, 1994.; Kārlis Kangeris. "Die Deutschbalten und die nationalsozialistische Okkupationspolitik im Baltikum: Fragen der Rūckkehr und des Einsatzes der Deutschbalten in Lettland 1941-1944". // Die deutsche Volksgruppe in Lettland. Bibliotheka Baltica 2000
  • Stranga, A. Ebreji un diktatūras Baltijā (1926—1940). Rīga, 1997.
  • Dribins, L. Die Judenfrage in der lettischen Presse in den Jahren 1880-1940, "Jahrbuch fūr Antisemitismusforschung" 5, Fr.a.M. 1996;
  • Dribins, L. Antisemītisms nacistiskās okupācijas laikā izdotajā presē Latvijā 1941—1945. // Latvijas vēsturnieku komisijas raksti, 1.sēj.; Latvija Otrajā pasaules karā, Rīga 2000.
  • (angliski)Dean, Martin: Robbing the Jews - The Cofiscation of Jewish Property in the Holocaust, 1935 - 1945, Cambridge University Press, 2008.