Rūjiena

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rūjiena
Piemineklis "Sējējs" Rūjienā. Piemineklis "Sējējs" Rūjienā.
Rūjienas karogs Rūjienas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Rūjiena (Latvija)
Rūjiena
Rūjiena
Koordinātas: 57°53′50″N 25°19′34″E / 57.89722°N 25.32611°E / 57.89722; 25.32611Koordinātas: 57°53′50″N 25°19′34″E / 57.89722°N 25.32611°E / 57.89722; 25.32611
Novads Rūjienas novads
Platība 7,8 km²
Iedzīvotāji (01.07.2014.) 3 185[1]
Blīvums 408,3 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Rujen
igauņu: Ruhja
Pilsētas tiesības no 1920. gada
Pasta indekss LV-4240
Mājaslapa www.rujiena.lv

Rūjiena ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Rūjas upes krastā, Rūjienas novada centrs.

Nosaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savu nosaukumu Rūjiena ieguvusi no pilsētai cauri tekošās Rūjas. Savukārt Rūjas upe, kas iztek no Ruhi ezera (Ruhijärv) Igaunijā, savu nosaukumu visticamāk ieguvusi no igauņu vārda ruhi, kas nozīmē sile, vienkoču laiva.[2]

Vēsture un kultūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūjienas pils un dzirnavu plāns 17. gs.
Rūjiena 18. gadsimta beigās (J. K.Broces zīmējums).
Rūjienas luterāņu draudzes baznīca.

Pēc 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujas agrāk Sakalai piederējušo Rūjienas apkārtni pakļāva Zobenbrāļu ordenis un tā sabiedrotie Tālavas leti un līvi. Līdz 14. gadsimta sākumam Livonijas ordenis Rūjienā uzcēla savu mūra pili (hove to Ruyen) un Sv. Bērtuļa katoļu baznīcu. Nocietinājums atradās pie ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem un tajā parasti apmetās Livonijas ordeņa mestri un citi ceļotāji. 1491. gadā rakstos pieminēts miests pie pils. Rūjienas pilij atkārtoti uzbruka krievu karaspēks, ko vadīja Maskavijas lielkņazs Ivans III (1481), Krievijas cari Ivans IV (1556, 1560) un Pēteris I (1704).

Rūjienas grāmatu spiestuvi iekārtoja Gustavs fon Bergmanis, kas bija luterāņu draudzes mācītājs 1785.-1814. gadā. Rūjienā iespieda tādas latviešu grāmatas, kā "Labu ziņu un padomu grāmata" (1791), "Vidzemes kalendārs" (1791-1800), kā arī "Latviešu jūtu dzejas krājumu" (Sammlung ächt lettischer Sinngedichte) vācu valodā ar vairāk nekā 200 latviešu vārsmām (1807).

Pec dzimtbūšanas atcelšanas Ternejas muižas teritorijā pamazām izveidojās miests, kurā 1840. gados iedalīja apbūves gabalus. 1872. gadā miestu atdalīja no Ternejas muižas pagasta. 1896. gadā atklāja dzelzceļa līniju Valka—Rūjiena—Pērnava (platums 750 mm), kas darbojās līdz 1944. gadam. 1905. gada revolūcijas laikā varu Rūjienā 1905. gada 6.-20. decembrī pārņēma revolucionārā Rūjienas tautas dome un tautas milicija. Latvijas brīvības cīņu laikā Rūjienu 1919. gada februārī ieņēma Igaunijas armija. 18. februārī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji Tallinā ar Igaunijas Pagaidu valdību noslēdza līgumu par Ziemeļlatvijas karaspēka vienības izveidi, bet 31. martā ar igauņu armijas virspavēlnieka pavēli nodibināja Ziemeļlatvijas brigādi pulkveža Zemitāna vadībā. Rūjienā atradās Ziemeļlatvijas brigādes rezerves bataljons. 1919. gada 25. aprīlī lielinieki ieņēma Rūjienu, no kurienes virzījās uz Valku. Pie Ērģemes igauņu un latviešu daļas apturēja pretuzbrukumu un 1. maijā atguva Rūjienu.

