Ernests Gustavs Benjamins fon Bergmanis (vācu: Ernst Gustav Benjamin von Bergmann; dzimis 1836. gada 16. decembrī Rīgā, miris 1907. gada 25. martā Vīsbādenē, Vācijā) bija vācbaltiešu ķirurgs un medicīnas profesors Tērbatas, Vircburgas un Berlīnes universitātēs. Pirmais ieviesis aseptikas principus brūču ārstēšanā.
Bergmanis dzimis Rūjienas mācītaja Riharda fon Bergmaņa (1805-1878) un viņa sievas Bertas Krīgeres (1816-1877) ģimenē. Pirmo izglītību guvis Bērzaines humanitārajā skolā pie Cēsīm, studējis medicīnu Tērbatas universitātē (1854-1860), kur pēc promocijas darba aizstāvēšanas strādājis par asistentu ķirurģijas klīnikā. 1864.gadā habilitējies un kļuvis par ķirurģijas privātdocentu, kopš 1871. par profesoru Tērbatas universitātē. Paralēli darbam Tartu, Bergmanis kā kara ķirurgs piedalījies Prūsijas-Austrijas karā (1866), Francijas-Prūsijas karā (1870-1871) un Krievijas-Turcijas karā (1877). 1878. gadā viņš pieņēmis piedāvājumu pārcelties strādāt uz Vircburgas universitāti, bet 1882. gadā — uz Berlīnes universitāti, kur vadījis I. Ķirurģijas klīniku.
Kā viens no sava laika izcilākajiem ķirurgiem ieviesis vairākas radikāli jaunas ārstēšanas metodes karalauka ķirurģijā, piemēram, ceļa locītavas ievainojumu ārstēšanu ar antiseptiskas ģipša bandāžas (Listēra metode) palīdzību. 1886.gadā pilnīgi atteicies no ķīmiskās antiseptikas un savā Berlīnes klīnikā lietojis tikai ar tvaiku sterilizētus pārsējus. Bergmanis tālāk attīstījis apendektomijas, barības vada operācijas un hidrocēles operācijas tehniku.
- Die Behandlung der Schußwunden des Kniegelenkes im Kriege" (1878)
- Die Lehre von den Kopfverletzungen (1880)
- Die chirurgische Behandlung der Hirnkrankheiten (1888)
- Handbuch der praktischen Chirurgie. Enke, Stuttgart (kopā ar Paulu fon Brunsu un Johanu fon Mikuliču)
- Chirurgie des Kopfes. 1926
- Chirurgie des Halses und des Brust. 1929 (2 Bde.)
- Chirurgie des Bauches. 1929
- Chirurgie der Wirbbelsäule und des Beckens. 1927
- Chirurgie der oberen Gliedmassen. 1927
- Chirurgie der unteren Gliedmassen. 1929
