Feniķiešu alfabēts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Feniķiešu alfabēts

Feniķiešu alfabēts ir viena no pirmajām fonētiskajām rakstībām. To feniķieši izmantoja savas valodas pierakstīšanai. Tā radās aptuveni 15. gadsimtā p.m.ē., un kļuva par pamatu tālāko mūsdienu alfabētu izveidei. Feniķiešu alfabētā ir tikai līdzskaņi. Teksti tika rakstīti no labās uz kreiso pusi.

Burti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burts Uni. Nosaukums Nozīme Fon. Atbilstošais burts
Ebr. Sīr. Ar. Grieķu Latīņu Kirilica Armēņu
Aleph 𐤀 alf vērsis ʾ [ʔ] א ܐ Αα Aa Аа Աա
Beth 𐤁 bet māja b [b] ב ܒ Ββ Bb Бб, Вв Բբ
Gimel 𐤂 gaml kamielis g [ɡ] ג ܓ Γγ Cc, Gg Гг, Ґґ Գգ
Daleth 𐤃 delt durvis d [d] ד ܕ د Δδ Dd Дд Դդ
He 𐤄 he logs h [h] ה ܗ ھ Εε Ee Ее, Єє, Ээ Եե, Էէ
Waw 𐤅 wau āķis w [w] ו ܘ (Ϝϝ), Υυ Ff, Uu, Vv, Yy, Ww (Ѵѵ), Уу, Ўў Վվ, Ււ
Zayin 𐤆 zen ierocis z [z] ז ܙ , ذ Ζζ Zz Жж, Зз Զզ
Heth 𐤇 het siena, sēta [ħ] ח ܚ ح, خ Ηη Hh Ии, Йй Հհ
Teth 𐤈 tet ritenis [] ט ܛ ط Θθ (Ѳѳ) Թթ
Yodh 𐤉 yod roka y [j] י ܝ ي Ιι Ii, Jj Іі, Її, Јј Յյ, Իի
Kaph 𐤊 kaf plauksta, delna k [k] כך ܟ Κκ Kk Кк Կկ
Lamedh 𐤋 lamda bikstāmais l [l] ל ܠ Λλ Ll Лл Լլ
Mem 𐤌 mem ūdens m [m] מם ܡ Μμ Mm Мм Մմ
Nun 𐤍 nun čūska, vēlāk valis n [n] נן ܢ Νν Nn Нн Նն
Samekh 𐤎 semka zivs s [s] ס ܣ, ܤ س Ξξ, iespējams Χχ iespējams Xx (Ѯѯ), iespējams Хх Խխ
Ayin 𐤏 eyn acs ʿ [ʕ] ע ܥ ع, غ Οο, Ωω Oo Оо Ոո, Օօ
Pe 𐤐 pey mute p [p] פף ܦ ف Ππ Pp Пп Պպ, Փփ
Sadek 𐤑 sade medības [] צץ ܨ ص, ض, ظ (Ϻϻ) Цц, Чч, Џџ Չչ, Ճճ, Ցց, Ծծ, Ձձ, Ջջ
Qoph 𐤒 qof adatas gals q [q] ק ܩ (Ϙϙ), iespējams Φφ, Ψψ Qq (Ҁҁ) Քք
Res 𐤓 rosh galva r [r] ר ܪ Ρρ Rr Рр Րր, Ռռ
Sin 𐤔 shin zobs š [ʃ] ש ܫ ش Σσς Ss Сс, Шш, Щщ Սս, Շշ
Taw 𐤕 tau mērķis t [t] ת ܬ ت, ث Ττ Tt Тт Տտ