Kad 1920. gadā Rūjenes miestam piešķīra pilsētas tiesības, tajā bija 572 ēkas, no kurām tikai 18 bija mūra mājas. 1923. gadā Rūjenes nosaukuma vietā sāka lietot Rūjienas nosaukumu. 1931. gadā uzcēla Rūjienas valsts ģimnāzijas ēku. 1937. gadā tika atklāta Rīgas—Rūjienas platsliežu dzelzceļa līnija. 1940. gadā atklāja "Tērvetes" viesnīcu ar restorānu.

Otrā pasaules kara laikā 1944. gada septembrī vācu armija pirms atkāpšanās nodedzinaja apmēram 200 ēku un pilnīgi izpostīja dzelzceļu.[3] 1949.-1959. gadā pastāvēja Rūjienas rajons.

Kopš 1992. gada Rūjienā ir atvērta izstāžu zāle — muzejs. Tā ir iekārtota pārbūvētā vecā mācītājmuižas zirgu stallī. Pastāvīgi izstāžu zālē — muzejā ir izvietoti Arvīda Straujas darbi, tēlnieka Jāņa Zariņa skulptūras, baznīcas grāmatas un liecības par Rūjienas un tās apkaimes vēsturi.[2]

Izglītība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Split-arrows.svg
Ir ierosinājums sadalīt šo rakstu atsevišķos rakstos

Rūjienā ir viena vispārējās izglītības mācību iestāde — Rūjienas vidusskola. Skola izvietota divās ēkās. Skolā īpašā cieņā ir basketbols, darbojas jauniešu koris, zēnu koris, meiteņu koris, 1.-4. klašu koris, pūtēju orķestris, vokāli instrumentālais ansamblis, akordeonistu ansamblis, četri tautisko deju kolektīvi un popgrupa. Skolā par tradīciju ir kļuvuši vairāki ikgadēji pasākumi: Zinību diena, Skolotāju diena, Aristoteļa svētki jeb 10. klašu skolēnu iesvētīšana, Pilsonības nedēļa, Jauno talantu konkurss, Ziemassvētku koncerts, Jaungada basketbola turnīrs, Žetona vakars, Ēvalda diena, konkurss "Top meitene un zēns", Pēdējais zvans, izlaidums, absolventu salidojumi.[2]

Rūjienā ir trīs profesionālās ievirzes skolas: Rūjienas mūzikas skola, Rūjienas mākslas skola un Rūjienas sporta skola.[2]

Rūjienas mūzikas skolā ir iespēja apgūt klavieres, vijoles, pūšamo instrumentu un akordeona spēli, kā arī zināšanas mūzikas literatūrā, solfedžo un kolektīvajā muzicēšanā.[2]

Rūjienas mākslas skola realizē vizuāli plastiskās mākslas programmu. Tajā ir iespēja apgūt zināšanas un iemaņas zīmēšanā, gleznošanā, kompozīcijā, veidošanā, darbā ar materiālu un mākslas valodas pamatos. Audzēkņu darbi tiek izvietoti ne tikai skolā, bet arī Rūjienas pilsētā un sabiedriskās telpās.[2]

Rūjienas sporta skola darbojas kopš 2002. gada un tā ir viena no jaunākajām sporta skolām Latvijas valstī. Skola piedāvā sport programmas basketbolā, volejbolā un vieglatlētikā. Programmas tiek īstenotas Rūjienas un Naukšēnu vidusskolu sporta bāzēs.[2]

Uzņēmējdarbība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 1993. gada Rūjienā darbojas maizes ceptuve "Liepkalni", kas savu produkcija izplata visā Vidzemē. Maiznīcas produkcija bija tik pieprasīta, ka 1999. gadā maiznīca "Liepkalni" izveidoja otru ražotni Valmieras rajona Kocēnu pagastā. Šodien maiznīcas "Liepkalni" maizi cep četrās ceptuvēs — Rūjienā, Valmierā, Klintaines pagastā un Pierīgā, Ķekavas pag. "Džutas", t/c A7 . Kopš 1988. gada Rūjienas pienotavā tiek ražots Rūjienas saldējums. Šis saldējums tiek ražots no dabīgiem produktiem un īsta piena. Šobrīd ir iespēja nobaudīt apmēram 20 veidu Rūjienas saldējumu.[4]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2014. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2014. gada 1. jūlijā).
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 Buklets "Rūjiena", sagatavots SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta", 2007
  3. Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. — 590 lappuses
  4. www.rujiena.lv